Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norādīja, ka, izpildot pedagogu izvirzītās prasības, par kurām tika panākta vienošanās pirms plānotā streika šī gada septembrī, valdība atbalstīja finansējuma piešķiršanu gandrīz 60 miljonu eiro apmērā 2023. gadā un vairāk nekā 60 250 000 eiro 2024. gadā un turpmāk.
Grozījumi apstiprināti ar mērķi sabalansēt darba slodzes un atalgojumu pedagogiem visās izglītības pakāpēs – pirmsskolā, vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības pakāpē, profesionālajā izglītībā un profesionālās ievirzes izglītībā, kā arī palielināt zemāko mēneša darba algas likmi pirmsskolas iestāžu pedagogiem.
Pirmsskolas izglītības pedagogiem, sākot ar 2023. gada 1. janvāri, par 100 eiro palielinās zemākā samaksa par darba algas likmi, sasniedzot 1070 eiro. Tādā veidā turpina sarukt pirmsskolas pedagogu vienas stundas darba samaksas atšķirība salīdzinājumā ar pārējām izglītības pakāpēm (pirmsskolā – 6,69 eiro/stundā, pedagogiem pārējās pakāpēs – 7,50 eiro/stundā). Vienlaikus, sākot ar 2023. gada 1. septembri, tiek noteikts slodzes sastāvs, kas paredz 34 stundas nodarbību vadīšanai un 6 stundas citu pienākumu veikšanai (šobrīd – 4 stundas).
Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogiem, sākot ar 2023. gada 1. septembri, zemākā mēneša darba algas likme tiek palielināta uz 1080 eiro, vienlaikus nosakot 36 stundu darba nedēļu. Tāpat grozījumi noteikumos paredz, ka, sākot ar 2023. gada 1. septembri, skolotāju nedēļas slodzi veido līdz 65% mācību stundu vadīšana un ne mazāk par 35% – pārējie pienākumi. Tāpat arī paredzēts, ka izglītības iestādes vadītājs un pedagogs var vienoties arī par citu darba slodzes sadalījumu.
Profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem noteikta 1320 stundu darba slodze gadā, sabalansējot kontaktstundas un citus pedagoga pienākumus. Apstiprinātie noteikumu grozījumi paredz papildu finansējumu 11% apmērā salīdzinājumā ar 2022. gada profesionālās izglītības pedagogu darba samaksas dotāciju.
Profesionālās ievirzes pedagogiem darba slodze nedēļā saglabājas 30 stundas, no kurām 4 stundas ir paredzētas, lai sagatavotos nodarbībām un citu pienākumu veikšanai. Izglītības iestādes vadītājs un profesionālās ievirzes pedagogs saglabā tiesības vienoties arī par citu slodzes sadalījumu, bet kontaktstundu un pārējā darba laika proporcija nedrīkst būt zemāka par šobrīd noteiktajām 28 un 2 stundām.
Grozījumi noteikumos palielina arī valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību speciālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai, paredzot papildu finansējumu pedagogu darba slodzes sabalansēšanai, samaksai par papildu stundām cita pedagoģiskā darba pienākumu veikšanai un pedagogu darba samaksas paaugstināšanai.
Līdz 2023. gada 1. septembrim papildu finansējums tiek paredzēts galvenokārt slodzes līdzsvarošanai, taču, ja tas nav iespējams, tad arī likmes kāpināšanai līdz 60% pret šobrīd noteikto zemāko likmi (līdz šim likmi varēja kāpināt līdz 50%).
Plānotā zemākās darba algas likmes paaugstināšana saistībā ar 1,5 līdz 4 gadus veco bērnu izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksas nodrošināšanu radīs ietekmi uz pašvaldību budžetiem: pēc IZM aplēsēm – indikatīvi 12 326 976 eiro 2023. gadam un turpmāk ik gadu.
KONTEKSTS:
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) rudenī paziņoja par ieceri rīkot skolotāju streiku, paužot neapmierinātību ar nesabalansēto slodzi savās darbavietās un prasot iepriekš definētu pedagogu atalgojuma principu ievērošanu. Pēc vairākām sarunām pedagogu streika izlīgšanas komisija noslēdza darbu bez kompromisa, un arodbiedrība iesniedza oficiālu pieteikumu par beztermiņa streiku no 19. septembra. Tajā plānoja piedalīties ap 23 000 izglītības darbinieku.
Valdība centās vienoties ar LIZDA, lai streiks nenotiktu, un ceturtās sarunas izrādījās noslēdzošās. Valdība piekāpās pedagogiem prasībā ne vien par algu nākamajam gadam un slodzēm, bet tāpat apņēmās uzlikt par pienākumu nākamajai valdībai izstrādāt un apstiprināt pedagogu algu pieauguma grafiku vidēja termiņa budžeta plānošanai.
