Saeima par reformu sāks lemt gada nogalē, bet trešdien, 2. oktobrī, reformas autori tikās ar parlamenta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem.
Saeimas deputāti no ministra Jura Puces vēlējās saņemt atbildes uz tiem pašiem jautājumiem, kas iepriekš dzirdēti reformas autoru diskusijās ar pašvaldību vadītājiem un reģionu iedzīvotājiem. Kā veidosies jauno teritoriju budžets? Kā tiks nodrošinātā iedzīvotāju pārstāvniecība? Kādēļ netiek veidotas otrā līmeņa pašvaldības? Vairāki deputāti pauda bažas, ka reforma tapusi bez pietiekamas ieklausīšanās vietvaru viedoklī. Ministrs gan uzsvēra, ka joprojām norit aktīva sabiedriskā apspriešana, bet tagad tuvojas laiks politiķiem pieņemt lēmumu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce šo reformu kopš pavasara prezentējis 30 pašvaldībās un valdības namā. Neskaidrību vēl daudz, un izmaiņas reformas piedāvājumā vēl būs.
"Fons šobrīd nav tas patīkamākais. Pašvaldības šobrīd vēršas pie tiesībsarga, raksta ministram, premjeram, Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem.
Nesadzirdot vai nespējot sadzirdēt, ko viņiem atbild, skaļi tiek pieteikts, ka gatavojas vērsties Satversmes tiesā,”
atzina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja Inga Goldberga no "Saskaņas".
"Es neslēpjos. Skaidrs, ka tas ir ministrijas piedāvājums, ar ko mēs ejam. Valdība viņu atbalsta. Es viņu virzu kā ministrs. Tā ir mana atbildība – sagatavot modeli, kas gūst gan pietiekamu atbalstu, gan ir iespējami labākais Latvijai," teica ministrs Pūce. Tomēr ministra nostāja un piedāvātā karte izsauca iebildumus ne tikai no opozīcijas, bet arī pozīcijas pārstāvju puses.
„Mūsu mērķis ir izveidot pašvaldības, kas ir salīdzināmas. Tas nodrošina lielāku efektivitāti, tas nodrošina labākus pakalpojumus, jo mēs apkopojam resursus, varam noalgot kvalificētāku personālu, nodrošināt pieejamību e-pakalpojumiem, attīstīt servisus iedzīvotājiem. Lielāks pašvaldību budžets nozīmē arī labākas iespējas realizēt lielākus attīstības projektus,” pauda ministrs.
Ministrs arī pastāstīja, ka līdz ar 36 pašvaldību modeli 2021. gadā varētu ieviest arī uz plānošanas reģionu bāzes veidotas otrā līmeņa pārvaldības institūcijas. Tās nebūs vēlētas, bet varētu saņemt atsevišķas funkcijas un garantētu finansējumu. Tas atspoguļosies likumā, ko paredzēts iesniegt Saeimā, kad sāksies teritoriālās reformas apspriešana.
Saeimas opozīcijas deputāts un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas vadītājs Vilnis Valainis no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) norāda, ka teritoriālās reformas kartē ir pietiekoši daudz nejēdzību, kas parlamentam būs jānovērš. "Es domāju, ka karti pavadīs ļoti daudz protestu - jau minēju, ka ielās [varētu izbraukt] traktori. Arī par kultūras dzīvi neaizmirsīsim. Kultūras cilvēki noteikti piedalīsies šajos protestos, un es nekādā gadījumā nedomāju aizkavēt viņus. Es domāju, ka viņi [protestēs] pilnīgi pamatoti; pat domāju piedalīties un veicināt šādas aktivitātes, lai Saeima ieklausītos un veiktu labojumus kartē. Šī Saeima šādu karti nepieņems," sacīja Valainis.
Savukārt Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakule (Nacionālā apvienība) pauda, ka novados nav tikai ekonomiskas vienības bez kultūras, bez identitātes. "Bīdīt viņus pa kreisi, pa labi nepārdomājot, neizdiskutējot ar cilvēkiem... Tā var radīt tikai ienaidu!" norādīja Kursīte-Pakule.
Īstās diskusijas gaidāmas gada nogalē, kad ministrija Saeimā iesniegs likumu par Latvijas jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu. Ja likumā piedāvātais teritoriālais iedalījums neatšķirsies no pašreizējā, Zaļo un zemnieku frakcijas pārstāvji pieļauj iespēju prasīt ministra Pūces demisiju un rīkot protesta akcijas.
Kamēr politiķi Rīgā vēl tikai diskutē, Rūjienas novadā jau tiek darbināti traktori un no milzu laukakmeņiem top barikādes. Pagaidām – tikai simboliskas. Taču, ja valdība neatkāpsies no nolūka pievienot Rūjienu Valkai,
vietējie gatavi bloķēt autoceļus un stūrēt savus traktorus uz Rīgu, lai spēkotos ar Pūces reformas ceļarulli.
KONTEKSTS:
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu.
Administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas gan netiks mainītas. Tomēr VARAM izvēlējās izveidot jaunu Ulbrokas novadu. Tādējādi reformā būs 36 novadi. Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem, bet bez lauku teritorijām būs tikai Rīga un Jūrmala. Šādas ieceres ir VARAM izstrādātajā reformas piedāvājumā, par ko reģionos notika sabiedriskā apspriešana.
Saeimas lēmums par reformas turpināšanu paredz līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām.
