Lieto "Telegram"?
Seko mums un saņem svarīgākās ziņas pirmais ✍️
👉 Parakstīties uz jaunumu saņemšanu vari šeit!
Tāpat plānots, ka pašvaldībās, kurās ir zemāks Covid-19 saslimstības līmenis, pēc ārkārtējās situācijas beigām no 7. aprīļa klātienē varētu mācīties arī 5.–6. klašu un 12. klases skolēni. Vēl plānots atļaut ārpus telpām tikties divām mājsaimniecībām. Gala lēmumus par to valdība plāno pieņemt nākamnedēļ.
Eksperti gan uzsvēra, ka būtiski ierobežojumus atvieglot ir pārāk riskanti, tomēr premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka šādi soļi tikai sakārto esošos noteikumus.
Eksperti piesardzīgi
Valdība iepriekš lēmumu par pakāpenisku ierobežojumu atvieglošanu atlika, lai ar Valsts kancelejas vadītās darba grupas piedāvājumu varētu iepazīties eksperti. Piektdien, 26. martā, valdības sēdē ekspertu kopējais viedoklis bija, ka būtiska ierobežojumu atvieglošana, it īpaši veikalu atvēršana, šobrīd ir pārāk riskanta. Iemesli ir gan stabili augstā saslimstība Latvijā, britu paveida izplatība, kā arī situācijas pasliktināšanās ārvalstīs.
"Jebkuri atvieglojumi ierobežojumiem šādā epidemioloģiskā situācijā, kurā mēs pašreiz atrodamies, palielinās riskus. Jautājums ir tikai par visiem šiem atvieglojumiem, cik daudz tie riski palielināsies," klāstīja sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.
Ar OVG piedāvāto plānu iecerētais 14 dienu kumulatīvais rādītājs – 200 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju –, ar augstu varbūtību, ka līdz šā gada 1. jūnijam netiks sasniegts.
Kā apsveramu eksperti ieteica atļauju tikties divām mājsaimniecībām ārpus telpām. Tāpat, ja mazinātos vīrusa izplatība, atbalstāma interešu izglītības apguve ārtelpās, izglītības apguve klātienē arī 1.–6. klasēm un 12. klasei.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs diskusijā par iespējamo ierobežojumu mazināšanu norādīja, ka epidemioloģiskā situācija neuzlabojas – pieaug stacionēto Covid-19 slimnieku skaits, tostarp smagā stāvoklī. Tāpat divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju stagnē, proti, nav vērojami uzlabojumi.
Turklāt pieaug Covid-19 jauno paveidu izplatība. Saslimšana ar Covid-19 Dienvidāfrikas paveidu konstatēta ne tikai Rīgā, bet arī Rēzeknē. Turklāt, ja nedēļas sākumā Lielbritānijas paveids konstatēts 50% pozitīvo Covid-19 testu, tad tagad tie ir jau 57%.
Arī divi lielo slimnīcu – Stradiņa un Austrumu – slimnīcas pārstāvji skaidroja, ka situācija slimnīcās pasliktinās. Piemēram, Austrumu slimnīcā gultu noslodze pieaugusi par 3% – līdz 70%. Savukārt intensīvajā terapijā gultu noslodze pieaugusi par 5%, jau krietnu laiku pārsniedzot 70% robežu. Tāpat slimnīcā pieaug ievesto pacientu skaits – iepriekš tie bijuši 110 pacienti diennaktī, bet tagad tie ir jau 130–140 pacienti diennaktī.
"Ekspertu viedoklis kopumā – OVG piedāvātais scenārijs palielina vīrusa izplatības riskus. Jāmeklē kompromiss starp vīrusa izplatību un kaitējumu sabiedrībai un ekonomikai," norādīja ekspertu grupas pārstāvis, Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis.
Ekspertu grupas ekonomists Mārtiņš Āboliņš piebilda, ka ekonomikā lielākā ierobežojumu ietekme ir uz tirdzniecību. Atvieglojot ierobežojošos pasākumus, situācija ekonomikā uzlabotos īstermiņā, bet ilgtermiņa ietekme var būt pretēja – pieaugot saslimstībai ar Covid-19, nāktos ieviest vēl stingrākus ierobežojumus un ekonomika ciestu vairāk.
Kādus atvieglojumus plāno?
Valdības vadītājs pēc dažādu jomu ekspertu uzklausīšanas atzina, ka epidemioloģiskā situācija ir visnotaļ nopietna, piekrītot mediķu sacītajam, ka Latvija atrodas "uz plāna ledus".
Taču ārkārtējās situācijas beigu datums – 6. aprīlis – tuvojas. Ārkārtējo situāciju Latvijā nav plānots pagarināt, un valdībai ir jāizlemj, kā Latvijā dzīvos no 7. aprīļa. Premjers atzina, ka viņš atbalsta OVG ieceri Covid-19 ierobežojošos pasākumus samazināt pakāpeniski.
Premjers atzina, ka Latvijas iedzīvotāji ir visnotaļ radoši un ir pielāgojušies tirdzniecības ierobežojumiem un cilvēkiem, piemēram, būvniecības veikalā ir iespēja iegādāties iecerēto preci.
"Daudzkur mazie veikali jau strādā. (..) Mums ir ārkārtīgi radoša tauta," sacīja Kariņš, norādot, ka ļaujot strādāt veikaliem, izņemot lielajos tirdzniecības centros, sistēma tiktu legalizēta. "Tā nebūtu atvēršana, bet sistēmas sakārtošana."
Šādai pieejai atbalstu pauda visi ministri. Tomēr bažas par veikalu atvēršanu bija profesoram Ģirtam Briģim, kurš uzskatīja, ka mazākie veikali diez vai spēs kontrolēt cilvēku skaitu.
"Ja mēs salīdzinām, kurā situācijā kontrole ir iespējamāka, labāka – kur ir apsargs pie durvīm, kurš skaita groziņus, un kur nav šīs kontroles. No šī aspekta mums ir jāņem vērā reālā situācija," sacīja Briģis.
Tiesa, OVG piedāvāja plašākus tirdzniecības atvieglojumus, bet ministri vienojās, kas darboties varēs visi mazie veikali, izņemot tirdzniecības centrus. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ("Par cilvēcīgu Latviju") uzsvēra, ka tirdzniecības centri ne reizi vien norādījuši uz nepietiekamo atbalstu ierobežojumu laikā. Ja ierobežojumus pagarinās, vajadzēs domāt par kādu atbalstu, piemēram, nomas maksas segšanu veikaliem tirdzniecības centros.
Valdība pauda atbalstu arī citiem atvieglojumiem.
Pēc Lieldienu brīvdienām plānots atļaut klātienē mācīties pirmo sešu klašu un 12. klašu skolēniem, ja pašvaldībā ir zema saslimstība, savukārt pārējās klases klātienē varētu mācīties ārpus telpām divas dienas nedēļā.
Ārā plānots atļaut arī interešu izglītības un amatiermākslas nodarbības, kā arī satikties divām mājsaimniecībām.
1. solī no 7. aprīļa (ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 400. Salīdzinājumam: 23. martā šis rādītājs bija 379,2) plānots:
- izglītība pēc reģionālā principa – klātienē 1.–6. klase, 12. klase, rotācijas princips 7.–11. klasei (divas dienas nedēļā klātienē), stundas ārtelpās;
- interešu izglītība/profesionālās ievirzes izglītība ārtelpās grupās (līdz 10 cilvēkiem);
- amatiermākslas kolektīvi ārtelpās (līdz 10 cilvēkiem);
- profesionālajā izglītība – profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamā profesionālā praktiskā saturu apgūšana telpās grupās (līdz 5 cilvēkiem);
- pulcēšanās divu mājsaimniecību ietvaros ārtelpās (līdz 10 cilvēkiem);
- darbojas visi veikali (atsevišķa ieeja), izņemot veikalus tirdzniecības centros. Tajos varēs turpināt darbu:
- pārtikas,
- higiēnas,
- dzīvnieku barības,
- optikas preču veikali,
- aptiekas,
- grāmatnīcas,
- pakalpojumu sniegšanas vietas, piemēram, ķīmiskā tīrītava, apavu remonts, banku filiāles;
- piketi un gājieni (līdz 10 cilvēkiem).
- praktiskā apmācība motobraucējiem.
Par iespējamiem tālākajiem soļiem, kas katrs ir ar trīs nedēļu intervālu, valdība lemtu vēlāk, piebilda premjers.
Ko paredz OVG piedāvātie nākamie soļi?
2. solis – no aprīļa beigām. (ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 320):
- profesionālajā izglītībā – profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamā profesionālā praktiskā satura apgūšana klātienē grupās (līdz 10 cilvēkiem);
- profesionālās kvalifikācijas eksāmeni klātienē grupās (līdz 10 cilvēkiem), centralizēto eksāmenu kārtošana (līdz 10 cilvēkiem);
- 9. klasei obligātie diagnosticējošie darbi 27.–29.aprīlī klātienē grupās (līdz 10 cilvēkiem);
- muzeju/bibliotēkas/kultūrvietas apmeklējums individuāli (25 m2 uz cilvēku);
- pulcēšanās divu mājsaimniecību ietvaros telpās (līdz 10 cilvēkiem);
- bēres līdz 10 cilvēkiem (bez 2 mājsaimniecību ierobežojuma);
- ēdināšana ārtelpās;
- sporta inventāra noma telpās;
- tirdzniecības centri strādā pilnā apjomā (bez ierobežojumiem);
- praktiskās braukšanas apmācības AM, A1, A2 un A kategorijas vadītāja tiesību iegūšanai, un noslēguma pārbaudījuma kārtošana;
- atcelt ierobežojumus praktiskām mācībām dzelzceļa, autosatiksmes, jūrniecības un aviācijas apakšnozarē, pasažieru pārvadājumu, kravu pārvadājumu un bīstamo kravu pārvadājumu jomā, kam nepieciešamas C1, C1E, D1, D1E, C, CE, D, DE, TRAM, TROL kategorijas un bīstamo kravu pārvadāšanai.
3. solis – no maija (ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 250):
- nodarbības sporta zālē individuāli 50 m2 uz vienu cilvēku (peldbaseinos 25) un ne vairāk kā 8 cilvēki vienlaicīgi telpā);
- sports ārtelpās ar vienas treniņgrupas lielumu līdz 20 audzēkņiem;
- 1.–6. un 12.klase klātienē visā valstī, pārējās klases atbilstoši reģionu principam;
- centralizētu eksāmenu kārtošana skolās un augstskolās;
- skaistumkopšana pilnā apmērā;
- ēdināšanas pakalpojumi iekštelpās;
- brīvdabas pasākumi (auto/laivu) ar kontrolētu/ierobežotu apmeklētāju skaitu un epidemioloģiskās drošības pasākumiem.
4. solis – no jūnija (ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 200):
- sporta sacensības bez skatītājiem;
- atļauti fotopakalpojumi telpās;
- interešu izglītība telpās;
- nometnes bērniem un jauniešiem;
- kultūras jomas pasākumi ārtelpās, apmeklētāju skaits tiks vērtēts, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju.
Pēc tam sekotu organizēts ienākošais tūrisms ar "zaļajiem sertifikātiem", kultūras jomas pasākumi telpās, pieaugušajiem profesionālās pilnveides/tālākizglītības praktiskās daļas apguve klātienē grupās (10 cilvēki).
