Dienas ziņas

Karostas cietumā strādā spoku mednieki no Zviedrijas

Dienas ziņas

Ar sieviešu kanālu vēl jāpagaida

Vai Zemgalē draud atkritumu krīze?

No janvāra Bauskas novads paliks bez atkritumu poligona

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem un 11 mēnešiem.

Šā gada 31. decembrī tiks slēgts atkritumu poligons “Grantiņi”, kur līdz šim nonāca sadzīves atkritumi no visa Bauskas novada. Poligona kapacitāte esot izsmelta, bet skaidrības, kur atkritumi nonāks turpmāk, nav. Iespējams, īstermiņā atkritumus varētu nodot poligonā “Getliņi”.

Zemgales atkritumu apsaimniekošanas reģionā ir divi atkritumu poligoni. Atkritumu poligonā ''Grantiņi'', kuru 2017. gadā no ''Zemgales eko'' pārņēma Bauskas pašvaldības iestāde ''Vides serviss'', apglabāti 92 000 tonnu atkritumu. Jau 2018. gadā reģionālā vides pārvalde pieņēma lēmumu palielināt apglabāto atkritumu daudzumu līdz 96 000 tonnu, un šā gada nogalē tas arī būs sasniegts.

“Kalpošanas laiks ir 2019. gada 31. decembris, uz to laiku praktiski par 99% tiek aizpildīts gan tilpums, gan atkritumu kopējā masa poligonā,” norādīja SIA “Vides serviss” prokūrists Uģis Saukums.

Situācija daļēji skaidrojama ar to, ka ''Grantiņos'' netika izbūvēta atkritumu šķirošanas līnija,

pie kā pašvaldība vaino Eiropas naudas dalītājus. “Eiropas fondu līdzekļus atdod ''Getliņiem''. Tad saprotiet... Nevar pašvaldība, kurā ir tikai 0,5% no visas Latvijas atkritumiem, viena pati to pacelt,” sacīja Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs (Nacionālā apvienība).

Neviens gan īsti netika domājis, kur Bauskas novada iedzīvotāju saražotos sadzīves atkritumus likt janvārī. Sākotnēji baušķenieki cerējuši uz otru Zemgales atkritumu reģionā esošo poligonu Jelgavas novadā. Tomēr Vides pārvalde šādu ieceri noraidījusi, un arī poligona ''Brakši'' apsaimniekotājs ir kategoriski pret.

Jau pašreiz “Brakšos” atkritumi nonāk no gandrīz desmit pašvaldībām, bet šķirošanas līnijas uzlabošanas projektam finansējums esot atteikts.

“Pieņemot Bauskas atkritumus, mēs nevarēsim saglabāt šķirošanu savu novadu atkritumiem. Un līdz ar to vairāk tie tiks apglabāti, līdz ar to pieaugs atkritumu maksa. Būs vairāk dabas resursu nodoklis jāmaksā. Te jāskatās ir kompleksi,” skaidroja SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” valdes loceklis Alvils Grīnfelds.

“Šī problēma nebūs tikai mums divos poligonos. Tā skars visu Zemgali, un agrāk vai vēlāk tā var skart arī visu Latviju. Jo tikko mēs dzirdējām arī to, ka mūsu slavenajos ''Getliņos'' vietas, kur glabāt atkritumus, kļūst aizvien mazāk,” norādīja Zemgales plānošanas reģiona izpilddirektors Valdis Veips.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) skaidro, ka atkritumu apsaimniekošanā ir daudzpakāpju atbildība un pašlaik tiek strādāts pie jaunā atkritumu apsaimniekošanas plāna 2021.-2028. gadam. Jauni poligoni gan būvēti netikšot, bet atkritumu plūsma tikšot sadalīta starp brīvajām vietām esošajos poligonos, ņemot vērā arī to, ka, palielinoties attālumam, palielinās arī izmaksas.

“Ir reģioni, kur diemžēl cilvēku skaits ir būtiski samazinājies, un arī tas prognozētais atkritumu daudzums nav. Piemēram, ir poligons ''Dziļā vāda'', kas ir netālu no Madonas. Tur ir ļoti daudz brīvas vietas. Tāpēc mums šobrīd vajag novērtēt, kur ir tā kapacitāte,” sacīja VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Kā reālāko īstermiņa risinājumu baušķeniekiem ministrija redz dokumentu sakārtošanu, kas šobrīd ir šķērslis, lai atkritumus no Bauskas novada varētu pieņemt ''Getliņu'' poligons.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti