ĪSUMĀ:
- Saeima atbalstīja 10 valstspilsētas.
- Topošo Lejaskurzemes novadu nolēma dēvēt par Dienvidkurzemes novadu.
- Nolemts veidots nulles līmeņa vēlētās pašvaldības pilsētās un pagastos.
- Par šo pašvaldību funkcijām, tiesībām un finansējumu lems citā likumā.
- Asas debates bija par Ulbrokas vai Ropažu novada nosaukumu.
- Atbalstīts viens priekšlikums par Ropažu novadu, bet vēl jāskata citi priekšlikumi.
- Darbu pie likumprojekta turpinās nākamnedēļ.
Saskaņā ar jauno Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu Latvijas pilsētas turpmāk iedalīs valstspilsētās un novadu pilsētās. Valstspilsētas statuss tiek piešķirts Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Ogrei, Rēzeknei, Rīgai, Valmierai un Ventspilij.
Saeima piektdien, 29. maijā, atbalstīja deputātes Ilzes Indriksones piedāvājumu topošo Lejaskurzemes novadu pārdēvēt par Dienvidkurzemes novadu. Tajā ietilps pašreizējie Rucavas, Aizputes, Durbes, Grobiņas, Nīcas, Priekules, Pāvilostas un Vaiņodes novadi.
Indriksone debatēs informēja, ka ar priekšlikumu par nosaukuma maiņu nāca klajā apvienojamo novadu pārstāvji, un aicināja atbalstīt šo kā siltāku un saulaināku nosaukumu, kam deputāti arī piekrita.
Tāpat Saeima atbalstīja prezidenta Egila Levita priekšlikumu, kas uzdot valdībai līdz šī gada 31. decembrim iesniegt Saeimā likumprojektu, kas paredz vietējo kopienu (pilsētu un pagastu) tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un piešķir šīm vietējām kopienām kompetenci vietējas nozīmes jautājumu kārtošanai.
Līdz ar to deputāti ir lēmuši par tā saucamā “nulles” līmeņa pašvaldību izveidošanu, lai mazinātu iedzīvotāju bažas, ka viņi jaunajos apvienotajos novados vairs netiks sadzirdēti.
Par šo pašvaldību funkcijām, tiesībām un finansējumu gan būs vēl jāvienojas citā likumā.
Debatēs izskanēja, ka šis priekšlikums būtībā nozīmē trīs līmeņu pašvaldību izveidošanu, bet Latvijai pilnībā pietiktu ar diviem.
Pie frakcijām nepiederošais deputāts Andris Kazinovskis arī norādīja, ka Latvija ir zeme, kur visu laiku eksperimentē, “nezinu, kur aiziesim, ja šitā veiksim eksperimentus”.
Levits jau iepriekš uzsvēris, ka ir nepieciešams stiprināt pašvaldības, taču, īstenojot novadu reformu, jāsaglabā iedzīvotājiem iespējas risināt lokālos jautājumus tuvāk viņu dzīvesvietai.
Saeima arī atbalstīja uzdevumu valdībai apstiprināt latviešu vēsturisko zemju un kultūrvēsturisko kopienu dzīves telpas ilgtspējīgas attīstības plānu.
Par Ulbrokas vai Ropažu novada nosaukumu debates, visticamāk, vēl turpināsies. Saeima atbalstīja vienu no priekšlikumiem likuma pārejas noteikumos mainīt ministrijas ieceri un Ulbrokas novadu dēvēt par Ropažu novadu, bet tā administratīvais centrs atradīsies Ulbrokā.
Šajā novadā tiek apvienoti Stopiņu, Garkalnes un Ropažu novadi un Vangažu pilsēta, un nosaukumu maiņu rosināja Ropažu novads.
Atbildīgās komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par!”) aicināja pieturēties pie sistēmas, jo novadu nosaukumus veido pēc administratīvo centru nosaukumiem, izņemot Dienvidkurzemes un Augšdaugavas novadus, taču to gadījumā visas apvienojamās pašvaldības bija vienisprātis.
Ulbrokas un Ropažu gadījumā šādas vienprātības nav, norādīja Plešs.
Par novada nosaukumu Saeimai būs jālemj vēl, izskatot novadu karti un novadu nosaukumu uzskaitījumu.
Deputāti darbu pie likuma pieņemšanas turpinās nākamnedēļ.
KONTEKSTS:
12. maijā Saeimas atbildīgā komisija pabeidza darbu pie jaunā administratīvi teritoriālās reformas projekta un nodeva to Saeimas lemšanai. Likumprojekts noteic, ka Latvijas Republiku iedala valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās. Savukārt novada teritorijas iedala pilsētās un pagastos. Jauno novadu teritorijas, novada pilsētas un novada pagastus paredzēts noteikt likumprojekta pielikumā.
Tāpat jaunais likumprojekts noteic, ka Latvijā kā apdzīvotās vietas ir pilsētas, ciemi, mazciemi un viensētas, savukārt pilsētas plānots iedalīt valstspilsētās un novada pilsētās.
Izmaiņas reformas virzībā vēlējās īstenot vairāki deputāti, tas viņiem izdevies daļēji. Visvairāk priekšlikumu iesniedza Viktors Valainis (ZZS). Atbildīgās ministrijas sākotnējo ieceri Latvijā veidot 39 pašvaldības Saeimas komisija koriģēja, palielinot šo skaitu par trijām.
Iecerēts veidot jaunu Saulkrastu novadu, bet valstpilsētas statusu piešķirt Jelgavai un Ventspilij, neapvienojot šīs pilsētas ar novadiem.
Latvijā saistībā ar reformu notikuši plaši protesti. Tikmēr maija vidū Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzinusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces ("Attīstībai/Par") rīkojumu par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas nolikuma darbības apturēšanu.
