“Ir skumji, ka šitā ar mūsu tautu ir noticis, ka tik daudz ir cilvēku, kas gribēja pielāgoties un nodot savu sola biedru, kaimiņu vai skolotāju. Nu vispār – tas ir drausmīgi!” sarūgtinājumu neslēpj fotovēsturnieks Pēteris Korsaks, kurš Nacionālā arhīva lasītavā pēta čekas filtrācijas nometņu pratināšanas protokolus, meklējot datus par piemirstiem latviešu fotomāksliniekiem.
No 2. maija Nacionālā arhīva telpās sāk darboties īpaši izveidota lasītava darbam ar digitalizētajiem VDK dokumentiem. Tur trijos datoros būs pieejamas čekas operatīvās lietas, bet ceturtajā – atjaunotā datubāze “DELTA” ar aģentu ziņojumu atreferējumiem.
“Kopumā tās operatīvās lietas, ja nemaldos, ir virs 400. Tā patiesībā ir maza daļiņa no visa tā agrākā VDK arhīva, kas Latvijā ir bijis. Esmu redzējis skaitļus, ka uz Krieviju savulaik aizvesti pāri par 20 000 operatīvo lietu. Tā ka tie daudzumi ir salīdzinoši nelieli, kas Latvijā palicis. Bet tas ir tomēr labāk nekā nekas,” saka vēsturnieks, arhīva vecākais eksperts Gints Zelmenis.
Operatīvajās lietās apkopoti VDK savāktie materiāli par novērotajiem cilvēkiem – aģentu ziņojumi, noklausītās sarunas, pārtvertās vēstules. “Operatīvajās lietās tai skaitā var atrast tādus aģentus, kuri vārdi nav publicētajās kartotēkās. Tā arī ir viena no operatīvo lietu vērtībām, ka tur ir papildu informācija klāt,” norāda Zelmenis.
Operatīvās lietas digitalizētas kā attēli, un meklēšanas funkcija pagaidām nedarbojas. Tādēļ pētniekiem nāksies apbruņoties ar pamatīgu pacietību, urbjoties cauri elektronisko attēlu blāķiem.
Ērtākam darbam tos atļauts arī pārfotografēt no ekrāna un izdrukāt.
Meklēšanas funkcija ir pieejama datubāzē “DELTA”, kas ļauj iepazīties ar aģentu ziņojumu atreferējumiem. “Ja interesē kāds konkrēts notikums vai konkrēts aģents, vai konkrēts cilvēks, tad var izmantot dažus meklētājus. Šeit var meklēt arī pēc avota pseidonīma. Respektīvi, ja jums ir zināms konkrēts aģenta vārds, jūs šeit ierakstiet un tad meklējiet,” stāsta Zelmenis.
Rēķinoties ar intereses pieaugumu, arhīvs elektroniskajai lasītavai ieviesis iepriekšēju pierakstīšanos. “Jau no paša rīta deviņos cilvēki zvanīja, konsultējās, raksta e-pastus. Pašlaik jau ir lasītāji, kas strādā ar “DELTU” un pieteikumi priekšdienām. Bet nevar teikt, ka veidotos rinda,” stāsta LNA dokumentu saglabāšanas nodaļas vecākais eksperts Mārcis Raudis.
Plānots, ka vismaz sākotnēji arhīva elektroniskā lasītava būs pieejama galvenokārt zinātniekiem, kā arī akadēmisku un žurnālistikas pētījumu veicējiem, norādot konkrētu pētījuma mērķi. Citi interesenti var sekot informācijai īpaši izveidotajā arhīva interneta vietnē, kas šobrīd jau papildināta ar tiesu nolēmumiem par sadarbību ar čeku un VDK aģentūras žurnāliem.
Pamazām tiek pievienotas arhīva ekspertu apstrādātās operatīvās lietas.
Pašlaik publicēta tikai viena – par Latvijas armijas ģenerāļa Roberta Kļaviņa savervēšanu 1939. gadā. Drīzumā plānots publicēt arī čekas operatīvo lietu par vācbaltu juristu Dītrihu Andreju Lēberu un citus materiālus.
KONTEKSTS:
Nacionālais arhīva interneta vietnē pusgadu interneta pieejama daļa čekas dokumenti - Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieku telefongrāmatas, kā arī aģentu kartotēkas. Iepriekš pieņemtais likums par VDK dokumentu publiskošanu paredz, ka no 1. maija Nacionālajam arhīvam jāpublisko arī citu dokumentu grupas.
