Viroterapijas piedāvājums trīs mēnešiem. Iekļautas – trīs preparāta “Rigvir” injekcijas. Šāds apraksts joprojām atrodams privātās klīnikas “AmberLife Clinic” mājaslapā, neskatoties uz to, ka “Rigvir” zāļu izplatīšana aizliegta un tā reģistrācija apturēta – pavasarī atklāts, ka vīrusa koncentrācija zāļu ampulās ir daudz zemāka, nekā pieteikts.
“Panorāma” piezvanīja uz "AmberLife" klīniku, izliekoties par turīgās ārzemju pacientes radinieci. Vien dažu minūšu laikā atzvanīja kāda menedžere, kura apstiprināja – “Rigvir” ir pieejams, kaut gan viņa iesaka citas alternatīvās terapijas metodes vēža ārstēšanai – piemēram, kurkumīna injekcijas.
Augustā “AmberLife Cancer Clinic” vadītājs Latvijas Televīzijai skaidroja, ka, viņaprāt, “Rigvir” izplatīšana esot aizliegta tikai Latvijas pacientiem, un, ievedot to no citām valstīm, kur zālēm joprojām ir aktīva reģistrācija, to drīkst piedāvāt ārzemniekiem. Toreiz “Panorāma” noskaidroja, ka šādi rīkoties klīnika nedrīkst. Tagad, sastapts pie klīnikas, viņš skaidro citu veidu, kā var piekļūt pie “Rigvir” – pacienti to var atvest paši.
"Likumā ir ierakstīts punkts, ka pacients savām vajadzībām var pasūtīt da jebko uz jebkuru valsti, uz da jebkuru valsti. Un pacients pasūta savām vajadzībām to, ko viņš pasūta. Ārstam ir tiesības izrakstīt jebkuru preparātu, kuru viņš uzskata par vajadzīgu. Un tālākais ir pacienta darbība," skaidro “AmberLife Clinic” vadītājs Māris Lūks.
Atbildot uz jautājumu, vai tas ir ētiski, ņemot vērā to, ka ir šaubas par šo zāļu efektivitāti, Lūks aicina jautāt zāļu ražotājiem.
Klīnikā jau vairākus mēnešus turpinās Veselības inspekcijas pārbaude, tās ietvaros speciālisti mēģina noskaidrot – vai medicīnas iestāde ievēro izplatīšanas aizliegumu.
"Mēs nekonstatējām nekādus faktus, kas liecinātu, ka viņi pārkāpj to lēmumu – neieraudzīju ne atlikumus, ne ārstēšanu pacientiem," saka Ārstniecības iestāžu kontroles nodaļas vadītāja Viktorija Zefīrova-Tačinska.
Veselības inspekcijas skaidro – viņu ieskatā nekas neliecina par to, ka jauni pacienti uzsāk terapiju ar "Rigvir" – nedz "AmberLife", nedz kādā citā klīnikā.
Tikmēr “Rigvir” cīnās par reģistrācijas atjaunošanu – uzņēmumam jāsaprot, kāpēc vīrusa daudzums ampulās bija nepietiekošs.
"Neesam vēl saņēmuši tādu informāciju, kas ļautu izdarīt secinājumu, ka defekta cēlonis noskaidrots," norāda Zāļu valsts aģentūras pārstāve Dita Okmane.
Ar pašu uzņēmumu Latvijas Televīzijai sazināties nesanāca, iepriekš “Rigvir” pārstāvji interviju bija atteikuši.
“Rigvir” arī mēģina pierādīt, ka viņu izmantotā zāļu pārbaudes metode ir legāla. Zāļu ražotājiem ir jātestē katra medikamentu partija. “Rigvir” to pēc iepriekš pieteiktās metodikas darījis Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā, bet pēdējie dokumenti, ko “Rigvir” iesniedzis Zāļu valsts aģentūrai, parāda – pārbaudēs izmantota cita metodoloģija, nekā “Rigvir” zālēm iepriekš pieteikta.
