Vidēji katrs desmitais topošais absolvents no eksāmeniem vai kāda no tiem ir atbrīvots
Vidusskolas centralizētos eksāmenus šogad kārto vairāk nekā 14 tūkstoši 12. klašu skolēnu, aptuveni desmit procentu jeb vidēji katrs desmitais topošais absolvents no eksāmeniem vai kāda no tiem ir atbrīvots. Iemesli tam pamatā saistīti ar veselības stāvokli, kas liedz kārtot eksāmenus.
Informācijas atsaukums
Ņemot vērā, ka šobrīd tiek veikta padziļināta datu izpēte par atbrīvojumiem sniegtās informācijas pārbaude un precizēšana, VISC atsauc sākotnēji Latvijas Televīzijai sniegto sarakstu ar skolām, kurās ir vislielākais no centralizētajiem eksāmeniem atbrīvoto 10.-12. klašu skolēnu īpatsvars.
Divās Daugavpils izglītības iestādēs, tostarp Daugavpils Tirdzniecības profesionālajā vidusskolā, atbrīvojumu skaita proporcija šobrīd ir 26%. Arī citās sarakstā redzamajās skolās no eksāmeniem atbrīvoto skolēnu skaits ir vērā ņemams. Atsevišķās skolās Rīgā – tā ir trešdaļa, piektdaļa.
Daugavpilī lielo skaitu no eksāmeniem atbrīvoto skaidro ar pandēmijas sekām
Pēdējo kursu audzēkņus maija beigās skolas gaiteņos sastapt grūti – noslēgumam tuvojas prakses laiks. Pērn prakses vietu viesmīlībā atrast bija grūti. Pandēmijas dēļ viesnīcas un restorāni bija dīkstāvē un bija arī jaunieši, kas to pārcietuši ar sekām.
“Tie nav ne viens, ne divi, bet vairāki audzēkņi, kuriem tas ir Covid-19 rezultāts, kuri vienkārši ir psiholoģiski sagrauti,” atzīst Daugavpils Tirdzniecības profesionālās vidusskolas direktors Jurijs Kuklis.
Direktors spriež, ka vēl eksāmenus nekārtojošo audzēkņu vidū ir arī vairāki jaunieši ar speciālām vajadzībām, kuru profesionālajās skolās nereti ir vairāk nekā vispārizglītojošajās skolās.
“Audzēkņi, kas ir ar ļoti sliktu dzirdi un bez aparāta nevar iztikt. Ir audzēkņi ar runas traucējumiem. Strādāt viņš varēs, bet, piemēram, angļu valodu, kur ir runājamā daļa, ne viņš nokārtos, ne pārbaudītājs varēs izvērtēt,” stāsta direktors.
Skolā satiktā audzēkne Simona atklāj, ka eksāmenu nekārtošanas iemesls viņai ir mentālā veselība. Savukārt Artūrs nezinot nevienu, kurš būtu ļaunprātīgi ieguvis atbrīvojumu no eksāmeniem.
Tiesa Daugavpils Tirdzniecības profesionālās vidusskolas direktors uzsver, ka skola ārsta izziņas vien reģistrē, sīkāk iemeslos neiedziļinoties.
“Ārsta izziņu apstrīdēt man nav nekādu tiesību. Un man negribas runāt, ka ārstu kolēģi kaut kā neapzinīgi strādā,” uzsver Kuklis.
Daugavpils Tirdzniecības profesionālajai vidusskolai šis ir pēdējais mācību gads. Apvienojot divas profesionālās izglītības iestādes, pavāri, konditori un viesmīļi rudenī Daugavpilī mācīsies vienā, lielākā skolā kopā ar būvniekiem un tehniķiem.
Cik 12. klašu skolēnu šogad atbrīvoti no obligātā eksāmena
Ne mazāk interesanta aina paveras, ja paskatāmies uz to, cik skolēnu atbrīvoti katrā no trim obligātajiem eksāmeniem. Kas pašlaik ir matemātika, latviešu valoda un populārākā svešvalodas izvēle – angļu valoda.
Mēs redzam, ka vislielākais atbrīvoto skolēnu skaits pašlaik ir matemātikā, kas tradicionāli tiek saukta par sarežģītāko no šiem trim priekšmetiem. Tad nedaudz atpaliek latviešu valoda, bet angļu valodā ir vismazākais atbrīvoto skolēnu skaits. Piemēram, Rīgas Anniņmuižas vidusskolā neviens skolēns šogad nav atbrīvots no angļu valodas eksāmena, bet 19 skolēni nekārto pārbaudes darbus latviešu valodā un matemātikā.
No angļu valodas eksāmena atbrīvojumu dabūt nepaspēja...
Rīgas Anniņmuižas vidusskolu Imantā šogad absolvēs 58 12. klašu audzēkņi. Trešā daļa no viņiem bija saņēmuši atbrīvojumus no eksāmeniem matemātikā un latviešu valodā. Tik liels no eksāmeniem atbrīvoto skolēnu īpatsvars šogad esot pirmo reizi.
"Nezinu, kāpēc šajā gadā mums ir tik liels skaits bērnu ar saslimšanām. Tikai slimie bērni. Un, protams, diagnozes ir ļoti smagas. Ir bērni ar epilepsiju, ar vēzi, ar smagu astmu un tā tālāk. Tāpēc es nevaru atlasīt, kuru atbrīvot un kuru ne. Man ir ārsta zīme, man ir Ministru kabineta noteikumi, un es strādāju saskaņā ar tiem," skaidro Rīgas Anniņmuižas vidusskolas direktore Tatjana Pulle.
Bet kāpēc angļu valodā eksāmenu rakstīja arī tie paši skolēni, kuriem citus eksāmenus kārtot veselība neatļauj? Vai pie vainas tas, ka matemātika tradicionāli uzskatīta par grūtāko no trim obligātajiem eksāmeniem? Par to liecina arī zemāki vērtējumi šajā eksāmenā citus gadus. Bet latviešu valoda, iespējams, varētu sagādāt grūtības skolēniem no mazākumtautību skolām. Direktore tam nepiekrīt. Visi šie skolēni vienkārši neesot paguvuši atbrīvojumus laikus sagādāt.
"Ko viņiem darīt, ja ārsts dod viņiem izziņu, piemēram, tikai marta mēnesī? Angļu valoda bija pavasarī, tā bija pirmā," iebilst Pulle.
12. klašu latviešu valodas skolotāja no intervijas kameras priekšā izvairās. Viņas vietā runā skolotāja, kas māca bērnus pamatskolā, vienlaikus viņa ir arī direktores vietniece izglītības jomā vidusskolas posmā. Un viņa saka –
visi 12. klašu beidzēji valsts valodu zina pietiekami labi. Iemesls patiesi esot veselības problēmas, citādi ārsti un ģimenes ārsti no eksāmeniem neatbrīvotu.
"Mēs zinām, ka tā ir diezgan sarežģīta procedūra. To pierāda tas, ka uz angļu valodas eksāmenu daudziem nebija šie atbrīvojumi. Un daudziem no tiem atbrīvotajiem ir labas gada atzīmes, tā kā tas nenozīmē, ka viņi ir nesekmīgi un tāpēc nekārto eksāmenu," stāsta Rīgas Anniņmuižas vidusskolas latviešu valodas skolotāja Zane Gruberte.
Ja atbrīvojuma zīmi līdz angļu valodai nesagādāja, tad eksāmenu nācās kārtot. Un rodas jautājums, vai šo eksāmenu skolēni izturēja, neraugoties uz slimībām?
"Ziniet, mēs vēl nezinām rezultātus. Tā kā mēs gaidām, kā tur būs," saka Gruberte.
Eksperts: Eksāmenu nekārtošanai būs sekas, piesakoties studijām
Situāciju komentēt lūdzām arī ekspertam no Izglītības kvalitātes valsts dienesta. Tā eksperts Maksims Platonovs aicina skolēnus un vecākus kārtīgi apdomāt, vai tiešām skolēns uz eksāmeniem ierasties nevar. Jo šādiem lēmumiem ir sekas, ar ko skolēns saskarsies, gan piesakoties studijām augstskolā, gan iesaistoties darba tirgū. Piemēram, ja nav nokārtots eksāmens latviešu valodā.
"Visticamāk, tur konkrētais skolēns saskarsies ar darba tirgus prasībām, kur ir nepieciešamas valsts valodas zināšanas. Eksāmena sertifikāts apliecina tās prasmes, un tad nav nekas papildus jākārto. Bet šajā gadījumā būs valsts valodas prasme jāapliecina. Un otrs ir par augstskolām. Augstskolas ir tiesīgas noteikt citus uzņemšanas nosacījumus tiem skolēniem, kuri bija atbrīvoti. Jautājums, vai viņas tos nosaka? Tās ir viņu tiesības," norāda Platonovs.
Un vēl Izglītības kvalitātes valsts dienestā vērš uzmanību uz to, ka dienests reaģē uz informāciju par iespējamām neatbilstīgām atbrīvošanām no eksāmeniem. Šogad uzmanība pievērsta neklātienes mācību iestādēm un skolām, kas īsteno tālmācību. Vairākas no šīm skolām ir starp tām 13, kurās ir vislielākais no eksāmeniem atbrīvoto skolēnu skaits. Šīs skolas dienestam skaidrojot, ka tajās mācās vairs ne jaunieši, bet pieaugušie arī ar dažādām veselības problēmām.
