ĪSUMĀ:
- Ministrs Juris Pūce tikās ar Kārsavas iedzīvotājiem, lai skaidrotu novadu reformu.
- Iedzīvotāji: attālums līdz Rīgai ietekmē uzņēmējdarbību, lauksaimniecību, kultūras dzīvi.
- Pūce: Kārsava saimniekoja efektīvi, bet lielākam novadam būs vairāk resursu.
Kārsavas Kultūras namā pulcējās vietējie un blakus novadu iedzīvotāji, lai tiktos ar ministru Juri Pūci. Kārsavas novads ir pirmais Latgalē, ko ministrs apmeklēja, lai klātiene tiktos ar iedzīvotājiem un atbildētu uz viņu jautājumiem par administratīvi teritoriālo reformu, kā arī uzklausītu viņu ieteikumus.
“Liela daļa no šeit klātesošiem iedzīvotajiem šī ir pirmā iespēja vispār tikties ar ministru. Es to redzu kā savu atbildību. Visdrīzāk tā ir iespēja uzdot viņiem jautājumus par jebko, paust savas bažas par jebko, kas viņus uztrauc,” sacīja ministrs.
Kārsavas novads atrodas Krievijas pierobežā, un pēc vietējo iedzīvotāju domām tieši attālums līdz Rīgai, kas ir teju 300 kilometri, ir galvenais faktors, kas novadā ietekmē uzņēmējdarbību, lauksaimniecību, kultūras pieejamību un citas jomas, tāpēc vairākkārt izskanēja ieteikumi, lai valdība pievērstu uzmanību tieši šim jautājumam.
“Kultūrprogramma, kas ir valsts finansēta – lai dzejnieki, mākslinieki un citi kultūras darbinieki varētu atbraukt uz lauku skolu, kaut vai Kārsavas Kultūras namu. Lai no Kārsavas aizbrauktu uz Rīgu, atvaino, ko tas maksā, ja vēl ieskaita viesnīcu,” norādīja inženieris, lauksaimnieks Leonīds.
Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka savukārt piebilda, ka “daudziem uzņēmējiem, piedāvājot strādāt pie mums, ir vienīga atruna - “300 kilometri līdz Rīgai, nu ko jūs, cik tas mums izmaksās”.”
Kārsavieši vēlētos, lai cilvēkiem pagastos arī turpmāk būtu iespēja piedalīties to lēmumu pieņemšanā, kas skar pagasta dzīvi. Tāpat tika izteikts priekšlikums mainīt vēlēšanu sistēmu.
Taujāts, vai Kārsavas novads varētu palikt savās esošās robežās, Juris Pūce uzsvēra, ka, neskatoties uz novada prasmīgu saimniekošanu, svarīgi, lai tas būtu ne tikai dzīvotspējīgs šobrīd, bet arī spētu attīstīties ilgtermiņā.
“Viņi ir saimniekojuši diezgan efektīvi, bet tas ir noticis ļoti ierobežotu līdzekļu apjomā. Ja tā būtu lielāka pašvaldība, resursu būtu vairāk un iedzīvotājiem varētu dot vairāk,” skaidroja Pūce.
Reformas rezultātā Kārsavas novads kopā ar Ciblas un Zilupes novadiem tiks pievienots Ludzas novadam.
KONTEKSTS:
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu.
Administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas gan netiks mainītas. Tomēr VARAM izvēlējās izveidot jaunu Ulbrokas novadu. Tādējādi reformā būs 36 novadi. Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem, bet bez lauku teritorijām būs tikai Rīga un Jūrmala. Šādas ieceres ir VARAM izstrādātajā reformas piedāvājumā, par ko reģionos notika sabiedriskā apspriešana.
Saeimas lēmums par reformas turpināšanu paredz līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām.
