Valsts policija vērš uzmanību uz to, ka krāpnieki telefonsarunas laikā informē par it kā aizdomīgām darbībām personas bankas kontā, pieprasa nekavējoties sadarboties un nosaukt personīga rakstura informāciju, piemēram, bankas kartes numuru, CSV kodu, kas atrodas bankas kartes aizmugurē.
Lielākoties visi krāpnieki darbojas pēc līdzīgas shēmas. Valsts policija aicina iegaumēt darbības un principus, kas raksturīgi telefonkrāpniekiem:
- Zvanītājs uzdodas par bankas pārstāvi un informē par kādu konstatētu problēmu bankas kontā. Piemēram, ka ir veikts aizdomīgs pārskaitījums vai pirkums.
- Krāpnieks izteikti un ar lielu entuziasmu vēlas palīdzēt, tādā veidā mēģinot iegūt personas labvēlību un uzticēšanos.
- Komunicējot krāpnieks cenšas iegūt dažāda rakstura personīgu informāciju.
- Krāpnieks steidzina pieņemt nepārdomātus lēmumus, kā arī nedod iespēju pārliecināties, ka zvanītājs ir tas, par ko uzdodas.
- Krāpnieks piedāvā pāriet uz it kā drošāku saziņu lietotnē “WhatsApp”, “Viber” vai citā lietotnē.
- Ja persona tomēr atsakās sadarboties, tad krāpnieks sāk draudēt un iebiedēt. Viņš brīdina par sekām, kas it kā var iestāties, ja persona atteiksies sadarboties.
Lai iedzīvotāji pasargātu sevi no krāpniekiem, policija publiskojusi īstu telefonsarunu ar krāpnieku, kurš vēlas izkrāpt finanšu līdzekļus:
Kā pasargāt sevi?
Ja zvanītāja numurs nav pazīstams, tad sarunas laikā iesaka būt piesardzīgiem un neizpaust personīgo informāciju. Tas, iespējams, ir krāpnieku mēģinājums sazināties ar personu. Ja telefonkrāpnieki steidzina un mudina pieņemt ātrus, nepārdomātus lēmumus, tad iesaka pārtraukt sarunu. Īpaši tas attiecas gadījumiem, ja nav pārliecības, vai zvanītājs ir tas, par ko uzdodas.
KONTEKSTS:
Latvijā uzdarbojas telefonkrāpnieki. Jūlija pirmajās astoņās dienās krāpnieki pa tālruni no Latvijas iedzīvotājiem izvilinājuši gandrīz 400 tūkstošus eiro. Apkrāpto cilvēku skaits ir liels, un krāpšanas shēmas ir dažādas. Krāpnieki izliekas arī par banku darbiniekiem un prasa kredītkartes un internetbankas piekļuves datus.
