Baterijas, aerosola pudeles un elektrības vadi
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) preses konferencē trešdien, 21.jūnijā, norādīja, ka
atkritumu vidū ir baterijas, aerosola pudeles un elektrības vadi. Kopumā no visa krāvuma ir sadeguši vien apmēram 40% atkritumu, pārējie – 60% ir palikuši.
„Diskusija par to, vai tur bija atkritumi vai pārstrādes produkti, ir beigta,” sacīja Gerhards. Viņš uzsvēra, ka ir jānoskaidro, kā šādi atkritumi varēja nonākt „valsts vidienē”. Šobrīd tiek darīts viss, lai šo vietu sakoptu. Ja pats uzņēmums, kam pieder atkritumi SIA „Prima M” to nevarēs, tad to darīs Valsts vides dienests. „Šī vieta tiks sakopta līdz pašiem pamatiem,” solīja Gerhards.
Viņš piezīmēja, ka bīstamo atkritumu esamība pieļauj iespējamu kriminālatbildību.
Ministrs arī uzsvēra, ka turpmāk lielākā uzmanība jāpievērš, lai novērstu visas potenciālās vides un iedzīvotāju veselības problēmas.
Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova atkārtoti atzina, ka atkritumi ir bijuši ievesti no ārzemēm, jo uz daudzām iepakojuma kārbām ir redzams teksts zviedru valodā. Paredzams, ka VVD ņems paraugus no virszemes un augsnes, lai konstatētu, kāda ir ugunsgrēka ietekme uz vidi.
Tāpat ir jāskatās, vai ugunsgrēkā nav cietuši gruntsūdeņi un grunts.
Uzņēmums «Prima M» jau paziņojis, ka nešķirotiem sadzīves atkritumiem tur būt nevajadzēja un ka varbūt notikusi kāda nejaušība. Firmai gan par labu nerunā tās attiecības ar valsti – kompānija atkritumus nav norādījusi kā savu nodarbošanos, pērnā gada pārskats nav iesniegts, milst nodokļu parādi, oficiāli nodarbināti divi strādājošie, pēdējais finanšu apgrozījums bijis salīdzinoši niecīgs. Tāpat nav atbildes, kādēļ nesankcionēti un tik lielā apjomā atkritumi Jūrmalā tika krāti.
Ilgtermiņa sekas uz vidi un cilvēka veselību šobrīd nevar paredzēt
Tikmēr trīs dienas pēc ugunsgrēka sākuma nav skaidri zināms, kādu ietekmi sadegusī plastmasa un nu arī bīstamie atkritumi atstās uz cilvēku veselību. Dienesti arvien mierina, ka dūmi cēlušies augšup un vairums izklīduši. Veselības inspekcija apliecina, ka tūlītējas ietekmes nebūs, bet pētīšanas vērts ir jautājums, vai kaitīgākās vielas nenonāks zivīs un ar zāli govīs.
Sabiedrības veselības aģentūras Vides veselības daļas speciālists Normunds Kadiķis lēsa, ka īstermiņā „mēs esam izbēguši no nelabvēlīgām sekām”.
Taču jau grūtāk ir noteikt ilgtermiņa ietekmi - lielākas bažas ir par dioksīniem un furāniem, kas radās degšanas procesā un uzkrājas barības ķēdē.
Ja tie nokļūst jūrā, tad uzkrājas zivīs. Sauszemē tie nokļūst uz zāles, ko apēd govis, līdz ar to nokļūstot gaļā.
Ēdot ar dioksīniem un furāniem saindētu zivs vai dzīvnieku gaļu, pastāv vairāki riski cilvēku veselībai – piemēram, neauglība un saslimšana ar vēzi.
Kadiķis gan mierināja, ka dzeramā ūdens kvalitāte Jūrmalā nav apdraudēta. Tiesa, seklajos urbumos un privātajās akās piesārņojums var uzkrāties. Cilvēki var arī ēst dažādos piemājas dārzeņus un augļus, taču tie ir jānoskalo.
Viņš gan piezīmēja, ka ilgtermiņa ietekme uz cilvēku veselību un vidi patlaban nav nosakāma.
Koļegova norādīja, ka kopumā atkritumu glabātavā bija 23 000 tonnu atkritumu, kurus no malas bija grūti pamanīt. Tie bija pārklāti ar plēvi.
Kučinskim aizdomas par «netīru biznesu»
Savukārt premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” pastāstīja, ka ir uzdevis Gerhardam līdz pirmdienai, 26.jūnijam, sniegt pilnu informāciju par Jūrmalas atkritumu laukumu un atbildīgo dienestu rīcību saistībā ar to, kā arī to, vai “vēl kaut kur nav tādas vietiņas”.
Premjers atzina, ka pašreizēja informācija rada aizdomas par "netīru biznesu" - ja ir atrasti bīstamie atkritumi, tad skaidrs, ka laukums darbojās nelegāli.
Viņš arī solīja, ka gadījumā, ja kāds atbildīgais dienests nav reaģējis un rīkojies, var būt droši, ka “vainīgiem nebūs atkāpes vai žēlošanas”.
Tikmēr Zaļā partija aicināja Kučinski pieteikt 26.jūnija Koalīcijas sadarbības padomes sēdē jautājumu par valdības rīcību saistībā ar nelegālās atkritumu glabātavas ugunsgrēku Jūrmalā, informēja partijas līderis Edgars Tavars. Sanāksmē ar VARAM, VVD un Jūrmalas domes dalību partija vēlas no Vides dienesta saņemt informāciju par visiem zināmajiem gadījumiem, kad Latvijā ievesti svešu valstu atkritumi.
Bet Gerhards trešddien noraidīja iespēju vērtēt Koļegovas atbilstību amatam, uzslavējot viņu par profesionalitāti nelegālo darbību atklāšanā un turpmākajā rīcībā.
Jau ziņots, ka ugunsgrēks izcēlās svētdien, neilgi pirms plkst.16. Tā dzēšanā bija iesaistīti plaši ugunsdzēsības dienesta spēki, kā arī „Latvijas dzelzceļa” speciālie ugunsdzēsības vagoni un armijas helikopters. Cietušo ugunsgrēkā nebija, taču Vides dienests ieteica iedzīvotājiem logus turēt aizvērtus. Par pilnīgu ugunsgrēka likvidāciju glābēji pavēstīja naktī uz trešdienu, pēc vairāk nekā 60 stundu darba. Atkritumu īpašniece savu vainu notikušajā nesaskata. Ugunsgrēka cēloņi vēl nav zināmi.
