Viņš ir pārliecināts par klienta cilvēktiesību pārkāpumu. Strancim piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu četru gadu garumā - kritiski vērtē arī tiesībsargs, krimināltiesību eksperti un pat lietas prokurors.
Apelācijas tiesas spriedumu no cietuma atbrīvotie bijušie Attīstības departamenta vadītāji Vilnis Štrams un Pēteris Strancis vēl gaida, bet jau tagad runā par vēršanos Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) pēc tiesvedības izbeigšanas. Iemesls – ja četri cietumā pavadītie gadi būtu reālā soda izciešana, jau pirms gada apsūdzētie varētu prasīt pirmstermiņa atbrīvošanu, kas priekšzīmīgas uzvedības gadījumā ir ļoti reāla.
Formāli apcietinājums bija tikai drošības līdzeklis, tāpēc šādas iespējas nebija. Lietas prokurors Māris Leja atzīst – iespējams, tiesai lēmumu par abu atbrīvošanu vajadzēja pieņemt jau ātrāk.
“Apcietināšanas termiņš bija diezgan ilgs saistībā ar ieilgušo iztiesāšanu, un līdz ar to spriedums šajā lietā nebija stājies spēkā. Tas atkal izraisīja to, ka apsūdzētie nevarēja baudīt tās priekšrocības, kas viņiem būtu, ja spriedums būtu stājies spēkā, piemēram, stingrāki bija apcietinājuma nosacījumi, ierobežotākas iespējas satikties ar tuviniekiem,” skaidroja prokurors.
Stranča advokāts tiesai pārmet slēpšanos aiz formāliem jēdzieniem, neiedziļinoties lietas būtībā.
“Absurds ir tas, ka cilvēki, ierēdņi, kas sēž pie galdiem, neiedziļinās tā otra cilvēka liktenī, ka viņš atrodas cietumā; neatkarīgi no tā, kā tas ir nosaukts, tas ir cietums, viņš ir iekšā un ierobežots maksimāli. [..] Tas ir manā praksē unikāls gadījums, bet esmu no kolēģiem dzirdējis, ka ir vēl personas, kas ir tādā pašā unikālā situācijā,” pauda advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Kad Strancis cietumā bija pavadījis trīs gadus, pēc kuriem, izciešot reālu sodu, varētu prasīt atbrīvošanu, advokāts esot vērsies ne tikai pie tiesas, bet arī pie toreizējās tieslietu ministres Baibas Brokas, ģenerālprokurora un pat prezidenta. Atbilde visur bijusi viena un tā pati – Strancis neizcieš sodu, bet apcietinājumā atrodas citā statusā.
Šī situācija, protams, ir diezgan absurda, atzīst krimināltiesību pētniece Ilona Kronberga. Viņa norāda – lai arī tiesas nereti ievelk paši apsūdzētie un viņu advokāti un tiesai var būt dažādi pamatoti apsvērumi paturēt apsūdzētos apcietinājumā, termiņos jāievēro samērība.
“Šī prakse nav laba. Mēs nevaram uzskatīt, ka šeit būtu ievērotas cilvēka tiesības uz taisnīgu tiesu, ja šis process ir izvilkts garumā, un jāpavada apcietinājumā laika periods, kādu pat nesedz attiecīgais soda mērs, ko tiesa procesā piemēro,” norāda Kronberga.
No tiesas sprieduma šobrīd atkarīgs, vai Strancis vērsīsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā par nesamērīgiem iztiesāšanas termiņiem. Ja uz tā pamata sods tiks samazināts, tad - nē.
“Bet jautājumā par drošības līdzekli mēs vērsīsimies. Jo pārkāpums ir bijis, tas tika pārtraukts tagad, un tas nozīmē, ka varbūt valstij vajadzēs samaksāt mazāk, bet tas, ka pārkāpums ir noticis, par to man nav ne mazāko šaubu,” uzsver Vārpiņš.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs situāciju komentēt nevarēja, jo atrodas komandējumā ārzemēs, bet Tieslietu ministrija, rakstiski atbildot uz jautājumu, vai pašreizējais regulējums varētu tikt mainīts, norādīja, ka daži tā aspekti šobrīd tiek apspriesti vienā no ministrijas darba grupām, bet konkrēti priekšlikumi vēl nav sagatavoti, jo jautājums ir juridiski sarežģīts.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa trešdien apmierināja aizstāvju lūgumus un no apcietinājuma atbrīvoja Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas krimināllietā apsūdzētos bijušo Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoru Vilni Štramu un viņa bijušo vietnieku Pēteri Stranci.
Aiz restēm Vilnis Štrams un Pēteris Strancis nonāca 2011.gada 11. martā. Tiesa piesprieda Štramam astoņus un Strancim sešus gadus cietumā. Pēc sprieduma lietas prokurors iesniedza apelāciju, jo tiesa bija piespriedusi par prasīto trīsreiz bargāku sodu vēl vienam apsūdzētajam – Raimondam Janitam. Apelācijas kārtībā sods tika samazināts arī Štramam un Strancim uz attiecīgi sešiem un pieciem gadiem. Pēc tam abu advokāti neskaitāmas reizes prasījuši drošības līdzekļa apcietinājuma atcelšanu.
Augstākās tiesas Senāts 2013.gada beigās nolēma daļu no skandalozās Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietas nodot jaunai izskatīšanai apelācijas instancē.
Šajā krimināllietā pavisam ir piecas epizodes, no kurām četras saistītas ar kukuļu pieprasīšanu un pieņemšanu dažādu būvniecības ieceru īstenošanai.
