ĪSUMĀ:
- Novadu reformu Saeimā skata otrajā lasījumā - iesniegti 316 priekšlikumi.
- Iebilstot pret reformu, protesti notiek uz Latvijas ceļiem un pie Saeimas.
- Saeimā vienojās saīsināt katram runātājam atvēlēto laiku debatēm.
- Noraida termina “novads” aizvietošanu ar “apriņķis”.
- No likumprojekta svītro Pierīgas novadu definīciju.
- Neatbalstīja ieceri ļaut veidot pagastu apvienības. Plāno pie šī jautājuma strādāt ar VARAM.
- Piecas pilsētas dēvēs par lielajām pilsētām, nevis republikas pilsētām.
- Lielo pilsētu sarakstā atstās 5 pilsētas un tam nepievienos Jēkabpili, Jelgavu, Valmieru un Ventspili.
- LTV: Koalīcijas deputāti vienojas - Strenčus, Trikātu un Ēveli pievienos Valmierai, nevis Valkai.
Deputātiem debatēm dotas trīs minūtes, lai runātu no tribīnes pirmo reizi, viena minūte – debatējot atkārtoti. Opozīcijā esošie deputāti asi iebilda pret debašu laika saīsināšanu. Tomēr vairākums lēma par debašu laika saīsināšanu, un virkne deputātu referenta runas laikā sauca “Laiks!”.
"Tā ir tāda varas demonstrācija, augstprātība, kuru jūs šobrīd demonstrējat. Mēs vēl neesam sākuši debatēt," sacīja deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Skatīšanai otrajā lasījumā iesniegti 316 priekšlikumi. Saeimas atbalstīto priekšlikumu turpmākai virzībai deputātiem vēl otrajā lasījumā jānobalso par likumprojektu kopumā, kā arī, lai reformas likums stātos spēkā – jānobalso trešajā lasījumā un jāizsludina Valsts prezidentam.
Jau pirmais priekšlikums Nacionālās apvienības piedāvājums likumprojektā terminu “novads” nomainīt ar “apriņķis” attiecīgajā locījumā – raisīja debates. Lai diskutētu par to, parlamentārieši kāpa tribīnē 17 reizes. Vairāki deputāti pauda, ka “apriņķis” ir veiksmīgāks un precīzāks termins.
Savukārt, iebilstot pret izmaiņām, deputāte Vita Anda Tērauda (“Attīstībai/Par!”) norādīja uz Valsts valodas centra kritiku par priekšlikumu un to, ka tas radītu lielu slogu valsts institūcijām, uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Arī Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) sacīja, ka nav aprēķināts, cik šādas izmaiņas izmaksās, piebilstot – tas varētu izmaksāt vismaz piecus miljonus eiro. Turklāt vēsturniekiem neesot vienota redzējuma par šo terminu, sacīja deputāts.
No likumprojekta deputāti lēma svītrot Pierīgas novadu definīciju, jo likumprojektā šāds termins netiek minēts. Turklāt galvaspilsētai tuvu novadu problemātiku iecerēts risināt likumā par Pierīgas pašvaldību sadarbību, informēja atbildīgās komisijas vadītājs Plešs.
Saeima neatbalstīja deputāta Valaiņa piedāvājumu ļaut veidot pagastu apvienības, kas būšot veiksmīgākas ekonomiskās apvienības un par ko varētu lemt novada domei. “Tas būtu palīgs veidot veiksmīgas nultā līmeņa pašvaldības,” sacīja deputāts. Savukārt deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) skaidroja, ka konceptuāli šis priekšlikums būtu jāiestrādā reformā, bet tas neiederoties konkrētajā likumprojektā. Tāpēc atbildīgajā ministrijā esot sākts darbs pie pašvaldību pārvalžu funkciju pārskatīšanas.
Pretēji atbildīgās komisijas lēmumam deputāti atbalstīja Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība) piedāvājumu “republikas pilsētas” aizstāt ar jēdzienu “lielās pilsētas”. Viņš pamatoja, ka “republikas pilsēta” ir jēdziens, kas mantots no Padomju Savienības laikiem. Tas attieksies uz piecām pilsētām: Daugavpili, Jūrmalu, Liepāju, Rēzekni un Rīgu.
Savukārt priekšlikumu lielo pilsētu sarakstam pievienot arī Jēkabpili, Jelgavu, Valmieru un Ventspili deputāti neatbalstīja. Vairāki deputāti pauda neizpratni, kāpēc sākotnējā lielo pilsētu sarakstā nebija iekļauta, piemēram, Jelgava un Ventspils, kas pēc iedzīvotāju skaita ir lielāka par Rēzekni.
Atbildīgās komisijas vadītājs skaidrojot norādīja uz Eiropas Komisijas rekomendācijām domāt, kādā veidā attīstīt pilsētas ar tām piegulošajam – lauku un funkcionālajām – teritorijām. Tieši šādā modelī esot attīstības potenciāls. Turklāt neviena pilsēta savu statusu nezaudē, piebilda Plešs.
Saeimas deputāts, ekspremjers Māris Kučinskis (ZZS) piekrita paustajam par funkcionālajām teritorijām Valmieras un Jēkabpils gadījumā. Bet tādai krietni lielākai pilsētai kā Jelgava tas varot kļūt bīstami, jo šādu teritoriju pārvaldīt būtu problemātiski, sacīja politiķis.
LTV zināms, ka koalīcijas deputāti arī vienojās, ka Strenču novads, kā arī Trikātas un Ēveles pagastus pievienos Valmierai, nevis Valkai, kā tas bija sākotnēji plānots un pret ko aktīvi protestēja vietējie iedzīvotāji.
Līdz ar to Valkas novads paliks viens pats pašreizējās robežās. Tas gan nemainīs kopējo novadu skaitu.
Pret to gan iebilst galvenā reformas virzītāja, koalīcijas partija “Attīstībai/Par!”, kuras frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts norādīja – ja Valka paliek pašreizējās robežās, būs jālemj, kā nodrošināt novada dzīvotspēju, kam gadā varētu būt nepieciešamas pat 4 miljonu eiro subsīdijas.
Pirmajā izskatīšanas dienā Saeima tika līdz 21.priekšlikumam un nolēma turpināt reformas skatīšanu piektdien, 6.martā.
KONTEKSTS:
Likumus reformas īstenošanai Saeima grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām. To sāks izskatīt 5. martā, Saeimas sēde par administratīvi teritoriālo reformu varētu ilgt vairākas dienas.
Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat, bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.
Pretēji iepriekš dotiem solījumiem, netiks veidots jauns Sēlijas novads, bet Varakļāni paliks Vidzemē. Jaunajā novadu kartē būs tikai viena atkāpe no ministrijas rosinātā – Saulkrastu novads.