ĪSUMĀ:
- No 2024./2025. gada Valsts aizsardzības mācība būs obligāts priekšmets.
- Plānots, ka tā attieksies uz 34 000 jauniešu.
- AM cer: aizsardzības mācība sniegs labāku efektu nekā obligātais dienests.
- Pabriks: Mēs gribam sagatavot pēc iespējas plašāku sabiedrību un jauno paaudzi.
- Mācību kā obligātu noteiks no 2024./2025. mācību gada 10. un 11. klašu skolēniem.
- Tāpat tā būs obligāta profesionālās izglītības iestāžu 2. un 3. kursa audzēkņiem. Viena no lielākajām problēmām – paplašināt mācībspēku rindas.
- Līdz šim aizsardzības mācība vairākās skolās jau ir izvēles priekšmets.
- Pašlaik to apgūst ap 1000 jauniešu 54 mācību iestādēs.
- Redzējumu par aizsardzības mācības iekļaušanu izglītības standartā skatīs valdība.
- Pēc tam to vēl apspriedīs Saeimā.
Aizsardzības ministrija cer, ka obligātā aizsardzības mācība par valsts drošības jautājumiem un militārajām pamatiemaņām sniegs labāku efektu nekā obligātais militārais dienests. Tā ieviešana Lietuvā un Zviedrijā neesot attaisnojusies, norādīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks no “Attīstībai/Par!”.
„Mēs gribam apiet piespiedu fāzi, proti, saglabāt profesionālo dienestu un brīvprātības principu Zemessardzē, bet vienlaikus sagatavot pēc iespējas plašāku sabiedrību un jauno paaudzi,” skaidroja ministrs.
Plāns paredz valsts aizsardzības mācību kā obligātu noteikt no 2024./2025. mācību gada 10. un 11. klašu skolēniem, kā arī profesionālās izglītības iestāžu 2. un 3. kursa audzēkņiem.
Ministrijas aprēķini liecina, ka gada laikā apmācītu ap 34 000 jauniešu. Viena no lielākajām problēmām – paplašināt mācībspēku rindas.
„Lielākais izaicinājums, manuprāt, ir instruktoru sagatavošana un visas šīs lielās reformas vienlaicīga īstenošana. Mēs runājam par visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu, kas savelk kopā uzņēmējus, nevalstisko sektoru, indivīdus un Latvijas Bruņotos spēkus. Mēs šajā reformā redzam Valsts aizsardzības mācības ieviešanu un šīs sistēmas salāgošanu ar Latvijas izglītības sistēmu. Reforma paredz arī brīvprātīgās Jaunsardzes kustības uzlabošanu,” stāstīja Pabriks.
Ministrs norādīja, ka organizēt apmācības, piemēram, šautuvēs, būs vienkāršāk, jo valsts aizsardzības mācībai paredzēts veltīt vienu pilnu mācību dienu mēnesī, kad citas mācību stundas nenotiks.
Līdz šim aizsardzības mācība vairākās skolās jau ir izvēles priekšmets un tā atzīta par augstvērtīgu praksi. Pašlaik to apgūst ap 1000 jauniešu 54 mācību iestādēs.
Atsevišķos gadījumos aizsardzības mācības dēļ jaunieši pat mainījuši skolu.
„Viens no izejas punktiem mums bija Jaunsardzes kustība skolas ēkā, tādēļ aizsardzības mācība mūsu skolā realizēta arī iepriekš. Attiecīgi šo pilotprojektu ar valsts aizsardzības mācību bija viegli realizēt. Šie nepieciešamie papildu elementi kā šautuve katrā vietā, katrā skolā nebūs, bet to var mobilā veidā iekārtot arī pats instruktors pamatmācību nodrošināšanai,” par līdzšinējo pieredzi stāstīja Raunas vidusskolas direktors Edgars Plētiens.
Raunas vidusskolas ēka obligāto aizsardzības mācību 2024. gadā gan nepieredzēs, jo pēc pāris gadiem tā pārtaps par pamatskolu.
Savukārt, piemēram, Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskolā aizsardzības mācība ir kļuvusi par neaizvietojamu skolas iekšējās kultūras sastāvdaļu, Latvijas Radio uzsvēra skolas direktors Gints Ročāns.
Rīgas 28. vidusskolā valsts aizsardzības mācība ir izvēles priekšmets jau kopš 2009. gada, un vairākus gadus aizsardzības mācību šajā skolā var apgūt no 7. klases. Atsaucība ir liela, tāpēc ir plāns šo virzienu padziļināt, stāstīja Rīgas 28. vidusskolas direktors Guntars Jirgensons.
„Mums ir tam speciāli aprīkota teorijas klase, mums ir sava šautuve ar bruņu sienu, ieroču noliktava, inventāra noliktava. Citām skolām, kurām būs jāievieš obligātā aizsardzības mācība, īpaši tās, kas it pārpildītas un kam ir telpu problēmas, varētu būt problēmas, kā to risināt,” atzina Jirgensons.
Ogres Valsts tehnikuma 90 audzēkņiem, kuri izvēlējušies aizsardzības mācību, izveidojusies laba sadarbība ar citām aizsardzības struktūrām, norādīja Ogres Valsts tehnikuma direktore Ilze Brante.
„Mums ir vēl tā priekšrocība, ka mums blakus ir Zemessardzes 54. inženiertehniskais bataljons, un tad, ja kaut kas nepieciešams no aprīkojuma, iespējams aiziet uz bataljonu un iepazīt šo tehniku. Regulāri sadarbojamies arī, piemēram, Lāčplēša dienā, kad zemessargi nāk pie mums vai mēs pie viņiem,” stāstīja Brante.
Aizsardzības ministrijas sagatavoto redzējumu par aizsardzības mācības iekļaušanu vidējās izglītības un profesionālās izglītības standartā no 2024./2025. mācību gada otrdien skatīs valdībā un pēcāk to vēl apspriedīs Saeimā.
