Administratīvā rajona tiesa pirmajā lietā par pienākumu vakcinēties jau bija spriedusi, ka vakcinācijas pienākumam ir leģitīms mērķis, tas ir likumīgs un samērīgs. Otrā lieta atšķīrusies ar to, ka iesniedzēji ir tiesneši, taču rezultātu tas nav mainījis un pieteikums ir noraidīts.
"Papildus tika ņemts vērā, vai konkrētajā gadījumā piemērošana nenovestu pie tā, ka vispār nav iespējams īstenot tiesas spriešanu.
Teiksim, ka tiesnešu skaits ir tik mazs, ka valstī vispār nav iespējams nodrošināt lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos. Šādi apstākļi netika konstatēti," stāstīja tiesnese Freimane.
Starp pieteicējiem bija trīs Rīgas apgabaltiesas tiesneši Normunds Riņķis, Iveta Stuberovska un Olita Blūmfelde, kā arī divi Zemgales apgabaltiesas tiesneši Svetlana Maršāne un Visvaldis Sprudzāns.
Neminot konkrēto tiesnešu vārdus, Rīgas apgabaltiesa norādīja, ka visiem trim tiesnešiem, kuri sertifikātus neuzrādīja, novembrī atvērtas "slimības lapas". Vienā gadījumā tiesnesis saslimis ar kovidu, vēl vienā pēc darbnespējas tiesnesis devies atvaļinājumā, taču norādījis, ka vakcinācija ir uzsākta. Līdz ar to šaubas par iespēju darbu turpināt paliekot par vienu tiesnesi.
"Saistībā ar šo tiesnesi pašlaik nav zināms, vai viņa darbnespēja būs ilgstoša. Kad par to būs iegūta precīzāka informācija, tiks lemts par viņa tiesvedībā esošo lietu pārdalīšanu citiem tiesnešiem," pastāstīja
Rīgas apgabaltiesas pārstāvis Raimonds Ločmelis.
Paši Rīgas apgabaltiesas tiesneši uz e-pastā nosūtītajiem jautājumiem Latvijas Televīzijai (LTV) neatbildēja.
Savukārt Zemgales apgabaltiesā norādīja – nevakcinētie tiesneši Sprudzāns un Maršāne darbu turpina, taču attālināti.
Tiesneši uz LTV jautājumiem par savu pozīciju atbildēt nevēlējās, norādot, ka pamatojums ir izklāstīts pieteikumā tiesai.
"Pamatojums ir norādīts Administratīvajā tiesā iesniegtajā pieteikumā, kā arī manā atbildē uz tiesas pieprasījumu un papildu paskaidrojumā. Neatbalstu tiesu lietu publisku apspriešanu, īpaši apstākļos, kad lietā nav stājies spēkā gala nolēmums. Uzskatu, ka līdz lietas izspriešanai nebūtu korekti sniegt interviju par jūsu uzdotajiem jautājumiem," sacīja Maršāne.
Līdzīgs bija arī Sprudzāna sakāmais: "Saistībā ar man uzdotajiem jautājumiem uzskatu, ka man nebūtu pamatoti laikā, kamēr mūsu kā iesniedzēju pieteikums nav izspriests tiesā, ārpus izskatāmās administratīvās lietas ietvariem sniegt intervijas, norādīt savu pozīciju, paust viedokli par tiesā izskatāmajiem jautājumiem vai norādīt papildu argumentus tiem, kas rakstīti Administratīvai rajona tiesai adresētajā pieteikumā un manās tiesai sniegtajās rakstveida atbildēs uz uzdotajiem jautājumiem."
Lai saprastu, kā rīkoties tālāk, Zemgales apgabaltiesa gaidot administratīvās tiesas spriedumu. Tiesnese Freimane gan norādīja – spriedumā atbildes nav.
"Tas, vai šī [vakcinācijas] pienākuma nepildīšana ir pamats vai nav pamats atstādināt no amata, ir disciplinārkolēģijas jautājums.
Tas nav šī sprieduma jautājums," uzsvēra Freimane.
Tiesu administrācijā norādīja – disciplinārlietas pret nevakcinētajiem tiesnešiem katrā gadījumā individuāli rosina tiesas priekšsēdētājs. Disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs tiesnesis Valērijs Maksimovs ar Augstākās tiesas preses nodaļas starpniecību atbildēja, ka pagaidām neviena disciplinārlieta par tiesnešu nevakcinēšanos iesniegta nav.
Tiesu administrācija apkopojusi, ka, neieskaitot ilgstošā prombūtnē esošos tiesnešus, sertifikāta neesot septiņiem rajona un apgabaltiesu tiesnešiem.
Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja Freimane arī atklāja, ka kopumā par pienākumu vakcinēties ir ierosinātas 158 lietas, no kurām spriedumi šobrīd ir divās. Tiesas priekšsēdētāja noliedza, ka izskatīšana būtu gausa, jo būtiski esot, ka 131 gadījumā ir izskatīts lūgums par pagaidu aizsardzību, kas nozīmē, ka tiesa pirmsšķietamu vērtējumu jau ir devusi. Pagaidu aizsardzības lūgumi apmierināti trīs gadījumos. Visos šajos gadījumos iemesls nevakcinēties bijis pamatots ar kādām veselības problēmām.
KONTEKSTS:
15. novembrī spēkā stājas prasība, ka valsts un pašvaldību iestādēs, tai skaitā kapitālsabiedrībās nodarbinātie, kā arī privātajā sektorā nodarbinātie, kuru darbs saistīts ar paaugstinātu Covid-19 izplatīšanās risku, savus darba pienākumus var veikt tikai vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.
Tomēr raisījās diskusija, vai pienākums potēties attiecas arī uz tiesnešiem. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai, norādot, ka nevakcinētus tiesnešus no darba atlaist nevar, jo izpildvara nevar liegt tiesu varai darīt to, ko tai nosaka Satversme. Savukārt tieslietu ministrs un Tieslietu padome sprieda, ka tiesneši nav ārpus valsts pārvaldē strādājošajiem un viņiem jāvakcinējas pret Covid-19.