Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ir tik daudz ekonomiski atpalikušu teritoriju. To ir atzinusi pašreizējā valdība un tāpēc solījusi pašvaldību skaitu samazināt trīskārt. Bet cīņas gan valdības iekšienē, gan ārpus tās nav rimušas. Ja pagājušajā nedēļā vēl bija spēkā plāns par 36 vietvarām, tad šonedēļ - jau par 39. Jo Liepāja, Daugavpils un Rēzekne jau ir panākušas, ka tās būs patstāvīgas vienības, jo grib palikt atsevišķi – bez novadiem. Un nav teikts, ka tas ir viss, jo to pašu grib panākt arī Ventspils un Jelgava.
Reformu virzošais ministrs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") gan uzskata, ka sākotnējā iecere netiks saplosīta. "Nebūs tāda situācija, es par to esmu pārliecināts, mēs esam strādājuši šos 9 mēnešus valdībā kopā, ir visi lēmumi valdībā atbalstīti vienbalsīgi. Visi procesi ir apspriesti valdības partiju starpā. Visi lēmumi ir pieņemti vienbalsīgi," uzsvēra Pūce.
Pūce ir pārliecināts, ka reforma tiks īstenota un uzlabos situāciju.
"Mūsu piedāvātais reformas modelis, ka mēs pārejam no vidējās novadu pašvaldības, kur šobrīd ir 6000 iedzīvotāju, uz vidējo novadu pašvaldību, kas ir 31 000 pēc iedzīvotāju skaita," izklāstīja ministrs. "Piecas reizes pieaug iedzīvotāju skaits pašvaldībā. Vidēji. Šajās pašvaldībās visās būs daudz lielākas iespējas realizēt savas funkcijas."
Ekspertu ieskatā reformas sagatavošanā joprojām ir daudzi nezināmie, kuru ātrāka noskaidrošana varētu dot labāku gala rezultātu. Ekonomikas zinātņu doktors Andris Miglavs saskata, ka
izšķiroši svarīgi punkti teritorijas attīstības pārvaldībai šobrīd apspriešanai publiskajā telpā vēl nav nonākuši.
"Ir runas par to, ka izveidotas darba grupas, ka ir doti uzdevumi. Bet neviens no tiem šodien pat vadlīnijās, pat hipotētiskajās konceptuālās vadlīnijās dienasgaismu nav ieraudzījis," uzsvēra Miglavs.
Savukārt Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns profesors Gundars Bērziņš uzskata, ka būtu obligāti jānosaka pirmais prioritāri risināmo jautājumu loks. Piemēram, novada ceļu sistēmas sakārtošana, veselības sistēmas, izglītības sistēmas sakārtošana. "Ja mēs pasakām šīs kaut vai trīs lietas, tad cilvēkiem skaidrs – jā, mēs izdarīsim. Pateiksim A un mēs visi stāvēsim un balsosim par tiem deputātiem, kuri pateiks, ka viņiem ir risinājums, kā risināt A, B, D un C."
Ministra Pūces atbildes uz jautājumiem
- Ceļu tīkls: Modelis, kur apdzīvoto vietu centri ar relatīvi labu ceļu savienoti ar novadu centriem ir sagatavots, bet izmaksā 300 miljonus. Realizēt cer 2021.-2023.gadā
- Sabiedriskā transporta maršruti: Iepirkums uz 10 gadiem ir izsludināts. Rezultāti būs zināmi šā gada beigās
- Skolu tīkla reforma: Saeimai jāpieņem likums, kas valdībai dos tiesības noteikt kritērijus, kuras skolas slēgt. kuras - nē. Plānu sola līdz 2020.gada martam
- Slimnīcu tīkla reforma: Koncentrējot pakalpojumus, turpinās slimnīcu pārklasificēšanu augstākā un zemākā līmeņa iestādēs. Nākamgad tam jābūt pabeigtam.
Bet par citiem jautājumiem lēmumi vēl nav pieņemti, sākot no tā, kā vispār sadalīsies funkcijas starp valsti un pašvaldībām. Piemēram, vai mainīsies atbildības sadale ceļu uzturēšanā. Un vēl nav zināms, kāds būs jaunais pašvaldību finansēšanas modelis.
Ar ko kopā būt tiem, kuriem būs jāapvienojas, strīdi turpinās. Piemēram, Rūjiena ne par ko negrib pie Valkas, bet grib pie Valmieras. Bet Ikšķile ir pret pievienošanu Ogres novadam.
Tomēr, lūk, piemērs, kur neviens, šķiet, ne par ko neuztraucas. Smiltenei plānots pievienot Apes un Raunas novadus.
Kopš iepriekšējās reformas, kad tur apvienojās astoņi novadi, Smiltene ir tikai ieguvusi un savā darba tirgū cenšas ievilkt pat Latgali.
Smilteniete Laima saka, ka viss ir pieejams un nekā netrūkst. "Ražošana ir, veikali – nu, viss, ko vajag, viss mums ir. Mums ir uzņēmēji ļoti enerģiski, darbīgi. Viss attīstās," viņa paskaidro.
Smiltenes novadā apgrozījums virs miljona eiro ir 37 uzņēmumiem. Ir viens, kam pat virs 100 miljoniem eiro. Tas no Smiltenes vada veikalu tīklu "Top" un "Labais", bet tas nav kārtējais lielveikals. Te arī būs uzņēmums, ko uzbūvējusi pašvaldība un tagad aicinās uz konkursu par īres tiesībām. Ir arī jau strādājoša Smiltenes "Troļļu fabrika". Te gan neražo viltus ziņas, bet 300 bērnu gultiņas dienā.
“Troll Smiltene” ražošanas vadītājs Lauris Garklāvs pastāstīja, ka uzņēmuma preci var nopirkt Ķīnā, Austrālijā, Amerikā, Anglijā un 37% Skandināvijā. Pieprasījums esot liels un vienīgi trūkstot strādnieku.
"Mums mērķis ir, ka, apciemojot Latgali, redzot ziņās un visur tekstus, ka Latgalē nav darba, ar to mēs mēģinām cilvēkus piesaistīt uz šejieni un principā mums tas arī izdodas," teica Garklāvs. "Šī ēka kopš deviņdesmitajiem gadiem stāvēja pamesta. Nesen pašvaldība to pabeidza, tagad te ir 24 dzīvokļi, katrā jauna speciālistu ģimene. Visi ievācās trīs mēnešu laikā. Pagalmā ir pazemes atkritumu konteineri, kādus rīdzinieki nav redzējuši."
Smiltenē nav baidījušies no reformām, bet tās īstenojuši.
Atstāta ir tikai viena skola, toties laba. "Ar vienu nosaukumu, vienu direktoru." paskaidro Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis. "Gājām cauri kolektīva atlasei, trīs kolektīvu apvienošana bija diezgan smags darbs, bet šobrīd mums pedagogiem ir lielāka slodze, labāks atalgojums, mūsu Smiltenes vidusskola šobrīd parāda ļoti labus rezultātus eksāmenos un olimpiādēs, varam noteikti būt gandarīti par to, ka arī saimnieciski mēs esam sakārtojušies, jo tad mēs noslogojām četrās vietās ēkas nepilnvērtīgi, bet bija viena vieta, kur savukārt skolēnu bija par daudz un mums būtu jābūvē kaut kas klāt. Šobrīd mēs esam saimnieciskos jautājumus optimizējuši un arī kvalificējušies Eiropas Savienības struktūrfondiem, kuri šobrīd šeit tiek realizēti."
Smilteniešiem ir arī sava, labi uzturēta sporta pilsētiņa. Gaidot pirmo sniegu, top slēpju trase. Smiltene atstāj liela būvlaukuma iespaidu, reizē renovē 20 ielas. Ūdenssaimniecības projektā notiek arī ielu rekonstrukcija.
