ĪSUMĀ:
- 119 pašvaldību vietā būs 34 novadi un piecas republikas pilsētas.
- Likumus grib pieņemt līdz 2020. gada maijam.
- Pašvaldību savienībā norādīja, ka joprojām nāk ar savu piedāvājumu - veidot apriņķus,
- LPS norādīja, ka arī citas lielās pilsētas kvalificējas republikas pilsētu statusam.
- Valdības sēdē Rūjienas novada pašvaldība iebilda pret apvienošanu ar Valku.
- Saeimā vēl gaidāmas plašas diskusijas.
Vides un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par") valdības sēdē sacīja, ka valdības atbalstītais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma projekts nebūs vienīgais normatīvais akts, kas saistīts ar reformas realizāciju, vēl būs nepieciešami grozījumi pašvaldību vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos, kuri jau ir identificēti un kurus plānots precizēt.
Precizētais likumprojekts nosaka jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu ar 39 pašvaldībām esošo 119 pašvaldību vietā. Tas paredz saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei, kā arī izveidot 34 novadus.
To skaitā ir novadi, kurus, tāpat kā piecas republikas pilsētas, izmaiņas neskars: Alūksnes, Gulbenes, Līvānu un Salaspils novads. Savukārt Olaines novada ģeogrāfiskās vienotības nodrošināšanai likumprojekta pārejas noteikumos ietverts punkts, kas uzdod Olaines un Ķekavas novadu pašvaldībām vienoties par robežas grozīšanu, informēja VARAM.
Pūce valdības sēdē arī sacīja, ka ministrijām un arī Saeimas frakcijām ir vēlme pieņemt likumu līdz 2020. gada maijam, lai likums būtu spēkā gadu pirms vēlēšanām.
Pūce arī atzina, ka Saeima vēl var ieviest korekcijas iecerētajā plānā, un solīja, ka ministrija palīdzēs izvērtēt visus noteiktajā kārtībā iesniegtos priekšlikumus neatkarīgi no tā, vai to sniegs pozīcijas vai opozīcijas deputāti, lai “mēs būtu gatavi pieņemt valsts interesēm atbilstošāku lēmumu”.
Ministri valdības sēdē pauda atbalstu reformai, bet, piemēram, kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) atzina, ka viņš atbalsta reformu, bet ir nobažījies par reformas ietekmi uz kultūrizglītības procesiem, amatiermākslas procesiem. Viņš cer, ka uz izpratni balstītā sadarbība starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), Kultūras ministriju un Latvijas Pašvaldības savienību šīs bažas kliedēs.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) no reformas gaida prasmīgāku resursu sadali novadu iekšienē. Ja reformas dēļ būs izmaiņas iedzīvotāju plūsmā, ministrs sola uz to reaģēt. "Ja būs cilvēki, kas speciāli dosies uz jaunā novada centru, tad mēs attiecīgi piemērosim sabiedriskā transporta tīklu - būs jauni pārvadājumi, ja tas būs nepieciešams. Bet noteikti lielajos novados ir nepieciešams uzlabot reģionālo ceļu stāvokli, un mēs ceram, ka tur būs atsevišķa programma," sacīja Linkaits.
Viens no diskusiju tematiem reformas kontekstā ir par mazos novados esošajām partiju reģistrētajām vēlētāju apvienībām. Pašlaik likums ļauj vēlētāju apvienībām startēt novados ar mazāk nekā 5000 iedzīvotāju. Tik mazu novadu pēc reformas nebūs, taču pēc VARAM rosinājuma Saeima vērtēs, kāda turpmāk būs vēlētāju apvienību vieta un loma, norādīja par reformu atbildīgais ministrs Pūce. Latvijas Reģionu apvienība lēsusi, ka 90 000 iedzīvotāju pēc novadu apvienošanas zaudētu pārstāvniecību pašvaldībās. Ministrs šo paziņojumu nodēvēja par absurdu un uzsvēra, ka reforma neierobežos iedzīvotāju iespējas.
„Ikvienam Latvijas pilsonim būs iespēja piedalīties pašvaldību vēlēšanās, kas notiks 2021. gada 1. jūnijā. Visiem būs iespēja ievēlēt savus pārstāvjus neatkarīgi no tā, kur viņš dzīvo. Tas, ka mainījusies pašvaldības teritorija, nenozīmē, ka viņi nevarēs balsot vēlēšanās. Viņu pārstāvji, cilvēki, par kuriem viņi balsos, būs pārstāvēti pašvaldībās,” teica Pūce.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece Ivita Peipiņa valdības sēdē atgādināja, ka pašvaldības neatbalsta reformas piedāvājumu. Viņa atgādināja par ideju reformu organizēt atšķirīgi – izveidot apriņķus ar tiem deleģētām funkcijām un tikai tad pārskatīt novadu karti. Turklāt ir vēl vairākas pašvaldības, kas, līdzīgi kā Liepāja, Daugavpils un Rēzekne, vēlētos darboties atsevišķi un atbilstu reformas veidotāju nosauktajiem kritērijiem.
„Arī Jelgavas novada dome, Jelgavas pilsēta, Ventspils pilsēta un Ventspils novada dome ir pieņēmusi lēmumu [pret reformas piedāvājumu]. Arī šīs pašvaldības atbilst kritērijiem: iespējama ilgtspējīga attīstība, iespējams izveidot efektīvu izglītības, veselības un sociālo pakalpojumu tīklu, ir pietiekams skolēnu skaits vismaz vienai perspektīvai vidusskolai un teritorija ir optimāli izveidota,” klāstīja LPS pārstāve.
Tāpat uz valdības sēdi par administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu bija ieradies arī Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins no Latvijas Reģionu apvienības. Viņš kārtējo reizi atgādināja, ka iedzīvotāji gatavi protestēt un uzstāj uz pievienošanos Valmieras nevis Valkas novadam.
„Jautājums ir piedāvātā novada attīstības centrs – Valka. Būtībā Valka ir zaudējusi savu vietu šajā spēles laukumā. Kā attīstības centrs ir uzaugusi Smiltene. Līdz ar to, lai vienkārši de iure, nevis de facto saglabātu šo statusu, mēģina ap Valku veidot šo teritoriju. Tad vēl nedaudz personīgās komunikācijas rezultātā top šis veidojums, pie kura mēs te tagad stīvējamies. Ja atnāktu gan ministrs, gan jaunveidojamā novada pašvaldības deputāti un notiktu kopējas sarunas par iespējamiem likuma iestrādes punktiem, kas šim pierobežas novadam dotu kaut kādas privilēģijas vai labumus, tā būtu cita saruna,” norādīja Gladkins.
Nesen arī Saulkrasti nosūtījuši VARAM vēstuli, jo vēlas veidot savu novadu kopā ar Sēju, Skulti, Vidrižiem un Liepupi, nevis apvienoties ar Ādažiem. Varbūtība, ka pašlaik izveidotajā novadu kartē robežas tiks pārzīmētas ir ļoti liela.
Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) sēdē sacīja, ka viņam kā valdības vadītājam ir svarīgi, lai reforma virzītos uz priekšu, un Saeimā vēl ir iespējas ieviest korekcijas.
„Tas, ka šodien valdība virza likumprojektu uz Saeimu, nenozīmē, ka viss ir līdz galam izlemts. Ir vēl gana laiks diskusijām un vienai otrai sīkākai korekcijai. Mērķis ir ne tikai reforma reformas pēc, bet lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti visiem iedzīvotājiem. Lai to izdarītu, mums vajadzīgas spēcīgas pašvaldības,” teica Kariņš.
Savukārt Nacionālā apvienība (NA) paziņojumā medijiem norādīja, ka Saeimā vēl iesniegs priekšlikumus par novadu teritoriju robežām. Tāpat NA norādīja, ka svarīga būs diskusija par vēlēšanu sistēmas nosacījumiem, ārpus attīstības centriem esošo pilsētu un pagastu pārstāvniecību pašvaldībā, funkciju sadalījumu un citiem jautājumiem.
Ar novadu reformu saistītos likumprojektus Saeimā trīs lasījumos paredzēts pieņemt līdz nākamā gada 20. maijam, lai tie stātos spēkā gadu pirms pašvaldību vēlēšanām. Tās jau notiks atbilstoši jaunajam novadu sadalījumam.
KONTEKSTS:
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu. Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem.
Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk VARAM izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.
Saeimas lēmums par reformas turpināšanu paredz līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām.
