Viņi ir tik skaļi un azartiski, ka "Vaivaru" ikdienu par rāmu vairs nenosauksi.
Dažādi spēka un veiklības vingrinājumi notiek gan rehabilitācijas centra lielajā laukumā, gan tenisa kortos.
"Mēs ejam pēc ritma, kā armijā. Bet tam vajag pierast, ja gribi būt īsts sportists (..). Un nekad nepadoties," sacīja nometnes dalībniece Santa Pole. Viņa gan savu nākotni ar sportu nedomā saistīt: "Es [kļūšu] par psihologu. Vai [izveidošu] savu privāto mazo dzīvnieku patversmi. Dēļ kāmīšiem!"
Starp nometnes dalībniecēm ir arī dvīņu māsas, kuras ir aktīvas blogeres, kuras dalās ar savām emocijām internetā. "Blogs saucas "MāsasSuper2020", un es rakstu par mūsu trusīšiem, kā paši dzīvojam, kā trenējamies un [lieku] bildes no tenisa," stāstīja nometnes dalībniece Ailīna. Māsa Milana atzina: "Dažkārt mēs viena otru nesaprotam, jo gaumes atšķiras. Bet citās reizēs pat jūtam otras sāpes!"
Ikdienā šie jaunieši aktīvi trenējas tieši ratiņtenisā. Bet nu tiek izmēģināti arī citi sporta veidi.
"Pāsvarā visi ir iesācēji, bet mēģinām attīstīt citus sporta veidus, basketbolu un vieglatlētiku," klāstīja Bērnu un jauniešu para sporta apvienības prezidente Nataļja Novikova.
Lai gan starptautiskas sacīkstes Covid-19 dēļ šobrīd nenotiek, treniņi netika pārtraukti. "Covid-19 laikā mēs divu mēnešu laikā internetā trenējāmies katru dienu," piebilda Novikova.
Savukārt vēl pieci jaunieši šajā nometnē darbojas kā brīvprātīgie, palīdzot pārējiem dalībniekiem.
Diāna Nikifirova ir trenera palīdze: "Tas ir nopietns darbs, ne tikai demonstrēt, bet arī ieinteresēt. Bez tā - nekā. Iet labi!"
Nometnes devīze ir – caur ērkšķiem uz zvaigznēm. Tā vislabāk atbilstot visa projekta būtībai. Un jauniešiem ar īpašām vajadzībām šķēršļu pārvarēšana ir ikdiena.
