Līdz šim ģenerālprokurora kandidātu, par kuru vēlāk balso Saeima, izraudzījās Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Ar likuma grozījumiem šo pienākumu Tieslietu ministrija vēlas uzticēt Tieslietu padomei, kurā darbojas gan tiesneši, gan ģenerālprokurors un citi juridisko profesiju pārstāvji. Padome šo priekšlikumu atbalstīja.
Tieslietu padomes viedoklim ir rekomendējošs raksturs, un ministrijas sagatavotos grozījumus jau šo trešdien sāks skatīt atbildīgā Saeimas komisija.
Padomes sēdes laikā izcēlās diskusijas par citām plānotajām šī likuma izmaiņām. Proti, par ieceri paplašināt iespējamo ģenerālprokurora amata kandidātu loku. Priekšlikums paredz, ka par ģenerālprokuroru var iecelt arī personu, kurai ir 15 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla vai zvērināta advokāta amatā.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kurš jau iepriekš iebildis pret šādām izmaiņām, Kalnmeiers šo priekšlikumu nodēvēja par revolucionāru, jo šajā amatā var nonākt cilvēks, kurš nav strādājis tiesu varā.
Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns norādīja, ka prokurors ir tiesu varas pārstāvis. Ja ministrija vēlas mainīt prokuratūru kā tādu un nodot to pakļautībā izpildvarai, tad ir nepieciešamas kardinālas likuma izmaiņas.
Stukāns ironizēja, ka ir Eiropas valstis, piemēram, Polija, kur tieslietu ministrs ir vienlaikus ģenerālprokurors.
Tieslietu ministrs kolēģiem skaidroja, ka vēlas paplašināt kandidātu loku, lai uz ģenerālprokurora amatu varētu kandidēt labākie Latvijas tieslietu eksperti.
Grozījumu autors, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) sacīja, ka padomē lemto ņems vērā.
“Pamata piedāvājums tika pieņemts, un bija debates. Prokuratūra iebilda lielākoties pret visu, bet tomēr
Tieslietu padome, pirmkārt, akceptēja to mūsu pamata piedāvājumu, ka ģenerālprokurora kandidātu Saeimai izvirza Tieslietu padome,” pastāstīja Bordāns.
Tieslietu padome arī daļēji atbalstīja iespējamo kandidātu loka paplašināšanu, ļaujot arī visiem tiesnešiem un prokuroriem kļūt par ģenerālprokurora amata kandidātiem, bet netika atbalstīts priekšlikums ļaut kandidēt arī juristiem - zvērinātiem advokātiem un akadēmiskajam personālam.
Jautāts, kā pēc padomes iebildumu uzklausīšanas rīkosies ministrija, Bordāns atbildēja: “Mums varbūt būs sava iekšējā apspriede, bet es domāju, ka es sliecos vairāk uz tādu šajā ziņā Tieslietu padomes viedokļa ņemšanu vērā. Un pieturēšanos pie šī viedokļa”.
“Tas ir Tieslietu padomes viedoklis. Mēs uzskatām, ka Ģenerālprokuratūrā un prokuratūrā vispār nepieciešamas ļoti būtiskas pārmaiņas. Darba rezultāti prokuratūrai nerāda tās pozitīvākās indikācijas līdz šim, tāpēc, mūsu ieskatā, pārmaiņas tur nepieciešamas diezgan būtiskas,” pauda Bordāns.
Bordans uzskata, ka būtiskākais ir tas, ka Tieslietu padome izraudzīsies ģenerālprokurora amata kandidātu. Tas ir pavērsiens, uzskata ministrs.
KONTEKSTS:
Iepriekš ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers piedāvāto jauno kārtību sauca par politiski motivētu. Bet Ģenerālprokurora padome iebilda pret piedāvāto ģenerālprokurora amata kandidāta atlasi un izvirzīšanas kārtību.
Pēc pusgada Saeimai amatā būs jāieceļ nākamais ģenerālprokurors. Kalnmeieram, kurš šajā amatā ir jau otro termiņu, likums uz to pretendēt vairs neļauj.
Šobrīd kandidātu var izvirzīt tikai Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Bordāns vēlas, lai virzīšana būtu kolektīvs lēmums Tieslietu padomē. Tajā darbojas tieslietu ministrs, advokatūras pārstāvis, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Satversmes tiesas priekšsēdētājs – kopumā 15 locekļi.
Kandidātus gan nevērtētu visa padome, bet gan tās izveidotā komisijā. Tajā būtu 5 cilvēki, to skaitā Valsts prezidenta pārstāvis un tieslietu ministra pārstāvis. Uz ģenerālprokurora amatu varētu kandidāt plašāks cilvēku loks.
