Pansionāta "Ezerkrasti" attīrīšanas sistēmas nosēdakas aumaļām plūda neattīrīti notekūdeņi un smirdīgā tērcē tecēja lejup uz Māšēnu ezeru. Šādus skatus pagājušo svētdien Māšēnu ezera krastā novēroja bijušais Rīgas domnieks Valters Bergs.
"Tā bija svētdiena, kad atbildīgās iestādes nestrādāja, bet jau pirmdien sazinājos, nosūtot informāciju visiem iespējamiem dienestiem, tajā skaitā arī Valsts vides dienestam," stāstīja Bergs.
Valsts vides dienests (VVD) tikai piektdien apsekoja teritoriju un uzdeva pansionātam to sakopt. Ierosināta pārbaudes lieta un par administratīvā soda piemērošanu vēl tiks lemts.
Visticamāk, sods nebūs liels, jo šoreiz dabai neesot nodarīts īpašs kaitējums. Taču dienests brīdināja – pansionāta "Ezerkrasti" attīrīšanas stacija savu laiku sen nokalpojusi.
"Šajā gadījumā kaitējums nav liels, tur ir pāris kubikmetri iztecējuši, bet te nav runa tikai par šī brīža situāciju. Perspektīvā jārod risinājums – vai nu jāpārbūvē šīs attīrīšanas iekārtas, vai, kas būtu vislabākais risinājums, jāpieslēdzas pie centralizētajiem kanalizācijas tīkliem," teica VVD Piesārņojuma kontroles daļas vadītājs Elmārs Jasinskis.
Kanalizācijas noplūde sākās no nosēdakas, un, kā stāsta vietējie iedzīvotāji, bijusi tāda straume, ka noskalota zemes virskārta, un piesārņojums gluži kā upīte tecējis zemāk – uz ezera pusi.
Pēc VVD iesaistīšanās darbinieki sākuši sakopt teritoriju un apgalvoja, ka piesārņojums līdz ezeram nav ticis. Smaka gan joprojām ir pamatīga.
Attīrīšanas iekārtas būvētas astoņdesmito gadu sākumā un gandrīz 40 gadu ekspluatācijas laikā nav piedzīvojušas nekādu modernizāciju. Tās apkalpo valsts sociālās aprūpes centru "Ezerkrasti" un vairākas tuvējās daudzdzīvokļu mājas. Taču pansionātam nav līdzekļu iekārtu atjaunošanai. Nav arī iespējams pieslēgties pilsētas kanalizācijas tīklam, jo tas šo galu vēl nav sasniedzis.
Berģu apkaimes iedzīvotāji jau gadiem ilgi centušies pievērst notekūdeņu problēmai atbildīgo iestāžu uzmanību. Solījumu bijis daudz, bet risinājuma – joprojām nav.
"2009. gadā šeit pat notika Rīgas domes izbraukuma sēde ar lēmumu – piešķirt 50 000 latu problēmas risinājumam. Bet novērojumi liecina, ka nekas netika atrisināts," teica biedrības "Berģinieki" pārstāve Inese Neļķe.
SIA "Rīgas ūdens" pašlaik īsteno Eiropas projektu, kura ietvaros plānots paplašināt kanalizācijas tīklu arī līdz šim pilsētas galam. Taču būvdarbi vēl nav pat sākti, un, visticamāk, tie prasīs gadus. Līdz tam vietējiem iedzīvotājiem jādzīvo bažās, ka nākamā avārija būs vēl lielāka.
Bažas pastiprina fakts, ka blakus attīrīšanas iekārtām atrodas ne vien Māšēnu ezers, bet arī Rīgas lielākais dižozols – 7 metrus resnais un 22 metrus augstais Kaltiņu ozols. Dižkoku pētnieks Guntis Eniņš, kurš savulaik to izglāba no iznīcības, teica – tas ir brīnums, ka šādos apstākļos koks tik ilgi izdzīvojis.
