Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) redzējums par administratīvi teritoriālo reformu ir vienā ekonomiskā un saimnieciskā vienībā apvienot pilsētas ar lauku teritorijām, atsevišķi izvērtējot Rīgas un Pierīgas situāciju. Kā viens no galvenajiem ieguvumiem no šādas reformas būtu vienots nodokļu kopums, tādējādi veicinot pašvaldību finansējumu racionālu izlietojumu un samazinot to savstarpējos norēķinus.
“Diez vai pašreizējā situācijā, ņemot vērā, ka rajonu pašvaldību pārdale ir notikusi uz vietējām pašvaldībām, mums būtu aktuāli runāt par, piemēram, apriņķa pašvaldību izveidošanu, jo faktiski mums nav vairs bāzes, uz kā to veidot. Meklēsim labākus risinājumus, kā veidot šo reģionālo politiku un veidot labākas reģionālās pārvaldes struktūras,” sacīja VARAM Pašvaldību departamenta direktora vietnieks Arnis Šults.
Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) nav skaidrības, kāds īsti ir reformas mērķis. No likumprojekta, kas nonācis uz Pašvaldību savienības galda, varot secināt, ka reforma izstrādāta pēc principa – lielāks ir labāks. Lai gan pieredze liecinot, ka dažādu teritoriju apvienošana kā tāda problēmas nav atrisinājusi un pašvaldību lielums neesot noteicošais to attīstībā.
“Uz mūsu argumentu, ka vajadzētu tomēr noskaidrot, kādas būs funkcijas, vai kaut kas mainīsies un vai būs arī reģioni, jo uz to atbildes pašlaik nav, atbilde ir tāda, ka vispirms uztaisīsim, tad paskatīsimies un tad domāsim tālāk par funkcijām. Tas ir bīstami,” pauda LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis.
Vai pašvaldību robežu grozīšana vispār veicinās teritoriju attīstību un vai reforma pašvaldības pietiekami motivēs piesaistīt un noturēt uzņēmējus - tie ir galvenie jautājumi, kā uz administratīvi teritoriālo reformu skatās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Jau esot secināts, ka esošajā sistēmā un likumu ietvaros pašvaldībām nav pietiekamas motivācijas piesaistīt investīcijas.
“Tā ņemšanās, lai to uzņēmēju piesaistītu, noturētu, viņam palīdzētu, apaug ar milzīgu papīru slāni, kas vienkārši paņem laiku, enerģiju, naudu. Protams, jautājums ir, cik lielā mērā vispār pašvaldība drīkst palīdzēt. Tā kā šeit es domāju pilnīgi noteikti būtu jāiedod daudz lielāka rīcības brīvība pašvaldībām un mazāka birokrātija arī šajā jomā. Pilnīgi noteikti tas ir viens no virzieniem,” sacīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Investīciju piesaistes trūkums ir viena no galvenajām problēmām pilsētu un novadu attīstībā. Šī jautājuma kontekstā pašvaldības un uzņēmēji runā drīzāk par reformām nodokļu sistēmā. Lai vietvaras būtu vairāk motivētas jaunu uzņēmēju piesaistei,
uzņēmuma ienākuma nodoklis, kas nonāk Valsts kasē, esot jāpārdala arī pašvaldībām.
Līdzīgi arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli daļu no tā varētu novirzīt tai vietvarai, kurā iedzīvotājs strādā. Savu pozīciju par to, kādai vajadzētu izskatīties reformai, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera prezentēs aprīļa sākumā - diskusiju cikla noslēgumā Jelgavā.
