Finansējuma apjoms pēdējos gados tikai audzis, un sabiedriskais transports tādējādi nodokļu maksātājiem izmaksā arvien vairāk.
Katrs rīdzinieks samaksā vidēji 270 eiro gadā
108 miljoni sabiedriskajam transportam - tie ir vieni no lielākajiem vienam mērķim paredzētajiem Rīgas budžeta izdevumiem jeb gandrīz astotā daļa no 876 miljoniem.
Galvenie pašvaldības budžeta veidotāji ir ienākuma nodokļa maksātāji, kas vienlaikus maksā arī citus pašvaldībai novirzāmos nodokļus. Ienākumu nodokli maksā arī pensionāri.
Dotāciju “Rīgas satiksmei” sadalot pēc nodokļu maksātāju skaita, katrs strādājošais vai pensionārs caur nodokļiem “Rīgas satiksmei” gadā samaksā vidēji 270 eiro.
Neatkarīgi no tā, vai brauc sabiedriskajā transportā, vai brauc ar atlaidēm, vai bez maksas, vai par biļetēm maksā pilnu cenu.
Rīgas iedzīvotājs, kurš ik mēnesi pērk mēnešbiļeti, kopumā gan caur tiešajiem maksājumiem, gan saviem samaksātajiem nodokļiem “Rīgas satiksmei” no sava maka gadā atvēl 870 eiro jeb 72,5 eiro mēnesī.
Pilsēta bez sabiedriskā transporta iztikt nevar, un tas kaut ko maksā. Tomēr diskusijas par to, cik pamatoti ir šie izdevumi, ir katru gadu, un ar īpašu jaudu aktualizējušies šajā domes sasaukumā. Ņemot vērā politiskās cīņas, vairāk skaidrības gan tas nav devis.
Piemēram, piektdien opozīcijas deputātiem tā arī neizdevās saņemt atbildes uz jautājumiem par „Rīgas satiksmei” nākamgad paredzētajiem 108 miljoniem eiro no pilsētas budžeta, jo deputāti esot sasaukuši nepareizās komitejas sēdi – Satiksmes jautājumu, nevis Finanšu komitejas sēdi. Tādēļ valdošās koalīcijas “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” deputāti lēma opozīcijas pieteikto jautājumu neskatīt. Opozīcijas deputāti gan lēmumu sauc par pretlikumīgu un sola sūdzēties atbildīgajai ministrijai.
Informāciju nesniedz arī medijiem
Detalizētu skaidrojumu par 108 miljonu dotāciju gan neizdodas saņemt arī medijiem.
Pašvaldības uzņēmumā “Rīgas satiksme” norādīja, ka prasītā dotācija ir tik liela, cik paģēr pašvaldības dotie uzdevumi – gan par atlaižu piešķiršanu noteiktām pasažieru grupām, gan arī sabiedriskā transporta prasībām.
“Mēs veidojam [aprēķinus] atbilstoši tām stratēģijām, kas Rīgā ir pieņemtas un apstiprinātas, un arī šajos kritērijos ir izvirzītas pietiekoši lielas ērtības pasažieriem. (..) Ērtības, kas tiek nodrošinātas pasažieriem, tomēr ir saistītas ar zināmām izmaksām,” skaidroja “Rīgas satiksmes” Administratīvo resursu pārvaldības direktore Elīna Epalte-Drulle.
Vai, piemēram, vismaz šīs izmaksas varētu samazināt, pašvaldībā pat īsti neapspriež.
“Zināt, te ir ļoti daudz jautājumu tīri teorētiskā griezumā. Teorētiski jā, varbūt pastāv transports, kas ir lētāks, bet man nav nekādas garantijas, ka pēc tam cilvēki nenāks un neteiks, ka šis transports nestrādā mūsu apstākļos tik labi; ka viņiem jau ir ieradums, ka transports strādā ļoti labi un ka lētāks transports nav tik iemīļots,” paziņoja Rīgas domes Satiksmes komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks (“Saskaņa”).
Rīgas domes opozīcijā gan norāda – sabiedriskā transporta dārdzība nav vienīgais jautājums. Ik pa laikam nākoties dzirdēt par kādiem apšaubāmiem tēriņiem.
“Kaut kādas informācijas druskas jau mums pakrīt, mēs redzam, kur viņa tiek tērēta – kaut kādiem luksus busiņiem; šogad tika piemesta nauda klāt - 8 miljoni jūlijā, un tikko pirms divām nedēļām vēl deviņi. Un rīdzinieki dod un dod, un dod to naudu, bet kur viņa paliek, nezin kur, un ne tajā saimnieciskajā veidā,” pauda Rīgas domes opozīcijas deputāts Vilnis Ķirsis (“Vienotība”).
Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”), kas ir arī kapitāldaļu turētājs “Rīgas satiksmē” un kura tiešajos pienākumos ietilpst sekot līdzi finansēm, gan uzskata, ka uzņēmums strādā efektīvi un arī visi iepirkumi bijuši likumīgi.
“Neviens uzņēmums ne pie mums Latvijā, ne Rīgā, ne Eiropā nav ideāls, un vienmēr ir, pēc kā tiekties, lai padarītu uzņēmuma darbu efektīvāku, padarīt caurspīdīgāku, pie tā uzņēmuma vadība strādā,” sacīja Ušakovs.
Prakse gan to neapliecina. Nedz domē, nedz “Rīgas satiksmē” LTV “Panorāmas” prasītos datus par to, kādiem mērķiem sadalās dotācija, nedod, jo tādus arī neesot iespējams iedot. Iestādēs vien norāda, ka tā ir starpība starp pašizmaksu un negūtajiem ieņēmumiem.
Gala lēmums par dotācijas piešķiršanu gaidāms nākamnedēļ līdz ar kopējo pašvaldības budžeta apstiprināšanu.
