"Jebkura cilvēka radīta sistēma var radīt kļūdas, un tas ir mūsu gadījums. Arī kļūdas, kas var radīt pārkāpumus, bet ne katrs pārkāpums ir tāds, kā dēļ jārīko jaunas vēlēšanas," sacīja CVK advokāts Lauris Liepa.
Prasības pieteicējs Jānis Kuzins uzsvēra, ka atklātie pārkāpumi, viņaprāt, ir pietiekams pamats, lai notiktu jaunas vēlēšanas vismaz minētajos trīs iecirkņos, ja ne visā Rīgā, jo 661 vēlēšanu biļetens ir atzīts par nederīgu. Tāpat pie vairākiem vēlētājiem, kuri savlaicīgi pieteikuši balsošanu dzīvesvietā, CVK pārstāvji tā arī nav ieradušies.
"Vai tas ietekmē vēlēšanu rezultātu šajos trīs iecirkņos? Protams, jā. Vai visā Rīgā? Tas jāvērtē tiesai," teica Kuzins.
CVK advokāts piekrita, ka ir notikuši pārkāpumi, taču ne tik lieli, lai mainītu vēlēšanu rezultātus. Pat ņemot vērā par nederīgiem atzītos biļetenus, "Jaunajai Saskaņai" neizdotos pārvarēt 5% barjeru.
"Ir notikuši vairāki pārkāpumi. To Centrālā vēlēšanu komisija nekādā ziņā nenoliedz, un tiks darīts viss iespējamais, lai šīs kļūdas neatkārtotos, lai tās minimizētu. Taču attiecībā uz konkrēto šīs dienas tiesas lietu jāatbild uz vienu precīzu jautājumu: vai partija "Jaunā Saskaņa", kas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās ir ieguvusi 1,7% vēlētāju balsu, tātad nekvalificējas dalībai Rīgas domē, būtu saņēmusi pienācīgu vēlētāju atbalstu, lai iegūtu 5% vēlētāju balsu, ja šajos trīs vēlēšanu iecirkņos par derīgiem atzītu nederīgos biļetenus?" vaicāja Liepa.
Tiesa arī uzklausīja divas liecinieces – 144. un 97. vēlēšanu iecirkņu vadītājas, kuras skaidroja, kā radusies situācija ar neapzīmogotajām aploksnēm. Pēc viņu teiktā, abos gadījumos tā bijusi neuzmanības kļūda.
"Man stāvēja priekšā mazākā kastīte ar 397 vēlēšanu aploksnēm, tā stāvēja slīpi, kas mums nozīmē, ka tajā visas aploksnes ir apzīmogotas. Otrā pusē stāvēja neapzīmogotās. Viena 500 zīmju kastīte stāvēja aiz šīs 300 zīmju kastītes un es uzskatīju, ka tā ir apzīmogota. Lai nemaisītos, es to ieliku seifā, un tad mēs apzīmogojām pārējās kastītes, kas bija otrā pusē.
Problēmu pamanīja puisis, kas stāvēja pie urnas. Viņš piefiksēja, ka vēlētājs met iekšā aploksni, kas nav precīzi apzīmogota. Tas bija astoņos vakarā.
Tūlīt pēc tam es zvanīju Rīgas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam [Jurim] Kokinam un teicu, ka mums ir milzīgas nepatikšanas," teica Rīgas 97. balsošanas iecirkņa priekšsēdētāja Ilze Seņkova.
"To mēs tikai vēlēšanu naktī sapratām, mums zvanīja no CVK, ka kāds bija redzējis, ka mums tās aploksnes ir bez zīmoga," atzina Rīgas 144. balsošanas iecirkņa priekšsēdētāja Vaira Andra Brencsēne.
Tiesa Latvijas Krievu savienības iesniegumu par vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanu piektdien, 11. septembrī, skatīs rakstveidā. Taču vismaz līdz šodienai par partijas "Saskaņa" atsevišķu politiķu un partijas "Alternative" pārstāvju iesniegumiem nebija iemaksāta nodeva, tāpēc lietas vēl nav ierosinātas. Savukārt tiesas lēmums saistībā ar partijas "Jaunā Saskaņa" pieteikumu būs zināms pirmdien, 14. septembrī.
KONTEKSTS:
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās iecirknī Puškina licejā atklātas 419 neapzīmogotas balsošanas aploksnes, kuras nevar ieskaitīt vēlēšanu rezultātos. Savukārt Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā šādas aploksnes bijušas 208. Neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes un tajās esošās vēlēšanu zīmes nolemts atzīt par nederīgām. CVK abos gadījumos jau lēmusi lūgt Valsts drošības dienestu veikt lietas apstākļu pārbaudi.
Šo atklāto problēmu dēļ sūdzības par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultātiem iesniedza “Saskaņas”, “Jaunās Saskaņas”, Latvijas Krievu savienības un partijas “Alternative” pārstāvji. Taču CVK sēdē lēma, ka nav pamata aizdomām par ļaunprātīgu iecirkņu darbinieku rīcību, noraidot visas sūdzības.