Kā informēja tiesā, ar spriedumu tika noraidīts "Maxima" pieteikums par VDI 2014.gada 4.augusta lēmumu atcelšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā mēneša laikā no sprieduma noformēšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot apgabaltiesā.
VDI komisija izmeklēja Zolitūdes traģēdijas sekas attiecībā uz cietušajiem "Maxima" darbiniekiem, noformējot aktu par nelaimes gadījumu darbā attiecībā uz katru no viņiem. Komisija konstatēja vairākus nelaimes gadījuma darbā cēloņus, tostarp trūkumus "Maxima" darba aizsardzības instrukciju saturā, nodarbināto neinstruēšanu par īpašos gadījumos lietojamā akustiskā trauksmes signāla nozīmi un atbilstošu rīcību šo zīmju darbības laikā, uz veikala ēkas jumta veikto būvdarbu radīto darba vides risku ietekmes uz veikala darba vidi neizvērtēšanu, kā arī veikala administrācijas un darbinieku neinformēšanu par būvdarbu radīto darba vides risku ietekmi uz veikala darba vidi.
"Maxima" apstrīdēja šos aktus, norādot, ka nelaimes gadījums nav darba vides faktoru iedarbības rezultāts. Nelaimes gadījums notika, veikala ēkas konstrukcijām nogrūstot pār cietušajiem darbiniekiem, taču ēku fizikālās īpašības nav darba vides faktors. "Maxima" skaidroja, ka "par darba vides faktoriem var uzskatīt vienīgi tādus faktorus, kas ir darba devēja kontrolē. Pieteicējai nepiederošās veikala ēkas konstrukcijas nebija pieteicējas kontrolē, tāpēc to nogruvums nav darba vides faktoru iedarbība".
Tāpat "Maxima" norāda, ka "inspekcija nav ieguvusi ārstu komisijas arodslimībās atzinumu par nelaimes gadījumā bojāgājušo darbinieku nāves iespējamo saistību ar darba apstākļiem".
Administratīvā rajona tiesa noraidīja pieteikumu pirmajā instancē. Tiesa nepiekrita "Maxima" paustajam, ka negadījums neesot darba vides faktoru iedarbības rezultāts. Tiesa spriedumā norādījusi, ka nav nozīmes, kam pieder ēka, kurā atrodas darbavieta. "Maxima" norādīja, ka ēku, kurā atrodas darbavieta, var atzīt par darba vides daļu vienīgi gadījumā, ja ēka pieder darba devējam, taču tiesību normas neparedz šādu pazīmi.
Tāpat tiesa secināja, ka konkrētais nelaimes gadījums darbā notika, sagrūstot veikala ēkas jumta un nesošajām konstrukcijām, respektīvi, darbavietas apkārtnes fizikālajam faktoram - darba telpas griestiem/veikala ēkas jumtam - tieši fiziski iedarbojoties uz cietušajiem darbiniekiem. Tā kā konkrētais nelaimes gadījums darbā notika šādā veidā, tas ir uzskatāms par darba vides faktoru iedarbības rezultātu.
Vēl tiesa spriedumā norāda, ka nav pamata pieteicējas apgalvojumiem par "viltus ugunsgrēka trauksmi". Sistēma ziņoja par ugunsgrēka trauksmi atbilstoši tam, kā bija ieprogrammēta - no ugunsgrēka trauksmes paneļa trauksmes žurnāla ierakstiem redzams, ka sistēma ugunsgrēka trauksmi izziņoja tāpēc, ka notika elektrosūkņa aktivēšana. Signāli pienāca no sprinkleru telpas. Ja sistēma brīdina par apdraudējumu, tad bez pilnīgas trauksmes cēloņa noskaidrošanas un novēršanas patvaļīgi pieņemt, ka sistēma nedarbojas pareizi, un uzskatīt sistēmas darbību par "viltus ugunsgrēka trauksmi" nav ne pamatoti, ne saprātīgi.
Tiesa neapgalvo, ka, operatīvi konstatējot un novēršot trauksmes cēloni, kā rezultātā trauksme sistēmā vairs nepienāk un akustiskais trauksmes signāls un vārdiskās saziņas zīme attiecīgi vairs neskan, būtu jāveic evakuācija. Šādā gadījumā patiešām varētu secināt, ka apdraudējuma nav, jo brīdināšanai par apdraudējumu paredzētā sistēma uz tādu vairs nenorāda. Taču konkrētajā gadījumā veikala darbiniekiem neizdevās novērst trauksmes cēloni un pārtraukt trauksmes signālu pienākšanu. Tāpēc, ilgstoši un pastāvīgi skanot īpašos gadījumos lietojamam akustiskajam trauksmes signālam un vārdiskās saziņas zīmei, veikala administrācijai bija jāsāk veikala ēkā esošo cilvēku evakuācija, secināja tiesa.
2013.gada 21.novembrī, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.
