Lai katrs Latvijas skolēns tiek pie labas izglītības neatkarīgi no vecāku rocības vai dzīvesvietas - tas ir mērķis, ko cenšas sasniegt skolu tīkla reformatori. Un argumenti par to tika celti priekšā šurp atbraukušajiem pašvaldību pārstāvjiem.
"Norvēģi neatļaujas tā šikot, kā latvieši... Latvieši acīmredzot uzskata, ka tas ir normāli, ka mums, skolotājiem, ir tās zemākās algas Eiropā. Ka tas ir normāli un ka jāturpina tā dzīvot tālāk," sprieda skolu tīkla pētnieks Jānis Turlajs.
Secināts, ka starp OECD valstīm Latvijā ir visvairāk mazo vidusskolu, visvairāk skolotāju uz 100 skolēniem. Bet skolēnu sekmes – zem vidējā. Uz jautājumu – “Kā jūties skolā?” atbildi “Skolā jūtos nelaimīgs” OECD valstīs vidēji snieguši 20% skolēnu. Bet Latvijā tādu ir 33%.
Pētnieki uzskata - par sliktu izglītības kvalitāti maksājam ļoti dārgi. Tāpēc iecerēts saglabāt vidusskolas, kur ir vismaz 150 skolēni. Ja 25 kilometru rādiusā nav citas skolas, tad vismaz 60 skolēni (līdz 2020.gada 1.septembrim).
Tas uzlabotu izglītības kvalitāti. Par ietaupīto naudu varētu celt algas skolotājiem un ieguvums būtu tautsaimniecībai kopumā.
"Jāatsakās reizēm no savām ambīcijām bērnu labā un varbūt tieši jaunatnes un vispār arī valstiskuma labā," teica Latvijas Bankas ekonomists Kristaps Svīķis.
Pašvaldības, kuru skolas nāktos likvidēt, gan par refomām nepriecājas. Piemēram, Viesītes, Aknīstes un Neretas mēriem būtu jāvienojas, kuru no trīs vidusskolām atstāt. Un vienošanās nav panākta.
"Neapšaubāmi Nereta ir tas centrs, kur jābūt vidusskolai, jo tikai mūsu vidusskolu var sasniegt 25 kilometru rādiusā visi skolēni. Un arī izglītības kvalitāte mums ir visaugstākā uz šo brīdi," sacīja Neretas novada mērs Arvīds Kviesis.
Aknīstes novada mēre Vija Dzene norādīja: "Es uzskatu, ka, pirmkārt, jāveic vecāku aptauja – uz kuru skolu bērni ies mācīties. Un – arī Aknīstes vidusskolai ir labi rezultāti!"
Savukārt Viesītes novada mērs Alfons Žuks atzīmē: "Es uzskatu, ka Viesītes vidusskolai ir jāpastāv. Mums ir arī mākslas un mūzikas skola, sporta skola. Es cīnīšos, lai Viesītes vidusskola pastāv!"
Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) atzīst, ka politiski izšķirties traucē arī bažas par to, kā skolu slēgšanu vērtēs vēlētāji.
"Šobrīd gan izglītības jomā, gan jebkuru reformu jomā varbūt, ka ir saprātīgi, ka katrs politiskais spēks pateiktu – mēs darīsim šādi! Tas būtu godīgi pret vēlētājiem, tas būtu godīgi pret saviem cilvēkiem," teica LPS vadītājs Gints Kaminskis.
Turklāt no Izglītības un zinātnes ministrijas tiek gaidīts, kādu kompensāciju saņems darbu zaudējušie skolotāji.
"Ja mēs runājam par to, ka kādam ir jāsedz zaudējumi, ka ir divas pretējas pozīcijas – ministrijas un pašvaldību pozīcija, ja mēs sēdēsim katrs savos ierakumos un apšaudīsimies – tad rezultāta nebūs nekad!" uzskata izglītības ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība").
Saistībā ar skolu tīkla reformu atzīts, ka nāksies prioritāri remontēt 31 autoceļa posmu 263km garumā, lai skolēni nokļūtu līdz mācību iestādēm.
