Ministri šodien skatīja grozījums noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".
Valdības sēdē veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!") informēja, ka gadījumā, ja cilvēks bijis ceļojumā ārpus Latvijas, tad viņam, atgriežoties Latvijā, būtu jāievēro desmit dienu pašizolācija, nevis 14 dienu pašizolācija.
Preses konferencē pēc MK sēdes Viņķele norādīja, ka Latvijas sabiedrība ir ļoti atbildīga un izprotoša, tādēļ valstī var dzīvot tāpat, kā tas bija pirms Covid-19. "Tas skar mūsu pārvietošanos ārpus valsts. Tieši tādēļ, ka sabiedrība ir tik apzinīga, mēs varējām spert soli, kas samazina pašizolācijas dienu skaitu tiem līdzcilvēkiem, kuri atgriežas no ārvalstīm," pauda Viņķele. Ministre arī norādīja, ka šāds lēmums veicinās arī ekonomisko aktivitāti.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) vadītājs Jurijs Perevoščikovs savukārt uzsvēra, ka slimība ir jauna un standarti varētu tikt pārskatīti. "Vairākas valstis meklē risinājumus, kā ar minimāliem sabiedrības veselības zaudējumiem panākt rezultātu un mazāku slogu. Izrādās, ka vislielākais skaits ar slimību saslimst pirmajās 10 dienās. Pēc 10. dienas ir ļoti neliels skaits, kur parādās simptomi," uzsvēra Perevoščikovs.
Pašizolācijas termiņu līdz desmit dienām varēs samazināt arī tie, kas pašizolācijā atrodas šobrīd. Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā pusnaktī, kad grozījumus publicēs “Latvijas Vēstnesī”.
Atsevišķi gan izdalītas trīs riska grupas, kurām arī turpmāk pēc atgriešanās no ārzemēm mājās jāpavada 14 dienas – tie ir cilvēki, kas ikdienā strādā ar pacientiem, bērniem un vecākiem cilvēkiem pansionātos. Tāpat 14 dienas mājas karantīnā joprojām būs jāievēro Covid-19 slimnieku kontaktpersonām. Tikmēr priekšlikumi pašizolācijas prasību attiecināt uz mazāku skaitu valstu valdībā atbalstu guvuši nav. Šobrīd drošo valstu sarakstā, pēc kuru apmeklējuma pašizolācija Latvijā nav jāievēro, ir tikai Lietuva, Somija, Lihtenšteina, Kipra, Vatikāns, Gruzija, kā arī atsevišķas valstis citās pasaules daļās.
Viņķele uzsvēra, ka šāds lēmums balstās uz pierādījumiem, iepazīstoties ar aktuālākajiem pētījumiem.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs valdību informēja par pētījumiem, kas liecina, ka ieceļotājiem no ārvalstīm var piemērot desmit dienu pašizolācijas prasību.
Valdība arī atbalstīja VM piedāvātos grozījumu noteikumos, kas paredz kārtību, kā jārīkojas mācību iestādei gadījumā, ja karantīnā jāsūta visa klase vai plašāks apmācāmo loks.
Veselības ministre Viņķele pašizolācijas termiņu no 14 uz 10 dienām pamato ar jaunākajiem pētījumiem par vīrusa inficētspēju no cilvēka, kurš ir saslimis. "Ir konstatēts, ka desmit dienu pašizolācija lielā apmērā nepalielina risku šim cilvēkam inficēt citus. Cilvēks desmitajā dienā var atgriezties darbā," iepriekš pauda Viņķele.
Ieceri par pašizolācijas termiņa samazināšanu atzinīgi vērtē Latvijas Radio aptaujāto uzņēmumu pārstāvji.
Mazumtirdzniecības tīkla "CITRO" pārstāvis Imants Kelmers uzsver, ka katra diena ir no svara. Turklāt esot pašizolācijā darbinieks nesaņem slimības lapu. Tas nozīmē, ka šis laiks "iesit robu" mājsaimniecības budžetā. Darba ņēmējs vai nu šīs dienas noformē kā atvaļinājumu vai arī dodas bezalgas atvaļinājumā.
"Katra diena tai brīdī ir svarīga, ja kāds cilvēks vai vairāki neiznāk darbā. It sevišķi, kad veikalos ir savas maiņas. Darba resurss ir saplānots tik, cik tas ir nepieciešams. Neviens no uzņēmumiem neplāno uzturēt rezerves šādiem apstākļiem. Atvaļinājumus var saplānot, bet pašizolācija uznāk negaidot un cilvēks nākamajā dienā nevar iziet darbā," saka Kelmers.
Nedaudz vieglāka situācija ir tiem darba ņēmējiem, kuri, atdodoties pašizolācijā var turpināt darbu attālināti. "Tele 2" sabiedrisko attiecību vadītājs Oskars Fīrmanis teic, ka jau kopš pandēmijas sākuma uzņēmums ievērojami ierobežoja klātienes darbu birojā un arī patlaban birojā atrodas vien 30% no darbiniekiem.
"Mūs kā darba devēju šie ierobežojumi ir ietekmējuši maz, jo visus komandējumus jau no marta vidus mēs esam atcēluši un veiksmīgi tiekam galā ar videokonferencēm un telefona zvaniem," pauž Fīrmanis.
Arī “Neste Latvija” valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis atzīst, ka uzņēmums jau no pandēmijas sākuma ātri pārslēdzās uz darbu no mājām. "Ja kāds ceļo vai dodas ārpus Latvijas, tad jau iepriekš zina, ka pēc tam atgriežoties būs jāpavada strādājot no mājām attālināti. Visi nepieciešamie resursi (datori, internets) ir sakārtoti, lai to varētu uz brīdi darīt. Līdz ar to nav atšķirība 10 vai 14 dienas," uzsver Beiziķis.
Uzņēmēji atzīst, ka, lai arī šis laiks ir jau iemācījis daudz darbus paveikt attālināti, pašizolācijas dienu skaita samazināšana būs vērā ņemams atvieglojums gan darba devējiem, gan darbiniekiem, jo ne visās nozarēs ir iespējams pilnībā pārnest darbu uz mājām.
KONTEKSTS:
Par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku, Ķīna informēja Pasaules Veselības organizāciju (PVO) pērnā gada nogalē. Pasaules Veselības organizācija 2020. gada martā paziņoja, ka Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni.
Dažus mēnešus vēlāk – vasarā – Eiropā bija vērojama infekcijas izplatības mazināšanās, kas ļāva atcelt virkni stingro ierobežojumu. Tomēr septembra vidū PVO brīdināja, ka Eiropai rudens mēnešos būs jāsaskaras ar Covid-19 koronavīrusa izraisīto nāves gadījumu skaita pieaugumu.
Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.
