Ārkārtas sēdē šomēnes Ikšķiles novada domes 13 deputāti vienbalsīgi lēma, ka, tās ieskatā, valdības piedāvātais teritoriālās reformas plāns ir nepamatots, tādēļ, ja ar likumu to apstiprinās Saeima, Ikšķile sūdzēsies Satversmes tiesā par pārkāptiem diviem Satversmes punktiem. Novada vadītājs «zaļzemnieks» Indulis Trapiņš bija viens no pirmajiem, kas saistībā ar teritoriju reformu pauda nepatiku plānam Ikšķili pievienot Ogres novadam. Pēdējā domes sēdē Trapiņš piesauca Eiropas vietējo pašvaldību hartu un mūsu pašu Satversmi.
"Ja ir tas sliktais scenārijs un nekas netiek mainīts, tad mēs varētu alternatīvi sagatavot šo iesniegumu Satversmes tiesā. Te ir doma par Eiropas vietējo pašvaldību hartas principu neievērošanu un arī mūsu Latvijas Satversmi," norādīja Trapiņš.
Ikšķile uzskata, ka apvienošana ar Ogres, Lielvārdes un Ķeguma novadiem pārkāps Satversmes 1. pantā noteikto, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Tāpat tāda rīcība neatbildīšot 101. pantam, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības piedalīties pašvaldību darbībā. Savukārt Eiropas hartas kontekstā pārkāpts esot pants, kas vietējās varas teritoriju robežas liedz mainīt bez konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu un kas liek ņemt vērā vietējo iedzīvotāju pausto viedokli. Ikšķilē ir ap desmit tūkstošiem iedzīvotāju, un pašvaldība uzskata, ka ar nepilnu trešdaļu no visiem, kas domes aptaujā bija pret reformu, ir pietiekami, lai apvienošanās centienus apstrīdētu.
No astoņu lappušu garā nepatikas pamatojuma ir secināms, ka lielā mērā Ikšķile pret pievienošanu iebilst, jo tā tiek savā ziņā uzspiesta. Turklāt Ikšķile labprātāk gribētu būt Pierīgas pašvaldību pulkā, bet nu tā tikšot novirzīta tālāk no Rīgas.
Finanšu ministrijas dati rāda, ka Ikšķile vismaz naudas ziņā pati spēj sevi apgādāt, turklāt vēl vienu miljonu eiro no sava budžeta atdod trūcīgajām pašvaldībām.
Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš no Zemnieku savienības ir ilggadējs Garkalnes novada domes priekšsēdētājs. Arī viņam nepatīk teritoriālās reformas pašreizējā versija, lai gan Garkalnes novads arvien būtu situēto Pierīgas pašvaldību pulkā. Ministrijas plāns paredz Garkalni apvienot ar Stopiņiem un Ropažiem.
Un te parādās bagāto Pierīgas pašvaldību nevēlēšanās labumos dalīties. Ropažu novads ir lielāks par Garkalni, taču ar pašu ieņēmumiem tas savilkt galus nespēj, tāpēc no finanšu izlīdzināšanas fonda saņem ap 800 tūkstošiem eiro gadā. Savukārt mazais Stopiņu novads fondā iemaksā vairāk nekā vienu miljonu eiro, bet Garkalne sevi pamatoti uzskata par turīgu, jo gadā tai nākas dalīties ar trīsarpus miljoniem eiro.
"Ja ar pašvaldības darbu mēs esam radījuši tādus apstākļus, ka cilvēki grib te dzīvot, tad apvienot ar kaut ko citu un pazemināt viņu dzīves līmeni būtu negodīgi pret šiem cilvēkiem, jo tā saucamais izlīdzināšanas fonds jau tāpat viņu nodokļus novirza uz tādu lielpilsētu kā Jelgava vai Liepāja, kur cilvēki nezin kāpēc negrib dzīvot," skaidro mērs Bauze-Krastiņš.
Taču nespēja iztikt ar saviem ieņēmumiem, kā dēļ no citām vietvarām Liepājai gadā tiek iedoti teju 13 miljoni eiro, nav iemesls, lai Liepāja ļautos ministrijas plānam tikt pārveidotai par novadu, kas līdzinātos kādreizējam Liepājas rajonam. Mērs Jānis Vilnītis no Latvijas Reģionu apvienības ir apņēmības pilns sūdzēties Satversmes tiesā. Tiesa, tas būšot pēdējais solis.
"Tas noteikti nav tas, ar ko mēs sākam. Mēs sākam ar diskusiju, valsts augstākajām amatpersonām pierādot to, kāpēc piedāvātā administratīvi teritoriālā reforma ir nepilnīga un kā mums Liepājas kontekstā vajadzētu citādi rīkoties," saka Vilnītis, norādot, ka ministrs izprotot situāciju, taču ministrs un viņa partija iešot līdz galam, aizstāvot piedāvāto modeli. Tāpat Vilnītis stāsta, ka astoņi novadi pie Liepājas ir vienojušies apvienoties vienā spēcīgā Lejaskurzemes novadā, atstājot Liepāju kā republikas nozīmes pilsētu bez lauku teritorijas. "Pirmajā solī veidojas viens spēcīgs novads, liels novads ar vairāk nekā 30 000 iedzīvotājiem, kuram pat ir savs redzējums, ka tas sauktos nevis kā Liepājas novads, bet vēlētos saukties par Lejaskurzemes novadu. Manuprāt, ļoti atbalstām un labs redzējums uz savu nākotni."
Vilnītis uzskata, ka novads no pilsētas atšķirtos ar industriālajām lietām – Liepājai būtu dzelzceļš, lidosta, ražošanas parki.
"Es saskatu, ka jāpaliek vismaz septiņām pilsētām - visām tām, kuras izpilda likumā noteiktās prasības kā, piemēram, iedzīvotāju skaits 25 000. Savukārt, ja jūs runājat par pašvaldības izlīdzināšanas fondu, tad ļoti primitīvi tas tiek pasniegts sabiedrībai, ka nauda tiek atņemta bagātajiem un atdota nabagajiem. Ja mēs saņemtu visu pilnu ienākuma nodokli, nevis tikai 80%, iespējams, mums nevajadzētu nekādu pašvaldības izlīdzināšanas fondu. Mēs varētu iztikt tikai ar iedzīvotāju ienākumu nodokli," skaidro Vilnītis.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis ir drošs, ka pašreizējo dažu uz Satversmes tiesu gājēju pulkam varētu pievienoties vēl daudzas, strīdnieku skaitu izaudzējot līdz 30.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par") neuzskata, ka pašvaldību iebildumi norāda uz reforma "buksēšanu". Viņš atzina, ka reformā var būt korekcijas, bet tā notiks. Ministrs rēķinās, ka būs pašvaldības, kas vērsīsies Satversmes tiesā, bet labus juridiskos argumentus vietvaru pusē viņš neredz.
Satversmes tiesa pagaidām atsakās komentēt pašvaldību dumpošanos, norādot, ka domēm tiesības strīdēties būs, bet tikai tad, kad reformas likumu pieņems Saeima. Intervijās medijos tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele gan izteikusies, ka prioritātei jābūt cilvēkam, un pašvaldības to nodrošinot. Vienlaikus viņa atgādina, ka jau iepriekšējā teritoriju reformā tiesa ir vētījusi pašvaldību iebildes, taču reformu atzinusi par atbilstīgu pamatlikumam un arī Eiropas pašvaldību hartai.
