Igaunija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur dzimstības rādītāji jau vairākus mēnešus pēc kārtas pārsniedz mirstību. Pozitīva dabiskā ataudze panākta mērķtiecīgas un ilgstošas sociālās politikas iespaidā, e-pasta sarakstē norāda Pirjo Turks, Igaunijas Sociālo lietu ministrijas Ģimenes politikas departamenta direktors. Diemžēl Latvijā un Lietuvā aizvien mirušo skaits pārsniedz jaundzimušo skaitu. Latvijā turklāt jaundzimušo skaits kopumā samazinās.
Latvijā vidēji ģimenē aug viens vai divi bērni. Valsts politika ir mērķēta uz to, lai vecāki izšķirtos arī par trešo bērnu. Tautas skaitīšanas dati gan rāda, ka daudzbērnu ģimeņu skaitam ir tendence sarukt un izvēle par trešo bērnu nav viegla.
Kaimiņi kopš pērnā gada vasaras trīs bērnu ģimenes pabalstu palielinājuši par veseliem 300 eiro. Latvijā trīs bērnu ģimene mēnesī pabalstā saņem 134 eiro un 28 centus. Kaimiņos – 510 eiro. Četru bērnu ģimenē šis pabalsts pārsniegtu 1000 eiro, kamēr Latvijā tas nesasniedz pat ceturto daļu šīs summas. Turklāt Igaunijā bērnu kopšanas pabalstā pusotru gadu mamma vai tētis var saņemt algu pilnā apmērā, Latvijā māmiņalgas apmērs, izvēloties dekrētu uz pusotru gadu, nesasniedz pat pusi no algas.
Divu bērnu tētis Mārtiņš atzīst, ka pārdomās par trešā bērna ienākšanu ģimenē valsts atbalstam ir liela nozīme:
"Jā, protams. Tas ir ļoti svarīgi un būtiski. Daudzi, manuprāt, nenovērtē, cik labi, ka Latvijā ir šādi atbalsti, jo ne visās valstīs tāds ir."
Bērnu politiku veido Labklājības ministrija. Tur stāsta, ka kopš šī gada marta pie ģimenes valsts pabalsta nākušas klāt piemaksas, desmit eiro divu bērnu ģimenē, 66 eiro trīs bērnu ģimenē. Vairāk atļauties pagaidām nevarot.
"Piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta šogad izmaksā 23 miljonus eiro gadā, savukārt tās iepriekš minētās izmaiņas saistībā ar ģimenes valsts pabalstu maksā piecus miljonus eiro. Tā kā šogad īstenībā ģimenes valsts pabalstam ir piešķirti 28 miljoni eiro," norāda Linda Liepa, ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore.
Demogrāfu un sešu bērnu tēvu Ilmāru Mežu izdodas sazvanīt Tallinā, kur viņš devies uz pieredzes apmaiņas konferenci. Mežs stāsta, ka finansiāli kaimiņvalsts bērnu politikā iegulda divas reizes vairāk naudas, turklāt izmaksā ne vien dāsnākus vienreizējos pabalstus par bērna piedzimšanu, bet domā arī par atbalstu ilgtermiņā.
"Tas pats bērnudārzu trūkums un rindas uz pašvaldību bērnudārziem joprojām nostāda tūkstošiem ģimeņu, it īpaši Rīgā, lielā mērā bezizejas situācijā," norāda Ilmārs Mežs.
Situācija ar bērnudārzu rindām aizvien ir aktuāla un rindas veidojas tur, kur pašvaldības par bērnu dzimstību nevarētu sūdzēties. Tā ir Pierīga, kas gan finansiāli atbalsta auklīšu algošanu un septembrī maksā pabalstus pirmklasniekiem. Bēdīgāka aina paveras reģionos, kur aizslēdz skolas, atceļ sabiedriskā transporta reisus un īsti nemotivē ģimenes.
"Ir virkne apsvērumu, kas vecākiem ir svarīgi. Tā ir veselības aprūpes pieejamība, iespējams, sabiedriskais transports. Lielākā daļa pašvaldību, protams, ir domājušas par atbalstu sakarā ar jauna bērniņa ienākšanu ģimenē. Tas pašvaldību atbalsts ir ļoti atšķirīgs," uzskata Ilze Rudzīte, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve.
Tomēr, pēc Rudzītes teiktā, pašvaldību atbalsts esot otršķirīgs. Pamatā svarīga ir valsts politika un tās prioritātes.
