Balsojumā likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīja 66 deputāti, bet pret bija 18 "Saskaņas" un pie frakcijām nepiederoši deputāti. Otrajā - galīgajā - lasījumā likumprojektu un to pavadošo grozījumu paketi plāno skatīt 20.oktobrī.
Uz ko neattieksies likumprojekts
Lēmumu par neiesaukšanu valsts aizsardzības dienestā pieņem attiecībā uz:
- pilsoni, kura veselības stāvoklis neatbilst valsts aizsardzības dienestam noteiktajām prasībām;
- pilsoni, kurš ir sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
- pilsoni, kurš par šīs daļas 2. punktā minētu noziedzīgu nodarījumu notiesāts, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret viņu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;
- pilsoni, kuram ir arī kādas citas valsts pilsonība (pavalstniecība) un kurš ir dienējis ārvalstu militārajā dienestā vai pildījis valsts civilo (alternatīvo) dienestu;
- profesionālā dienesta karavīru, kurš profesionālajā dienestā nepārtraukti nodienējis ne mazāk kā trīs gadus;
- Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas absolventu;
- Latvijas Republikas iekšlietu sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes, kā arī valsts drošības iestādes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi, kura minētajās iestādēs nepārtraukti nodienējusi ne mazāk par trim gadiem.
Lēmumu par iesaukšanas atlikšanu valsts aizsardzības dienestā pieņem attiecībā uz:
- pilsoni, kurš iegūst vispārējo izglītību, kā arī pilsoni, kurš iegūst vai profesionālo vidējo pamatizglītību, arodizglītību, profesionālo vidējo izglītību pēc pamatizglītības ieguves vai mācās profesionālās tālākizglītības programmā pirmās profesionālās kvalifikācijas ieguvei; vai mācās profesionālās izglītības programmā pirmās profesionālās kvalifikācijas apliecības ieguvei;
- pilsoni, kurš kriminālprocesā ir atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto;
- pilsoni, kurš ir sodīts par noziedzīgu nodarījumu, izņemot šīs šī panta pirmās daļas 2. punktā minēto noziedzīgo nodarījumu, ja sodāmība nav noņemta vai nav dzēsta likumā noteiktajā kārtībā;
- pilsoni, kura aizgādībā ir bērns, ja otrs vecāks ir miris vai otram vecākam nav iespēja īstenot aizgādību (piemēram, vecākam ir pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības, vecāks ir persona ar invaliditāti), kā arī pilsoni, kurš ar bāriņtiesas lēmumu kā aizbildnis vai audžuģimene aprūpē bērnu;
- Latvijas Republikas iekšlietu sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes, kā arī valsts drošības iestādes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi, kura dien minētajās iestādēs;
- profesionālā dienesta karavīru, kurš dien profesionālajā dienestā;
- Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas kadetu;
- pilsoni, kuram iesaukumu valsts aizsardzības dienestā nepieciešams atlikt veselības stāvokļa dēļ.
Ko paredz topošais likums
Aizsardzības ministrijas izstrādātais likumprojekts paredz Latvijā no 2023. gada 1. janvāra ieviest jaunu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) struktūru – aizsardzības dienestu, kur būs pienākums dienēt noteiktai Latvijas sabiedrības daļai. Pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem – vīriešiem, kā arī brīvprātīgi – tām Latvijas pilsonēm, kuras to vēlēsies. Dienestu pilsonis varēs pildīt vecumā no 18 līdz 27 gadiem.
Pirmo iesaukumu valsts aizsardzības dienestā 2023. gada pirmajā pusē plānots pilnībā komplektēt no pilsoņiem, kuri tam pieteikušies brīvprātīgi, bet 2023. gada otrajā pusgadā – gan piedāvājot personām iestāties valsts aizsardzības dienestā brīvprātīgi, gan iesaucot pilsoņus obligātā kārtā, lai kopumā iesauktu nepieciešamo personu skaitu.
Valsts aizsardzības dienestu pildīs vienā no šādiem veidiem:
- 11 mēnešus NBS regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā;
- ne mazāk kā piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katrā gadā;
- apgūstot augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu;
- apgūstot kapelānu dienestam paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu;
- apgūstot ārstniecības personām paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu.
Pēdējie trīs kursi ir jauni, to ieviešana ir paredzēta ar 2024. gada 1. janvāri.
Plānots, ka 2028. gadā dienesta pildīšana NBS vienībās varētu iesauktu vienlaikus līdz 6000 karavīriem. Papildus līdz 1200 karavīru dienestu pildītu Zemessardzē, bet līdz 300 –apgūtu augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu.
“Tas lielais plāns ir kopumā stiprināt mūsu aizsardzības spējas. Nacionālos bruņotos spēkus kopā ar Zemessardzi, valsts aizsardzības dienests un profesionālā armija – līdz 51 000 cilvēku,” norādīja deputāts Mārtiņš Šteins (“Attīstībai/Par”).
Pilsoņiem, kuri savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevarēs pildīt aktīvo dienestu, un pilsoņiem, kuru veselības stāvoklis atbilst valsts aizsardzības dienestam, bet kuri kādu citu iemeslu dēļ nevēlas pildīt valsts aizsardzības dienestu, valsts aizsardzības dienestu aizstās ar valsts civilo dienestu.
Piedāvās iesaistīt arī sievietes
Saeimas debatēs deputāte Vita Anda Tērauda (“Attīstībai/Par”) solīja rosināt pārejas noteikumus, lai ārpus Latvijas dzīvojošos pilsoņus iekļautu aizsardzības dienestā iesaucamo lokā no 2024.gada. “Veidosim tādu dienestu, kas ir pilnībā gatavs visu valsts pilsoņu līdzdalībai,” sacīja deputāte.
Tāpat Tērauda plāno iesniegt grozījumus, lai valsts aizsardzības dienestā iesaucamos nediskriminētu pēc dzimuma, proti, iesauktu gan vīriešus, gan sievietes.
Pret to iebilda deputāts Jānis Iesalnieks (Nacionālā apvienība), sakot, ka valstij nav obligāti jāiemāca sievietēm nogalināt.
Kritizē likumprojekta kvalitāti
Saeimas tribīnē kāpa aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!"), uzsverot valsts aizsardzības dienesta nozīmi, lai Latvija varētu aizsargāts savu brīvību. "Valsts aizsardzības dienests ir pārdomāta un rūpīgi plānota reforma, kas liks Krievijai ar mums rēķināties. Valsts aizsardzības dienests ir apdrošināšana mūsu brīvībai un mūsu dzīvībai," sacīja Pabriks.
Savukārt aizsardzības dienesta likuma kvalitāti kritizēja opozīcijas deputāts, bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis ("Apvienotais saraksts"). Viņš norādīja uz to, ka likumprojektā nav izvērtēts samērīgums pret ieguvumiem un tas netikšot izvērtēts vēlāk. Tāpat likumprojekta izstrādē tas apspriests vien ar dažām nevalstiskajām organizācijām, neiesaistot ne pašvaldību, ne uzņēmēju organizācijas. Likumprojekta kvalitāti dienu iepriekš kritizēja arī Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere.
Tāpat Bergmanis pastāstīja, ka Saeimas komisijā "pat neatšķīrām" desmit pavadošos likumprojektus, ko plānots apstiprināt līdz ar topošo jaunu likumu. "Mēs nobalsojām par numuru, kas ir rakstīts uz šī likumprojekta. (..) Kā mēs varam iegūt tautas uzticību parlamentā, ja mēs šos likumprojektus pat neatšķīrām?" pauda deputāts.
Atbildot uz Bergmaņa kritiku, parlamentārietis Juris Rancāns ("Konservatīvie") sacīja, ka Aizsardzības ministrija prezentācijā Saeimas komisijā ietvēra visus pavadošos likumprojektus, bet, ja deputāti debatētu par katru no šiem likumprojektiem, tas prasītu būtiski vairāk laika. Viņš pauda, ka ģeopolitiskās situācijas eskalācijas temps diktē savus noteikumus un tie, kas nepaspēs laikus sagatavot savas militārās rezerves un nepaspēs apmācīt cilvēkus, daudz zaudēs savā aizstāvībā.
"Kovida krīze parādīja, ka vienīgā iespēja, kā mums tikt līdzi straujo izmaiņu tempam, ir pieņemt likumu un pēc tam to grozīt," sacīja Rancāns.
Līdzīgi argumentēja vairāki koalīcijas deputāti, norādot, ka vajadzības gadījumā likumi nereti tiek grozīti un papildināti. Savukārt pie frakcijām nepiederošā deputāte Karina Sprūde sacīja, ka likumprojekta izstrādei bija pusgads kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, turklāt draudi bijuši redzami kopš 2014. gada.
KONTEKSTS:
Pusgadu pēc tam, kad Krievija iebruka Ukrainā, Latvijas valdība atbalstīja pakāpenisku obligātā valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanu. Obligātais dienests plānots vīriešiem no 18 līdz 27 gadiem un sievietēm brīvprātīgi ar 2028. gadu.
VAD likumprojektu un to pavadošo likumu projektus 20. septembrī apstiprināja Ministru kabinets, atbalstot dienesta ieviešanu.
Pirmajam iesaukumam 2023. gada janvārī Aizsardzības ministrija aicinās 18 līdz 19 gadus vecus Latvijas pilsoņus brīvprātīgi pieteikties militārajai apmācībai. Sākot ar 2023. gada otro pusgadu, pilsoņus iesauks arī obligātā kārtā. 2023. gada otrā pusgada iesaukumam Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 19 gadiem būs aicināti iestāties dienestā brīvprātīgi, taču trūkstošo personu skaitu iesauks obligātā kārtā. Gadā plānoti divi iesaukumi – janvārī un jūlijā.
Iesaukumu valsts aizsardzības dienestā varēs atlikt pilsoņi, kuri svarīgu iemeslu dēļ vēlas to pildīt citā laikā, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam. Otrreizēja valsts aizsardzības dienesta atlikšana šā iemesla dēļ nebūs pieļaujama.
