No skolas uz bezdarbniekiem – kāpēc daži pedagogi kovida potei pateica «nē»

ĪSUMĀ:

• Nepotētie skolotāji var aiziet no darba uzreiz vai doties piespiedu dīkstāvē.
• Par dīkstāvi skolotājam nemaksā, bet atlaišanas gadījumā paredzēts vienas algas apmērā pabalsts.
• Vakcinācijas aptvere pedagogu vidū – augstāka nekā vidēji valstī, tomēr ne visi ir potējušies.
• Kāda skolotāja atklāja – no potes baidās, tāpēc jau atvadījās no saviem audzēkņiem.
• Ādažu vidusskolā neslēpj, ka skolotāju trūkums dzen bezizejā.
• Arī Ropažu vidusskola palikusi bez vairākiem pedagogiem.
• Poļu vidusskolā atzīst, ka sliktāka vakcinācijas aptvere ir tieši krievvalodīgo kolēģu vidū.
• Sarežģīta situācija ir arī Rīgas Valdorfskolā, kas sevi dēvē par atšķirīgu no citām skolām.
• No vairākām skolām prom ir devušies matemātikas skolotāji.
• Kovidu izslimojusī matemātikas skolotāja vērsa uzmanību, ka mirušo vidū ir arī potētie.
• Nevakcinētajai skolotājai Aivitai ar notiekošo palīdzot samierināties piekoptās garīgās prakses.
• Dažas skolotājas lūgušas direktoram neņemt ļaunā, ka grasās tiesāties.
• Bet ir arī skolas, kur šie rūpesti gājuši secen – tur visi potējušies.
• Starp tām ir arī skolas Latgalē, kur vidēji ir zemākā vakcinācijas aptvere valstī.
• Arī pieredzējusī mūzikas skolotāja Edīte pēc dabas ir pozitīva, tāpēc ir gatava izturēt šo laiku.

No 15. novembra spēkā stājusies kārtība, ka skolotāji, kuri līdz šim datumam nav sākuši vakcinācijas procesu, skolās ir personas "non grata" – mācīt un skolot jauno paaudzi viņi vairs nedrīkst ne klātienē, ne arī attālināti. Nepotētajiem ir divi scenāriji: ar abpusēju vienošanos izbeigt darba attiecības uzreiz vai doties dīkstāvē uz trim mēnešiem.

Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta juriskonsulte Kristīne Stone skaidroja: "Atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumam [tas] paredz piemērot gan atstādināšanu, gan dīkstāvi, kas abas var ilgt katra, ja izvēlas vienu, tad 3 mēnešus. Saskaņā ar Darba likumu dīkstāvei ir neierobežots laiks, bet atstādināšanai ir 3 mēneši. Šeit likumdevējs noteica vienotu kārtību uz abiem šiem mehānismiem."

Ja šajā laikā savu lēmumu darbinieks nemaina, tad direktors viņu no darba atlaiž pavisam, izmaksājot atlaišanas pabalstu vienas mēnešalgas apmērā. Atstādināšanas un dīkstāves gadījumā skolotājs algu par šo laiku nesaņem, jo šī situācija juridiski tiek traktēta – ka pie tās vainīgs ir viņš pats.

Pedagogi bija viena no prioritārajām grupām, un viņiem iespēja vakcinēties bija jau no šī gada aprīļa sākuma, bet līdzīgi kā ar daudziem tik raiti visi vakcinēties nesteidza. Vēl oktobra sākumā no vairāk nekā 50 tūkstošiem skolās strādājošo, no kuriem mazliet vairāk kā puse ir pedagogu, vakcinējušies bija tikai 80% cilvēku. Ievērojami augstāk nekā vidēji valstī, bet vienalga "tikai", jo cerības bija lielākas.

Savukārt dati līdz 14. novembra pulksten 22 rāda, ka skolās sapotējušies ir 91% pedagogu.

Septembra beigās valdība nolēma – lai strādātu ar skolēniem, pedagogiem jāvakcinējas obligāti. Termiņš – 15. novembris.

Visaptverošu datu, cik pedagogiem skola nu ir slēgta, IZM nav.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga sarunā ar "Aizliegto paņēmienu" pieļāva, ka runa varētu būt par dažiem simtiem, bet, ja vakcinētu nav, piemēram, kaut vai tikai 5% no apmēram 28 tūkstošiem skolu pedagogu, tad tie jau kopā ir ap 1400.

Aizejošo skolotāju stāsti

Daiga. Vārds mainīts, vēlas, lai maina arī balsi

Līdz šim viņa strādāja par skolotājas palīdzi un speciālo pedagogu kādā Rīgas pamatskolā. Uz Rīgu Daiga pārcēlusies pirms aptuveni diviem gadiem. Kopā pedagoģijā šogad būtu 30. gads, bet tagad ir bezdarbniece, un bezdarbniece pirmo reizi mūžā.

"Šodien arī pirms brītiņa atbraucu tikai no atvadīšanās no bērniem, es biju aizbraukusi līdz savai bijušajai darbavietai. Tās emocijas ir tādas sakāpinātas mazliet. Vēl galva negrib domāt par to, ko tālāk, patiesībā – nevis negrib, bet nespēj," viņa sacīja.

Skolotājs ir arī viņas vīrs. Viņš vakcinējies, viņa – ne.

Kādēļ ne? Iemesli esot vairāki – viņas tēvs savulaik aizgājis ar insultu. Ja nu tas mantots... ja nu trombi... ir bail...

"Es baidos, teikšu atklāti, es baidos no šīs vakcīnas, jo neviens ārsts nevar pateikt, kādas tad būs šīs blaknes, ja viņas būs. Nu, un otra lieta ir arī tā, ka es esmu bijusi onkoloģijas slimniece un šobrīd lietoju zāles, kuru saderība ar šīm vakcīnām arī nav pētīta, un neviens nevar pateikt, kā tas būs," viņa skaidroja.

Un vēl – visu šo pandēmijas laiku viņa daudz braukusi ar sabiedrisko transportu, ikdienā arī bijusi kopā ar daudziem bērniem, kas puņķojas un klepo, bet viņai – ne iesnu, ne kovida, nekā. Un vēl Daigas atmiņā – vienīgā reize, kad viņa nopietni bijusi saslimusi ar gripu, bija tieši tad, kad pret to vienīgo reizi potējās.

"Man šī saslimšana bija tiešām smaga, es atceros, toreiz divas nedēļas no gultas izkāpt nevarēju un tikai trešajā nedēļā sāku atkopties, un pēc tam ilgi vēl nejutos pietiekami spēcīga, kaut gan jau gāju uz darbu. (..) Tieši tajā gadā, kad es biju vakcinējusies; un tad es toreiz sapratu, ka vairs nekad neko tādu [nedarīšu], kaut gan es arī pirms tam ar gripu nebiju slimojusi. Es šobrīd uz šo visu notiekošo skatos ļoti, ļoti piesardzīgi."

Savā skolā viņa nav vienīgā, kas vakcīnai pateikusi nē, apzinoties, ka skola un skolēni jāatstāj.

"Jā, šobrīd turpinās arī iesniegumu rakstīšana. Ir, kas jau ir aizgājuši, ir, kas vēl ies, ir, kas ir gatavi uz atstādināšanu. Kā kurš, katram ir savs ceļš. Cits ir gatavs cīnīties līdz pēdējam."

Viņa gan ne ar vienu cīnīties negrib, jūtas nogurusi, ko darīt tālāk – nezina.

Daiga sacīja: "Cenšos nekrist nekādās depresijās. Es zinu, ka būs iespējas citas kaut kādas, pagaidām man vēl nav atbildes, droši vien pēc pusgada, gada es jau kaut ko būšu atradusi, izdomājusi. (..) Šobrīd arī pieļauju, ka mēs varētu pārcelties atpakaļ uz laukiem un mēģināt dzīvot no tā, ko paši spējam sev sagādāt. Protams, pilnīgi bez finansēm arī šajos laikos nevar dzīvot, kaut kādām naudām ir jābūt, kaut vai lai rēķinus kaut kādus samaksātu."

Ādažu vidusskola

Ādažu vidusskolas direktors Česlavs Batņa atklāja: "Šajā momentā ir tā, ka nav iesākts vakcinācijas process jeb nav šī sertifikāta kopā deviņiem darbiniekiem: četri ir tehniskie darbinieki un pieci ir pedagoģiskie darbinieki. Un šeit arī no manas puses jau top rīkojums par atstādināšanu, un pēc būtības es biju plānojis, ka šie pedagoģiskie darbinieki varētu strādāt attālināti, jo viņi nekādā veidā nav saistīti ar klātienes darbu, bet pašreizējais normatīvais dokuments mums to neļauj darīt."

Batņa turpināja: "Ne es vienīgais, bet ļoti daudzi skolas direktori ir bezizejā, jo apstādināt mācību procesu ar, teiksim, viena priekšmeta neesamību 5.-12. klašu posmā, kur aiziet divi kolēģi, plus vēl arī svešvalodu priekšmeti, matemātika – nu tā ir, es teikšu, neiespējamā misija šobrīd atrast šos kolēģus."

Viņš skaidroja, ka citās skolās, it sevišķi Pierīgā un Rīgā, ir identiska situācija. "Krīt ārā šie pedagogi – divi, četri, seši ir viņi, bet nu mūsu gadījumā mēs arī paralēli bijām izsludinājuši vakances," norādīja Batņa.

Vēl jau šajā bezizejas situācijā ir variants, ka vakantās vietas uz laiku ieņem kolēģi – citu mācību priekšmetu skolotāji.

Direktors norādīja: "Šī pedagogu aizvietošana varbūt, vienkāršiem vārdiem sakot, tā ir tāda acu aizmālēšana, ka process notiek, bet šis process ir neauglīgs, nekvalitatīvs, un, ja man kā izglītības iestādes vadītājam ir jāatbild par kvalitāti šajā gadījumā, piedodiet, es nevaru to garantēt. Es nevaru."

Uz šiem aizejošiem pedagogiem viņš nedusmojas, katram savs stāsts, kāpēc tāda bijusi viņa izvēle.

"Šī tēma jau tā ir sāpīga, lai mēs runātu vēl tālāk ar šiem kolēģiem par turpmāko nākotni. Es zinu, ka daļa arī dosies varbūt atpūsties jeb uz bezdarbniekiem. Daļa meklē arī citas darba iespējas, kur var iztikt bez šī sertifikāta."

Skola bez vairākiem pedagogiem

Ropažu vidusskola arī palikusi bez vairākiem pedagogiem, vissāpīgākā vieta – bioloģijas skolotājs.

Ropažu vidusskolas direktora pienākumu izpildītāja Nora Pavlova norādīja: "Protams, ka tas ietekmēs ļoti, jo bioloģijas skolotājs, tāpat arī krievu valodas skolotājs, un sākumskolas skolotāju divas vakances, – tas ir ļoti nopietni, un arī pirmsskolas un direktora vietnieks pirmsskolas izglītības jautājumos. Nu, šie speciālisti jau nav brīvi pieejami."

Pat, kā saka, miera laikos ir grūti tikt pie pedagogiem. Pat no studentu sola gatavi izraut.

"Mēs meklējām ķīmijas skolotāju, un personīgi esmu rakstījusi uz Ķīmijas fakultāti mācībspēkiem ar lūgumu – varbūt ir iespēja piedāvāt jaunajiem studentiem iespēju strādāt skolā. Diemžēl neviena, neviena atbilde man nebija un nevienu studentu mēs nedabūjām uz šo vakanci."

Rīgas Juglas vidusskola

Rīgas Juglas vidusskolas direktore Helēna Vilkosta teica: "Kopā ir seši darbinieki, kuriem nav sadarbspējīgu sertifikātu un kuri arī nav vakcinēti."

"Pašreizējā mirklī daļu vakanču jautājumiem risinām ar iekšējām rezervēm, lūdzot papildus strādāt kolēģus. Tas, protams, nav labākais risinājums, jo viņam jau tā visiem ir daudz darba, bet īsti citas iespējas arī nemaz nav, jo vēl sludinām tās vakances, piemēram, krievu valodas [skolotāja] vakanci," viņa pastāstīja.

Ar nevakcinētajiem skolotājiem darba attiecības vēl nav sarautas, jo juridiski ir iespēja nogaidīt.

"Viņiem tomēr, es nezinu, nu, ir tāda cerība, varbūt kaut kas pamainīsies. Man gan tādas cerības nav. (..) Tā mums ir attiecīgi gan ar vienu skolotāju ķīmijā, gan ar sporta skolotāju."

Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskola

Te kritušo ir daudz. Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskolas direktors Kšištofs Širšeņs norādīja: "Ja mēs runājam par pedagogiem, tikai pedagogiem, šobrīd nerunājam par citiem darbiniekiem, tad mums tādi ir septiņi pedagogi."

Un situācija esot saasināta.

"Tagad skolas viena no otras mēģina pievilināt pedagogus, jo ne tikai mums, visām skolām ir šāda veida problēmas. Tā ka man ir vispār grūti iedomāties, kā mēs varēsim kvalitatīvi nodrošināt didaktisko procesu pēc 15. novembra. Un tas pats, pats, pats ''jautrākais'' tajā visā ir tas, ka Izglītības kvalitātes valsts dienests plāno tieši pēc 15. novembra veikt programmu akreditāciju mūsu skolā, kas ir, es uzskatu, pilnīgs neprāts."

Esošais kolektīvs jau noslogots pēc pilnas programmas, lai šobrīd zaudētos pedagogus varētu tā vienkārši aizvietot.

"Visticamāk, tā tas būs, ka atsevišķus priekšmetus mēs šobrīd nevarēsim īstenot, un tad vajadzēs nākošajā semestrī nodrošināt lielāku stundu skaitu, bet, vai nākošajā semestrī mums būs speciālisti šajā priekšmetā, to mēs arī nezinām. (..) Mums kā izglītības iestādei tās ir šausmas. Tās ir šausmas, jo mums reāli nav, kas tajā brīdī šeit strādā, kas pasniegs noteiktos priekšmetus," teica direktors.

Šajā vidusskolā ir gan latviski, gan krieviski runājoši pasniedzēji, gan arī poļi no Polijas, un direktors atzina, ka politiski korekti tā runāt nav labi, bet tendence ir novērojama.

"Lielākā daļa no tiem, kuri atteicās vakcinēties, tie ir darbinieki, kuriem dzimtā valoda ir krievu valoda. (..) Man nācās arī vienu reizi dzirdēt tādu pamatojumu, tādu emocionālu pamatojumu, ka, citēju: "no tām Rietumu vakcīnām cilvēki taču masveidā mirst. Ja vēl varētu sapotēties ar to "Sputņiku", tad varbūt es apsvērtu šādu ideju, bet ar tām Rietumu – ko jūs!"" sacīja direktors.

Jāatgādina, ka arī iepriekšējā raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" fiksēja šo problēmu, turklāt balstītu vakcinācijas datos, ka cittautieši Latvijā vakcinējas mazāk raiti.

Problēmas Rīgas Valdorfskolā

Nopietnas problēmas mācībspēku rindās jaunā kārtība radījusi arī Rīgas Valdorfskolai, kas uzskata sevi par atšķirīgu no citām skolām, deklarējot, ka: "Mēs, Rīgas Valdorfskolā, strādājam, lai saskatītu un attīstītu katra skolēna unikalitāti, palīdzot viņam iepazīt labo, skaisto, patieso. Tieši tāpēc tik svarīga ir brīvība, lai ir vieta izaugsmei un atbildība, lai sagatavotu skolēnu aktīvai, demokrātiskai līdzdarbībai sabiedrības dzīvē."

Brīvi savā izvēlē nevakcinēties palikuši 12 pedagogi no kopā aptuveni simta, un vakanču saraksts ir garu garais. Daudzi gan vēl nogaida.

Rīgas Valdorfskolas direktore Māra Svilāne pastāstīja, ka prom patlaban aizgājuši pieci kolēģi.

"Tā kā mēs skatāmies, kas ar to [atlikušo nepotēto pedagogu] daļu notiks tālāk, kuri gaida, vai viņus atstādinās, vai viņus atlaidīs. Vai arī vēl kāds kaut ko vēl citu pārdomās, jo tas nav vienkārši, tas ir patiešām tā, ka skolotāji arī ir ne vienkāršā situācijā."

Tagad steigā tiek meklēti jauni, talkā nākuši arī skolēnu vecāki. Bet kādi ir iemesli nevakcinēties? Tie esot dažādi.

Svilāne paskaidroja:  Ir divas kolēģes, kuras šodien pēdējo dienu strādā, viņas arī jūtas, nu, kā lai saka, nelaimīgas tādēļ, ka tas nav tā, ka viņas negribētu strādāt, ka viņām nebūtu svarīgs šis darbs vai skola. Tikai tā sajūta, ka tas, kas tiek viņām uzspiests, ir tik nepieņemami,  ka šajā brīdī viņām ir jāizdara šī izšķiršanās, un viņas ir izšķīrušās par to, ka viņas nevakcinēsies."

Runājot par Valdorfskolu, "Aizliegtais paņēmiens" feisbuka kontā saņēma arī kādas mammas stāstu, kuras viens no bērniem, jāsaka, "līdz šim", ir šeit mācījies. Taču tagad vairs ne.

"Esmu Valdorfskolas mamma, kurai šajā skolā mācās abi bērni, pagaidām. 7. un 4. klase. Šajā skolā kopā ar bērnudārzu pavadīti 10 gadi, piedzīvoti skaisti mirkļi, skola jauka, viss patīk. (..) Šodien jau skaidrs, ka skolotāji solīto pilda, nevakcinēsies un skolu pametīs. Manam lielākajam bērnam tie ir septiņi mācību priekšmeti, kuriem jāmeklē jauni pedagogi. Kādas sajūtas? Milzīga vilšanās. Bērnam arī. Ko darām? Nevaram pieļaut, ka mūsu bērns uz nezināmu laiku paliek bez matemātikas, angļu valodas, datorikas... Tāpēc izlemjam par skolas maiņu," rakstīja mamma.

Vēl "Aizliegtajā paņēmienā"

Vairāk

Skolotājas Elīnas stāsts

Skolotāja Elīna (vārds mainīts, balss mainīta).

Līdz šim strādājusi pirmsskolas iestādē Kurzemes pusē, tagad bezdarbniece. Kopā pedagoģijā 13 gadi. Un tagad?

"Patiesībā neko es neplānoju, es vienkārši tagad vērošu, kas notiks valstī un kā tas viss attīstīsies. Sliktākajā gadījumā neko, dzīvošu mājās, laukos," sacīja Elīna.

Potējusies viņa nav tāpēc, ka vakcīna, viņasprāt, nav pārbaudīta. Vēl ir bijis arī tā, ka tieši viņai nācies aizvietot vakcinētos kolēģus, kas bijuši slimi. "Jā, tieši ar kovidu. Beigās es darbā paliku vienīgā, kas varēja strādāt. Kas kontaktpersona, kas slims, ja, beigās es, nevakcinētā, [biju]  vienīgā, kas var strādāt, kas ir vesela," viņa teica.

Šajā gadījumā viņa ir vienīgā no visiem, kas neesot vakcinēta. Pārējie, kā viņa nosaka smejoties, esot padevušies: "Nu, neviens jau negrib, ka es eju projām. Cenšas pierunāt, bet nē, nē, es palieku pie sava, un viss. Man situācija ļauj to darīt, tā kā es to arī darīšu. Paskatīšos no malas."

Viņa drīzāk ir dusmīga, ne bēdīga par šo situāciju: "Patiesībā, jā, laiks ir pienācis likt pie malas pedagoģiju. Jo atbildība ir liela, pret tevi var vērsties jebkurš ar jebkādiem izdomājumiem, tie tiks pārbaudīti, tu būsi zem lupas. Nedod Dievs, ja tu pateiksi kaut ko vecākiem. Tas ļoti saasināti tiks uztverts un beigās vēl paši mani apmelos par kaut ko."

Elīna sacīja: "Ir viens vecāks, kas ir ļoti pret tiem kā es, kas nav vakcinēti. Un tad vispār labāk, ka viņa nezina, ka es neesmu, es aiziešu prom."

Vēl visam klāt – vakcīnu konflikts arī Elīnas ģimenē. "Mamma ir atkal kategoriski par vakcīnām. Pilnīgi tā, ka tur jau ir pat šķelšanās. Es pat necenšos viņu satikt. Dēļ tā, ka pirmā saruna ir par to, ka tev jāiet vakcinēties, jāiet vakcinēties. (..) No manas puses man ir pilnīgi vienalga, vai tu esi vai neesi [vakcinējies]," stāstīja Elīna.

Taču, atgriežoties pie skolām…

Bulduru Dārzkopības vidusskola

Bulduru Dārzkopības vidusskolas valdes priekšsēdētājs Rafaels Joffe norādīja: "Viņu mums nav daudz, mums ir kādi trīs vai četri no visiem skolotājiem. (..) Bet viņi ir profesionālie skolotāji, tā kā mēs mēģināsim vēl pierunāt, ja nē, tad meklēsim vietā."

Pagaidām būs dīkstāvē, bet kamēr viņu nav, pielāgos stundu sarakstu.

Joffe skaidroja: "Mēs izmainīsim stundu sarakstu, mēs jau varam tos priekšmetus arī atlikt mazliet vēlāk, jo bērni mācās četrus gadus, un tad paņemt tagad citus priekšmetus un tos priekšmetus nolikt, teiksim, mazliet vēlāk un skatīties, kā mēs viņus varam mācīt."

"Un ir problēma Latvijā, es domāju, ir arī citām skolām ar profesionāliem skolotājiem; tā nav matemātika vai latviešu valoda, varbūt tur, kur viņu ir vairāk. Šo skolotāju tiešām ir maz," viņš teica.

Saulkrastu novada vidusskola

Saulkrastu novada vidusskolas direktore Oksana Vanaga skaidroja: "Jā, uz doto brīdi mums aiziet projām divi pedagogi, jo viņi nevakcinēsies. It kā tas ir maz skaitliskā ziņā no 80 darbiniekiem, bet tie ir ļoti vitāli nepieciešami pedagogi – sākumskola un matemātika. Līdz ar to mums būs milzīgas problēmas atrast attiecīgus pedagogus."

Aizliegtais paņēmiens: Viņi ir uzrakstījuši atlūgumus? Kāds ir process?

"Jā, jā, nu, burtiski šodien, šodien vai rīt tiks uzrakstīts, jā, viņi mani ir mutiski informējuši un teica, ka šīs nedēļas laikā uzrakstīs atlūgumu; tātad precizēsim, viena raksta atlūgumu un otra, visticamāk, skatīsimies, kā pēc likuma to var interpretēt dīkstāvē," viņa teica.

Vienu pedagogu tagad centīsies aizstāt, apvienojot sākumskolas klases, bet otru…

"Ar matemātiku, nu, es nezinu, ko mēs darīsim, mēģināsim piedāvāt saviem skolotājiem, varbūt uzrunāsim pedagogu, kas ir aizgājis jau labu laiku pensijā – atpakaļ uz pāris stundām, bet mums trūkst matemātiķa, jā. (..) Ja domā, ka varētu pameklēt kaut ko no blakus novadiem, bet, kad paskatās sludinājumus, ka viņiem arī pašiem vajadzīgi tieši to pašu priekšmetu skolotāji," skaidroja Vanaga.

To, ka aiziet matemātikas skolotāji, stāsta arī citās skolās.

Ikšķiles vidusskola

Ikšķiles vidusskolas direktore Ginta Liepiņa atklāja, ka darba attiecības pārtraukuši trīs skolotāji.

"Jā, viņi iet projām, viņi negrib palikt dīkstāvē vai tikt atstādināti no darba, viņi dodas projām, jā, pārtrauc," sacīja Liepiņa, norādot, ka vienā gadījumā atlūgumu uzrakstīja matemātikas pedagogs, bet par diviem viņa nevēlas precizēt, jo tad uzreiz būšot skaidrs.

Vienam vakcinēties bail, viens nesaka neko, trešais ir pārliecināts, ka kovida nav.

 

Bet ko viņi darīšot tālāk? "Viens no viņiem vienkārši rausta plecus, ka nezina, ko darīs, domās, skatīsies," norādīja Liepiņa.

Bet kas tikmēr skolēniem mācīs matemātiku? Līdz šim skolā ir bijis labs matemātikas skolotāja palīgs, kas tagad matemātiku mācīs pats. Tas labi.

Olgas stāsts

"Aizliegtais paņēmiens" uzklausīja Olgu, vārds mainīts, balss gan ir pašas. Viņa tieši ir matemātikas skolotāja Vidzemē.

Pedagoģijā 29 gadus. Pavasarī Olga izslimojusi kovidu. 20. oktobrī viņai beidzies sertifikāta derīguma termiņš un nolēmusi tomēr nevakcinēties. Sarunā ar kolēģiem attieksme esot dažāda. 

"Ir kolēģi, kuri zvana un arī saprot manu argumentāciju, bet, protams, cenšas pierunāt. Bet redziet, kas par lietu, neviens būtībā, nu, retais, kurš pierunā veselības dēļ. Un tas nav pareizi, ka vakcinācija nav veselības dēļ, bet darba dēļ. Jā, ka viņi negrib zaudēt tādu kolēģi, ja, nu viņi pierunā šādā veidā. Ir daļa, kura, protams, uzskata, ka, kā te daudzi izsakās, ka esmu neizglītota," sacīja skolotāja.

Bet viņa uzskata, ka nevienu viņa neapdraud ar nevakcinēšanos, un slima tāpat nekad uz skolu nenākot. Viņai trūkstot atbilžu. "Piemēram, tad, kad publicē tos datus par to, ka saslimst tie vakcinētie un nevakcinētie. Pie nevakcinētajiem pieskaita arī pirmās potes saņēmēju. Es, piemēram, kā matemātiķe gribētu zināt, cik starp viņiem ir tieši nevakcinēto," norādīja skolotāja.

Viņa argumentēja: "Tagad tikko, pirms jums zvanīju, LSM portālā, [ir ziņa], ka 87%, kas nomira no inficētajiem, bija nevakcinētie. Bet 13% [vakcinētie], man tas arī ir daudz. 67 ir nomiruši vakcinēti pa oktobri, tas nav daudz?"

Vēl viņa nesaprot, kādēļ viņa nevar strādāt arī tālmācībā, kas ir viens no viņas diviem darbiem. Rakstījusi pat jautājumus ministriem un deputātiem, bet atbildi tā arī nav saņēmusi.

"Es arī pateikšu godīgi – ja man, piemēram, kā bija teikts, atnāks armijnieki uz mājām un, pieliekot pistoli, teiks vakcinēties, vakcinēšos, – es neesmu tik liela revolucionāre. Bet, ja man ir izvēle, pagaidām tad…"

Un viņas ideja tālākai darbībai – iespējams, organizēt privātpraksi attālināti, saprotot, ka matemātiku skolēniem vajag un vajadzēs.

Olga norādīja: "Jā, bet man atkal ir jautājums, vai man iedos licenci. Jo būtībā es domāju, ka tagad pēc šīm attālinātām mācībām, kas bija, ir skolēni, kuri gatavi mācīties attālināti. Un tā kā es zinu, ka matemātika nav tas vieglākais priekšmets..."

Bet kopumā tagad esot bēdīgi, pat ļoti.

"Es pat jums nevaru, es laikam tās emocijas nevaru izteikt, jā. (..) Es esmu pedagogs ceturtajā, trešajā paaudzē, man ir mamma un vecmamma... Mamma, nabags, ļoti pārdzīvo," sacīja Olga.

Aizliegtais paņēmiens: Tieši par jums, ka jūs ejat [prom]?

Olga: "Jā, jā, jā. Jo viņa arī, viņa – tā kā būtu vēlams, lai es nevakcinētos, bet viņa ļoti pārdzīvo par to, ka es zaudēju darbu."

Un vēl jau arī skolēni, no kuriem jāatvadās.

Skolotāja raudādama teic: "Tas ir grūti. It kā tas ir mans lēmums, bet tad, kad par to runājam, protams, asaras birst. Jo es nezinu, kā es viņiem to pateikšu."

Aivita dosies bezdarbniekos

Skolotāja Aivita no Kurzemes (vārds nav mainīts) pirmsskolas iestādē ir rotaļu grupas skolotāja, te strādā jau 14 gadus, kopā pedagoģijā darbojas 33 gadus. Nevakcinēsies, nolēmusi kādu laiku būt bezdarbniece.

Aivita norādīja: "Nē, atlūgumu es nerakstīšu, es iešu projām uz abpusēju vienošanos. Jo, ja mani atstādinās, ja mani atstādina no amata, tad man trīs mēnešus jāsēž pilnīgi bez algas. (..) Nu, ja tikai kāds būtu atcēlis ēšanu un komunālos maksājumus, varētu jau sēdēt, bet cilvēkam kaut kas arī jāēd un jāapmaksā rēķini."

Viņa nevakcinējas, jo: "Man magnētiskā rezonanse vairākus gadus atpakaļ atklāja, ka viens galvas asinsvads ir stipri šaurāks, nekā viņam vajadzētu būt. Vārdu sakot, no tā bieži ir arī galvassāpes. (..) Ar to jau es esmu iemācījusies sadzīvot šos daudzos gadus, bet ir tāda problēma, ka mēdz sāpēt galva tā, līdz vemšanai. Tāpēc esmu izdarījusi šādu izvēli, jo tāpēc, ka par tiem trombiem neko nevar zināt un vispār nevar zināt, kādu ietekmi tā pote var atstāt, tāpēc es esmu izvēlējusies citu ceļu."

Cits ceļš šobrīd ir tāds, kāds tas ir, bet viņa tiekot ar sevi galā labi.

"Man ir tā laime, ka es piekopju visādas garīgas prakses, es mācos meditāciju, mācos visu kaut ko tādu, kas cilvēkam palīdz atgriezties pie savas patiesās būtības. Un es pieļauju, ja man nebūtu šo prakšu un ja es to jau nedarītu vairākus gadus, es domāju, ka man būtu desmitreiz grūtāk," teica skolotāja.

Un arī, esot bezdarbniecei, daži darbi jau sarunāti. Lai arī nelegāli, bet – neko darīt.

Viņa skaidroja: "Paralēli tam es mācīšu diviem bērniem, kuri ir mājmācībā, es mācīšu viņiem vācu valodu, kaut gan es neesmu vācu valodas speciāliste. Bet katrā ziņā trešās klases bērniem es esmu spējīga mācīt vācu valodu."

Tagad vācu valodu viņa atkārtojot pati. Vienīgais, kas viņu tomēr sarūgtinot, ka pirmsskolā šobrīd ienākot daudzi jaunieši, pat vēl bez izglītības, bet viņa, var teikt, izlikta uz ielas.

"Tas mani ļoti skumdina, un es tiešām nekad nebiju iedomājusies, ka pienāks laiki, ka man kā kvalificētam speciālistam ar milzīgu pieredzi, – es esmu arī mūzikas skolotāja, un man tiešām ir ļoti liela pieredze, – ka man vienkārši šajā valstī aizliegs strādāt savā profesijā. Un tagad pēc būtības man ir jāiet meklēt mazāk kvalificētu darbu," norādīja Aivita.

Ielūkojamies vēstulēs feisbukā. Pedagogi tur raksta:

"Sveiki, esmu skolotāja, kura aizgāja no darba jau ar septembri. Iemesls – mobings no vadības, spiediens, neziņa, satraukums un nesakārtotā izglītības sistēma attālinātās mācībās. Man kā spītniekam, ja kaut ko uzspiež, es paceļu cepuri un aizeju. Vajadzēja visu savādāk valdībai izdomāt, ētiskāku pieeju vakcinācijas procesam atrast. Ko es daru šobrīd? Mācos un esmu izdomājusi mainīt profesiju un uzsākt pilnīgi ko citu. Un jā ­– arī vakcinēšos, bet to izlēmu pati pēc brīvas gribas. Nesaku, ka nekad neatgriezīšos pedagoģijā, bet ne tagad. Vēl nē, gribu no tā visa atpūsties."

"Labdien. Esmu nevakcinēta matemātikas skolotāja ar vairāk nekā 20 gadu darba stāžu. Pēc 15. novembra plānoju pilnveidot savas zināšanas kursos, lai varu mainīt profesiju, strādāt "pelēkajā zonā". Uzskatu, ka man nav jāmaksā valstij nodokļi, ja man tiek liegta iespēja uz sabiedrisko dzīvi. (..) Cits variants: došos "laimi meklēt" ārpus Latvijas robežas. (..) Skolās nekas nemainīsies. Arī tagad skolās strādā skolotāji bez pedagoģiskās izglītības. (..) Ir dīvaina sajūta. Šodien novadīju pēdējās piecas tiešsaistes stundas. Skolēni jautāja, vai satiksimies klātienē? Man nebija, ko atbildēt! Valsts vara mani sodīja par to, ka es nesaslimu."

"Aizliegtais paņēmiens" devās uz vēl vairākām skolām, secinot, ka iztrūkums ir ne visās. Ir arī tādas, kurās pedagogu vakcinācijas aptvere ir visi 100%. Vai arī situācija ātri atrisināta.

Vaiņodes vidusskola

Vaiņodes vidusskolas direktors Zigmunds Mickus teica: "Jā, mums ir divi skolotāji, kas pametīs darbu. Viens skolotājs pametīs darbu vakcinēšanās dēļ, otrs [nevakcinēts] skolotājs pametīs darbu savu iemeslu dēļ. Tāds ir viņa formulējums."

"Tā ir mājturība zēniem. Un ir informātika un matemātika," atzina Mickus.

Tiesa, šeit viss jau atrisināts – zudušo pedagogu slodzes pārdalītas par labu citiem.

Rēzeknes 5. vidusskola

Rēzeknes 5. vidusskolas direktore Vija Poikāne norādīja: "Man ir tikai viens [nepotēts] skolotājs, par laimi, viņš ir pensionārs un viņam ir ļoti maza slodze, tikai divas stundas. Līdz ar to, jā, viņš nevēlas vakcinēties, bet pilnīgi skolai nekāds kaitējums, nekāda skāde nebūs, jo divas stundas mēs noteikti atradīsim, kas māca. Viņš pats visu laiku vēlējās, lai saglabātu saistību, piederību skolai, bet viņam jau ir 68 gadi un divas stundas tikai."

Kārsavas vidusskola

Kārsavas vidusskola direktors Edgars Puksts teica: "Man jau beidza darbu latviešu valodas un literatūras skolotāja. Pamatskolā un vidusskolā viņa strādāja, un dotajā brīdī notiek intensīvi meklējumi, sarunas. Meklēju, kas varētu strādāt vietā, pagaidām parādās kaut kādas konkrētas lietas. Dotajā brīdī mēs aizvietojam ar esošajiem resursiem."

Skrundas vidusskola

Skrundas vidusskola direktors Ainārs Zankovskis skaidroja: "Jā, ir divas skolotājas, kas nestrādās, un mēs dotajā momentā risinām to visu ķēdi. (..) Tā ir pirmā klase, kas ir vistrakāk, jo tur audzinātājs ir arī tas, kas māca visus priekšmetus, izņemot dažus. Un tad ir bioloģija pamatskolai un mājturība pamatskolai, meitenēm."

Abas, pametot skolu, nevis vienkārši pacēlušas cepures, bet solījušas arī tiesāties.

Zankovskis norādīja, ka saprot skolotājas, un teica: "Mums bija saruna, [viņas teica] "mēs iesim uz tiesu un neņem to personīgi, ne pret vienu skolotāju, ne pret skolu tas nav, es cīnos vienkārši par sevi, un tas ir viss." Viņas neuzskata, ka tam obligāti būtu jābūt, jo var attālināti mācīt, ir visādas iespējas, ka varbūt kaut ko var pārmainīt."

"Un nu, kā saka, dzīvojot mūsu valstī, ļoti bieži viss kaut kas mainās, un līdz ar to es arī zvanīju uz domi, juristam, es teicu, vai man tiesā būs kāds blakus," viņš norādīja.

Tagad arī jāmeklē vietā jauni pedagogi, ar bioloģiju varētu palīdzēt ķīmijas skolotāja, ar sākumskolu pastrādās kāds students, bet problēma – kurš mazākajiem varētu mācīt angļu valodu?

"Angļu valodas skolotāju dabūt nevar, tas ir pilnīgi skaidrs. Es zinu, ka Kuldīgas novadā, ja nemaldos, ir kaut kādas vismaz trīs likmes, kuras ir brīvas. Nu, kā rīkoties, nu kurš brauks te kaut kur kaut ko mācīt," sūkstījās direktors.

Situācija arī esot neparasta. "Kādreiz jau bija tā, ka kādam pazvanīja un vienkārši, es atvainojos par vārdu – nočiepa vai nozaga –, un piedāvāja kaut ko labāku. Dotajā momentā mēs esam visi vienā laivā un nedrīkst tā arī darīt. (..)

Ciblas vidusskola

Bet ir arī skolas, kurās pedagogu vakcinācijas aptvere ir 100% un viss turpināsies, kā līdz šim. Pat no Rīgas tālajā Latgalē, Ciblas novadā, skolā nevakcinēto nav.

Ciblas vidusskolas direktore Sarmīte Leščinska sacīja: "Nē, mums nav tādu, mums visi turpinās."

Ludzas vidusskola

Ludzas 2. vidusskolas direktore Zinaīda Buliga pastāstīja, ka skolā nav neviena, kurš dotos prom prasības dēļ.

Aknīstes vidusskola

Ar to īpaši lepna ir Aknīstes vidusskolas direktore – visi 26 skolotāji varot strādāt, un viss noticis bez piespiešanas, tikai ar informāciju un informāciju. Izdevies pārliecināt arī šaubīgos.

Aknīstes vidusskolas direktore Aija Voitiške teica: "Man arī Latvijā pazīstami ļoti populāri biologi, ķīmiķi palīdzēja, es viņus speciāli uzrunāju, lai izskaidro cilvēkiem par vakcīnu un vakcinācijas procesu, un ietekmi uz cilvēku. (..) Parādīju internetā, kas tas par cilvēku, kādi viņam sasniegumi, kādi viņam grādi, kādā nozarē viņš darbojās."

Divas skolotājas gan esot bijušas, kā saka, uz jautājuma zīmes, vai vakcinēsies, bet abas saslimušas un tagad ir izslimojušas. Tas ļauj abām strādāt skolā. Bijusi arī cīņa ar dezinformāciju.

"Nu, ir arī man skolotāji dažādās grupās bijuši iesaistījušies, bet es redzu, ka viņi no tām grupām ir izrakstījušies, tas nozīmē, ka viņu uzskati mainās, un es viņiem par to pateicīga esmu, viņi aug. Kaut mēs esam, kā citi saka, lauku pāķi. Izrādās, ne tik ļoti. (..)", tā direktore.

Edītes stāsts

Edīte, mūzikas skolotāja, strādā divās skolās Vidzemē. Par skolotāju strādā jau 30. gadu, bet tagad abpusēja vienošanās par darba attiecību izbeigšanu un – bezdarbniece.

Kādēļ nepotējas? Jo viņa neslimojot, lietojot dabīgos preparātus un negribot laist sevī neko līdz galam nepārbaudītu. Un, ja būs jāslimo ar kovidu, tad slimošot. Un šaubas, šaubas, šaubas.

Viņa sacīja: "Un tad vienu dienu es tā padomāju pie sevis, es domāju, ka tas bezmaksas siers jau tikai... nu, saprotiet, kur liek viņu. Ka viņu peļu slazdos liek, to bezmaksas sieru. Jo parasti jau mēs par visām zālēm un par visu maksājam un ārstējamies, tērējam daudz līdzekļu, bet tad pēkšņi, ja mums tā kā nokrīt no debesīm un tāda kā bezmaksas dāvana..."

Skolotāja vakcinētajiem neko nepārmetot, un nekādu pārmetumu nav bijis arī pret viņu no kolēģu puses. "Godīgi sakot, tikai viena skolotāja, viņa tā asi pateica: "Kur tad tu iesi, ko tu darīsi. Kur tu darbu dabūsi, apkopēja būsi, vēl kaut kas." Es gribēju teikt, apkopēja jau arī nevar."

Bet kur tad iet un ko tad darīt? Kā būs, mazliet par to bail Edītei esot, bet…

"Es esmu vispār cilvēks tāds pozitīvs, es domāju, ka viss būs labi. Ir jāiztur šitais laiks, un lai visi cilvēki, tie, kuri vai nu vienā, vai otrā pusē, galvenais, lai nekaro un nestrīdas. (..) Kaut kā gribas cerēt uz to labāko un cerēt, ka mums tāda zeme, tomēr kultūras [zeme]. Tagad tieši par Ziemassvētkiem mācu, bērniem stāstu, ka mums zeme tik brīnišķīga ir, ar tādām tradīcijām bagāta."