No 2020. gada 1. janvāra mainīsies cena par valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā. Tiesības turpmākos divus gadus nodrošināt šā pakalpojuma sniegšanu ieguvusi Latvijas Pasts, kas bija vienīgais pretendents VSAA organizētajā publiskajā iepirkumā.
Latvijas Pasta piedāvājumā pensiju, pabalstu vai atlīdzības skaidras naudas piegādes pakalpojums dzīvesvietā 2020. gadam ir 4,88 eiro, bet 2021. gadam – 5,28 eiro. Līdz 2019. gada beigām šī piegādes pakalpojuma cena saglabājas nemainīga – 2,39 eiro.
Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns norāda, ka, pieaugot moderno tehnoloģiju izmantojumam, skaidras naudas piegādes pakalpojumu izvēlas mazāk klientu, kas tādējādi sadārdzina tā pašizmaksu. Papildus cenu ietekmējot arī skaidras naudas inkasācijas pakalpojuma cenu kāpums, investīcijas drošības jautājumu risināšanā, nepieciešamais darba samaksas pieaugums pensiju un pabalstu piegādē iesaistītajiem darbiniekiem, kā arī paredzamā degvielas cenu palielināšanās, ko nosaka akcīzes nodokļa pieaugums no 2020. gada.
Latvijas Pasts arī norāda, ka pensijas, pabalsta vai atlīdzības saņēmēju skaits, kuri izvēlas piegādi dzīvesvietā, ik gadu strauji mazinās, tādējādi ietekmējot pakalpojuma pašizmaksu. Tā 2013. gadā pasts šādā veidā pensiju dzīvesvietā piegādāja 127 tūkstošiem klientu mēnesī, 2018. gadā – 85 tūkstošiem klientu, bet 2019. gada pirmajos mēnešos – tikai 79 tūkstošiem klientu. Savukārt 2018. gadā piegādāto pensiju skaits dzīvesvietā ik mēnesi samazinājies par vidēji 785 vienībām, bet 2019. gada septiņos mēnešos - vidēji par 650 vienībām. Latvijas Pasts norāda, ka tādējādi šī pakalpojuma turpmāka piedāvāšana par zemāku cenu uzņēmumam būtu finansiāli neizdevīga.
Izmaksas par pensijas, pabalsta vai atlīdzības piegādi mājās sedz šo maksājumu saņēmēji, VSAA ieturot attiecīgo summu un pārskaitot Latvijas Pastam.
Vidēji mēnesī VSAA pakalpojumus ar piegādi dzīvesvietā 2019. gadā saņem 79 tūkstoši klientu jeb 14% no visiem pensiju saņēmējiem.
Latvijas Pasts norāda arī uz kaimiņvalstu piemēriem - Igaunijā pensiju un pabalstu piegādes pakalpojuma maksa dzīvesvietā ir noteikta 8,10 eiro apmērā, savukārt Lietuvā pensiju piegāde mājās ar pasta starpniecību tiek nodrošināta tikai cilvēkiem ar invaliditāti un personām, kuru dzīvesvietas apkārtnē nav iespēju izņemt skaidru naudu, kā arī personām, kas pārsniegušas 80 gadu vecumu vai kam līgums par pensijas/pabalsta piegādi dzīvesvietā noslēgts laika periodā līdz 2009. gadam.
Latvijas Pasta pārstāve Gundega Vārpa Latvijas Radio norādīja, ka pasts piedāvā arī citu pakalpojumu – pasta norēķinu sistēmu. Proti, līdzīgi kā bankā jebkurš klients arī šobrīd var pateikt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, ka vēlas saņemt pensiju pasta nodaļā ar pasta norēķinu sistēmas starpniecību. Tas nozīmē iespēju atvērt bezmaksas kontu Latvijas Pastā jebkurā nodaļā bez maksas.
No šī konta var pārskaitīt naudu uz jebkuru kontu Latvijā un ārzemēs, var izņemt skaidru naudu no konta pastā, var norēķināties par pakalpojumiem, piemēram, komunālajiem maksājumiem, norādīja Vārpa.
Turklāt konta īpašnieks var pilnvarot rīkoties ar kontu kādai citai personai, un tad pensijas saņēmējs var pats nedoties uz pasta nodaļu, bet gan uzticēt to pilnvarotajai personai.
Kā skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, līdz decembrim jāizdara grūta izvēle. Proti, jāinformē, vai cilvēks būs gatavs par šo pakalpojumu maksāt vairāk vai tomēr izvēlēsies citu ceļu. Pabalstus dzīvesvietā izvēlas saņemt tieši mazāk turīgie un sociāli neaizsargātākie.
"Protams, mēs rēķināmies, ka tie ir cilvēki, kuri saņem pensijas līdz 300 eiro. Tie ir gados veci cilvēki. Tie ir cilvēki ar pārvietošanās grūtībām. Un tāpēc ir svarīgi viņiem šo informāciju savlaicīgi saņemt, lai kopā ar tuviniekiem vai atbalsta personām izvērtētu, vai turpmāk šo pakalpojumu spēs apmaksāt," teica VSAA direktore Inese Šmitiņa.
Neizpratnē par trešdien paziņoto ir pensionāru un cilvēku ar invaliditāti atbalsta biedrības, kas cenu pieaugumu sola vērtēt un iestāties par biedru interesēm.
“Grūti man pateikt, kā lems mūsu valdes locekļi, bet es domāju, ka šajā gadījumā palīdzīga roka ir jāsniedz arī valstij,” sacīja Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča.
Savukārt biedrības “Apeirons” vadītājs Ivars Balodis sprieda, ka “šeit tieši būtu jādomā par to, kā viņiem saglabāt pēc iespējas lielāku pensiju, jo katrs eiro, šajā gadījumā četri vai pieci eiro, tā ir diezgan liela summa”.
