Sižetu sērija „Mūžīgie bērni” ir atklājusi svarīgākās un primāri risināmās problēmas, kas būtu jāšķetina, lai arī realitātē, ne tikai „uz papīra”, sniegtu atbalstu ģimenēm, kurās aug bērni ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Noslēdzot sižetu sēriju Latvijas Radio un Latvijas Televīzija kopā ar iniciatīvas grupas „Mēs negribam izdegt” pārstāvēm – mātēm, kuras audzina bērnus ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, – izveidoja atklāto vēstuli nosūtīšanai atbildīgajām amatpersonām. Vēstulē visas problēmas apkopotas un uzskaitītas. Pirmais – aicinām nodrošināt ģimenes ar atbalsta personu izglītības, rehabilitācijas, sociālās iekļaušanās un sadzīves procesu laikā.
"Galvenais, ka nav pieļaujams samazināt asistentu stundas. Būtu jāaiziet no termina „asistents”, kā tas ir šobrīd. Būtu jārunā par atbalsta personu vai atbalsta pakalpojumu diferencējot – „pavadonis, asistents vai aprūpētājs”, jo cilvēku ar invaliditāti vajadzības ir ļoti plašas un dažādas. Otrs – nodrošināt pakalpojumus, lai vecāki var savlaicīgi integrēties darba tirgū, nedegradēties un joprojām būtu ekonomiski aktīvi sabiedrības locekļi," stāsta iniciatīvas grupas „Mēs negribam izdegt” pārstāve Elīna Gertmane.
Tāpat jāparedz atbalsta personas atalgojuma celšana un jārisina situācija, ka šobrīd no laika, kad bērnam sasniedzot pusotra gada vecumu līdz brīdim, kad piecu gadu vecumā tas var sākt saņemt kādu asistenta atbalstu no valsts, vecāki paliek pilnīgi bez iespējas strādāt, jo nav, kas par bērnu rūpējas. Otrs punkts - attīstīt dienas centu konceptu, kā arī jānodrošina plašāka pakalpojuma pieejamība katrā novadā.
"Par grupu dzīvokļiem – Latvijā to ir maz. Ir nepieciešams tos daudz vairāk attīstīt. Ļoti svarīgi izveidot grupu dzīvokļus tieši cilvēkiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un, protams, arī pārējiem, lai varētu dzīvot neatkarīgu dzīvi, jo jebkurš cilvēks ir cienīgs dzīvot savu, neatkarīgu dzīvi un attiecībā uz dienas centriem ir tieši tas pats. Mēs gribam redzēt Latvijā visos novados kvalitatīvus dienas centrus," norāda cita iniciatīvas grupas „Mēs negribam izdegt” pārstāve Agita Šulca.
Vineta Grigāne-Drande, kas arī pārstāv iniciatīvas grupu, norāda uz vēl citiem svarīgiem aspektiem, kas risināmi – saistībā ar pakalpojumu jēgpilnību. Proti, to patiesu vērtības celšanu, iespēju, ka katra ģimene var individuāli saņemt to, kas tai patiesi nepieciešams.
"Viena no lietām, ko mēs sagaidām, ir konkrēts redzējums, kā varētu izskatīties dzīve ģimenēm ar bērnu ar invaliditāti un pieaugušām personām ar invaliditāti no bērnības tuvāko gadu laikā, lai visi pakalpojumi, kas varbūt ir labi gribēti un domāti jau esošajā sistēmā vai tie pakalpojumi, kurus plānots attīstīt nākotnē, – lai tie visi kļūtu par tādu mērķtiecīgu pasākumu kopumu, kas tiek skaidri nokomunicēts. Otrs – lai tiktu izstrādāts individuāls pakalpojumu grozs, lai pavērstu šo lielo riteni, ka mēs skrienam pakaļ pakalpojumiem, meklējam, mēģinām atrast vai „izkost”, ko tad mēs katrā konkrētajā jomā varam dabūt, lai šis ritenis sāktu ripot otrādi. Lielu uzsvaru mēs arī likām uz individuālo pakalpojumu grozu, uz „nauda seko cilvēkam” principu, jo mēs zinām., ka Labklājības ministrijai jau ir bijis šāds pilotpētījums ar labiem rezultātiem, kas ir parādījis, ka šīs shēma var Latvijā strādāt. Tas noteikti veicinātu gan cilvēku ekonomisko aktivitāti, gan samazinātu nabadzības riskus un visas pārējās, būtiskās psiholoģiskās, emocionālās problēmas," skaidro Vineta Grigāne-Drande.
Vēstules saņēmēji ir amatpersonas, kuras var kaut ko lietas labā darīt, – valsts prezidents Egils Levits, premjers Krišjānis Kariņš no "Jaunās Vienotības", labklājības ministre Ramona Petraviča no ''KPVLV'', kā arī Saeimas sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride no "Attīstībai/Par!".
Skride, saņemot atklāto vēstuli, norādīja - Saeima saprot, ka temats ir aktuāls. Viņš solīja vēstuli nodot arī pārējiem komisijas deputātiem un solīja jau no augusta sākuma aktīvi pievērsties problēmu risināšanai.
"Mēs 4. augustā esam uzaicinājuši Ramonu Petraviču uz komisijas sēdi, lai runātu par 2021. gada budžeta prioritātēm. Tā kā iesim tikai uz priekšu," teica Andris Skride.
Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam adresēto vēstuli valdībā saņēma premjera biroja vadītājs Jānis Patmalnieks. Arī Patmalnieks pateicās sabiedriskajiem medijiem par pievērsto uzmanību un norādīja, ka svarīgi saprast, kas ir lietas, kuras var risināt jau tuvākajā laikā.
"Ir skaidrs, ka ir lietas, kuras var darīt salīdzinoši ātri, un tas ir pārskatīt procedūras, kādā veidā šis atbalsts ģimenēm tiek sniegts. Tas neprasa naudu, tas prasa laiku un darbu, un tā ir lieta, kura valsts pārvaldei ir pieejama kā resurss pietiekošā apjomā. Tas būtu pirmais darbs, kas būtu jādara - jāskatās, kas ir lietas, ko var uzlabot, ko var atvieglot. Kas ir jautājumi, kurus var pārskatīt un tādā veidā palīdzēt šiem cilvēkiem un ģimenēm," norādīja Patmalnieks.
Atklāto vēstuli saņēma arī labklājības ministre Ramona Petraviča, bet šajā pēcpusdienā pie sava eksemplāra tiks arī Valsts prezidents Egils Levits.
Tas ir politiskās gribas jautājums – tā, saņemot atklāto vēstuli, par sistēmas sakārtošanu norādīja Levits.
Viņš arī pauda pārliecību, ka Ministru kabinets būtu jāpapildina ar īpašiem pilnvarotajiem vairākos jautājumos, tostarp, šajā. Pašlaik atbildība, kas saistīta ar jautājumiem, kas aizskarti sižetu sērijā „Mūžīgie bērni”, ir sadalīta starp vairākām amatpersonām.
“Tā ir sistēmiska problēma. Šeit ir iesaistītas daudzas iestādes, un katra iestāde skatās šo jautājumu savā griezumā, bet slikti redz, kas notiek blakus. Un tur pa vidu ir dažādi jautājumi, par ko nejūtas neviens īsti atbildīgs. Tas ir viens no jautājumiem, kur ir vispār problēma Latvijas valsts pārvaldē kā tāda – horizontālā sadarbība vai horizontālie jautājumi par ko īsti neviens politiski nav atbildīgs. Tādēļ es domāju par diviem jautājumiem. Viens – ir jāpanāk, ka sabiedrība saprot, ka mums arī valsts pārvaldībā nepieciešamas mainīt šo veco sistēmu, ir nepieciešama politiski atbildīga amatpersona ar saviem resursiem, kura skatās arī šos horizontālos jautājumus. Un otrs jautājums ir tieši konkrēts par šiem bērniem, šiem cilvēkiem, kuriem visu mūžu nepieciešama palīdzība – asistentu jautājums un arī cita veida palīdzība, kas mums ir solidāri, kā sabiedrībai jāsniedz šiem cilvēkiem,” norādīja Levits.
Tomēr ar vēstules saņemšanu vien nekas nebeidzas. Sabiedriskie mediji ir apņēmušies sekot līdzi tam, kā tiek risināti „Mūžīgo bērnu” sērijās izgaismotie trūkumi un veicināta pakalpojumu pieejamība arī turpmāk.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”) intervijā Latvijas Radio atzina, ka problēmas labklājības jomā ir ik uz soļa dažādām sabiedrības grupām, bet pēdējo gadu laikā ir arī uzlabojumi, tiek ieviesti jauni pakalpojumi un problēmas tiek risinātas, piemēram, ir jauns pakalpojums – asistents augstskolā.
Ministre pastāstīja, ka sērijas izgaismotās un arī sarunās ar “mūžīgo bērnu” vecākiem apzinātas problēmas plānots risināt, piemēram, nākamā gada budžetā asistentu atalgojuma palielināšanai un pakalpojuma nodrošināšanai ministrija lūgs papildu 23 miljonus eiro. Petraviča pauda cerību, ka valdība šo iniciatīvu atbalstīs.
Tāpat plānots atvieglot sistēmu un vairs neprasīt atskaites par asistenta pakalpojumu par katru vietu, kur bērns vests.
Ministre arī solīja, ka jau līdz rudenim būs iespēja vecākiem saņemt “atelpas brīža” pakalpojumu arī mājās, nevis tikai institūcijā, un tam nebūs nepieciešami papildu līdzekļi, un tas jau būs solis uz priekšu.
