Pēc traģēdijas, kad 2013. gada 21. novembrī zem sagruvušā lielveikala jumta dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl daudzi guva ievainojumus, SIA "Maxima Latvija" un "Tineo" solīja izmaksās atbalstu cietušajām ģimenēm 100 000 eiro par katru bojāgājušo ģimenes locekli. Tādējādi uzņēmums cerēja izbeigt tiesvedību par kompensāciju izmaksu.
Tomēr bojāgājušo tuvinieki vērsās tiesā, prasot morālā kaitējuma atlīdzību no lielveikala ēkas īpašnieces un būvniecības ierosinātājas SIA "Homburg Zolitude". Saskaņā ar tiesu informācijas sistēmas datiem šajā lietā ir seši pieteicēji.
Zemgales apgabaltiesas 2019. gada 28. novembra noraidīja šo prasību, un nu Senāta Civillietu departaments, izskatot lietu kasācijas kārtībā paplašinātā sastāvā, 4. oktobrī atstāja negrozītu iepriekšējās instances spriedumu, informēja Augstākā tiesa.
Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Normunds Salenieks, kurš šajā lietā bija senators referents, paziņojumā medijiem skaidroja, ka konkrētajā lietā tika vērtēta ēkas īpašnieces un būvniecības ierosinātājas civiltiesiskā atbildība par lielveikala ēkas sabrukšanu un tajā esošo cilvēku bojāeju.
Senāts atzina, ka ēkas īpašnieka atbildība neiestājas automātiski,
bet ir jāvērtē, vai sava pienākuma – uzturēt ēku drošā stāvoklī – izpildē viņš ir pieļāvis vismaz vieglu neuzmanību. Tas lietā netika konstatēts.
Tāpat Salenieks norādīja, ka SIA "Homburg Zolitude" kā būvniecības ierosinātājam nebija pamata atbildēt par citu būvniecības procesa dalībnieku pieļautajām kļūdām, kas noveda pie traģiskajām sekām. "Likumdevējs katram būvniecības procesa dalībniekam ir paredzējis individuālu atbildību. Ar Senāta spriedumu tiek nostiprināts princips, ka, izņemot likumā tieši noteiktos gadījumus,
katrs atbild tikai par savas rīcības (arī bezdarbības) rezultātā radīto kaitējumu," norādīja Civillietu departamenta priekšsēdētājs.
KONTEKSTS:
2013. gada 21. novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti tika ievainoti.
Zolitūdes traģēdijas krimināllietu iztiesāja četrus gadus un divus mēnešus, bet kopā ar sprieduma rakstīšanu tiesvedība aizņēma gandrīz piecus gadus. To laikā notikušas 198 tiesas sēdes, 267 personas atzītas par cietušajiem.
Šajā lietā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa par vainīgu atzina būvinženieri Ivaru Sergetu un astoņus lietā apsūdzētos attaisnoja. Sergets un daļa cietušo spriedumu pārsūdzēja, kā arī apelācijas protestu iesnieguši prokurori.
