Ventspils kopā ar novadu
Nevienlīdzīgs izvērtējums, salīdzinot ar citām tagadējām republikas nozīmes pilsētām – šāda atziņa izskanēja Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē, lemjot Ventspils pilsētu apvienot ar Ventspils novadu. Par to notika vairāk nekā divas stundas ilgas debates.
Uz Saeimas sēdi bija ieradies kupls pulks ventspilnieku – gan no novada, gan pilsētas – arī deputāti un amatpersonas. Diskusijas ilga trīs stundas. Ventspilnieki mēģināja pamatot, kādēļ nevajadzētu atbalstīt VARAM piedāvāto modeli, apvienojot Ventspils pilsētu un novadu.
Ventspils novada domes deputāts Andris Jaunsleinis (Zaļo un Zemnieku savienība) uzskata, ka šī ir politiski motivēta reforma: “Šis ir viens no ieročiem, kā valdība grib cīnīties ar Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu un izmantot šajā brīdī Ventspils novada iedzīvotājus kā cīņas ieroci. (..) Mēs redzam, ka šie mērķi nesasniegs rezultātus. Un tieši otrādi – pēc šīs reformas Aivara Lemberga ietekme palielināsies Ziemeļkurzemes reģionā vēl vairāk.”
Tāpat sēdē no Ventspils pilsētas pārstāvjiem izskanēja aicinājums saglabāt republikas nozīmes pilsētas statusu arī tāpēc, lai turpmāk varētu pretendēt uz Eiropas fondu finansējumu.
Atšķirīgi argumenti pret pilsētas un novada apvienošanu bija Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam: „Es jums galvoju, ka pēc šādas apvienošanas deputāti no pilsētas pārbalsos tos, kas nāk no laukiem. Lauki būs zaudētāji, kad runa būs par attīstības projektiem, finanšu piešķiršanu. Tas ir absolūti skaidrs risks. Es pieļauju, ka jums ir daudz problēmu, daudz pašvaldību, kur ir pretēji viedokļi un cilvēki skaļi protestē. Šajā gadījumā mums nav pretēju viedokļu, mums ir vienāds viedoklis – gan novads, gan pilsēta vēlas strādāt tāpat kā līdz šim un tam ir objektīvs pamats. Nevajag mūs ar varu saprecināt.”
Izveidojot šo novadu, Ventspils zaudēs republikas pilsētas statusu.
Tas raisa vietvalžu neizpratni, jo vienlaikus Rēzeknei un Liepājai šo statusu paredzēts saglabāt.
Tiešas atbildes uz vairākiem jautājumiem par gaidāmo Ventspils statusa maiņu nesniedza arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis. „Es neesmu bijis klāt šajā koalīcijas sapulcē. Tādas notiek katru pirmdienu, un noteikti viņi tur kaut ko lemj,” sacīja Lasmanis.
Taču deputāti pretargumentus īsti neņēma vērā. Vienlaikus, lemjot par Ventspils jautājumu, Nacionālās apvienības un Jaunās konservatīvās partijas deputāti komisijas balsojumā atturējās.
Pastāv teorētiska iespēja, ka lēmums vēl varētu tikt mainīts Saeimas plenārsēdē.
Sarunas augstos toņos
Sarunas turpinājās augstos toņos ar pārmetumiem, ka par reformu nenotiek pienācīgas konsultācijas, tā vietā ministrija tikai informē esošās vietvaras par reformas plāniem.
Par pārdomātas reģionu politikas trūkumu arī iepriekšējos gados runāja Jaunās konservatīvas partijas frakcijas deputāts, bijušais Balvu novada domes priekšsēdētājs Andris Kazinovskis:
„Es gribu tā kārtīgi iemest akmeni par iepriekšējās valdības darbu ZZS dārziņā, kas faktiski bija iemesls, kāpēc es izstājos no ZZS. Bija šis laiks, kad bija jāveido reģioni, kas tagad jau ir faktiski par vēlu. Klausieties, puikas!”
Plāno plašu Cēsu novadu
Arī mazāku novadu pašvaldības reformas īstenošanā saskata izvērtējuma trūkumu. Sevišķi daiļrunīgi to izklāstīja Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents no Zaļo un zemnieku savienības: „Tas [pašvaldības] profilējums ir, khm... taisījums, es nezinu, no kuras vietas. Tur neparādās, ka mums novadā atkal ir klientu apkalpošanas centrs un iedzīvotāji saņem kvalitatīvus pakalpojumus. Mēs neesam nekādās Valsts kontroles vai citu iestāžu uzskaitēs par nekvalitatīviem pakalpojumiem!”
Pēc viņa domām, Pārgaujas novads noteikti varētu būt viens no tiem, kas varētu turpināt darboties patstāvīgi. Tomēr deputātu vairākums Saeimas komisijā
nobalsoja par Pārgaujas, Priekuļu, Vecpiebalgas, Amatas un Līgatnes novadu un Cēsu apvienošanu Cēsu novadā.
Tāpat ar komisijas balsojumu atbalstīta Smiltenes, Raunas un Apes novadu apvienošana, bet par Ikšķiles novada pievienošanu Ogres novadam sarunas vēl turpinās.
Savukārt ikšķilnieki reformas gatavošanas laikā visskaļāk iebilda pret piespiedu “laulībām” ar Ogri. Viņu argumenti palika nesaklausīti, un
jauno Ogres novadu veidos Ikšķile, Ķegums, Lielvārde un Ogre.
Reformas pretinieki sola - brīdī, kad Saeima lems par jauno novadu veidošanu, ar smago tehniku doties uz Rīgu.
KONTEKSTS:
Saeimas deputātu vairākums aizvadītā gada oktobra otrajā pusē nodeva skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā valdības virzīto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tā ir pamatā administratīvi teritoriālajai reformai, ko plānots īstenot līdz 2021. gadam.
Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat, bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.
Likumus reformas īstenošanai grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām.
Tiesa, februāra sākumā kļuva zināms, ka reformas kartē jau ieskicēts alternatīvs variants. Tā būtu atteikšanās no savulaik noteiktajiem novadu izveides kritērijiem.
