OECD norāda, ka šobrīd ir ievērojamas iespējas palielināt pamata pensijas līmeni no pašreizējā līmeņa, kas veido 8% no vidējā atalgojuma, līdz OECD vidējam līmenim aptuveni 20% apmērā.
Organizācija ierosina Latvijas valdībai samazināt 15 gadu iemaksas periodu, kas nepieciešams minimālās pensijas saņemšanai, bet Latvijā līdz 2025.gadam šo periodu iecerēts palielināt līdz 20 gadiem. OECD arī iesaka ieviest apgādnieka zaudējuma pensijas laulātajiem, pamatojoties uz rūpīgu ietekmes novērtējumu.
Latvijas pensionāru federācijas priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Andris Siliņš (ZZS) un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) uzskata, ka iemaksu perioda samazināšana nav godīga attiecībā pret pārējiem nodokļu maksātājiem.
Savukārt Pēteris Leiškalns - LDDK sociālās drošības eksperts uzskata pretēji, jo dažs īsākā periodā iemaksā vairāk, nekā cits ilgstoši maksājot nodokļus no minimālās algas.
Tāpat OECD norāda, ka Latvijai nepieciešams pakāpeniski palielināt iemaksas, ko veic mikrouzņēmumu darbinieki, un izlīdzināt pašnodarbināto veiktās pensiju iemaksas ar tām, ko veic darba devēja algoti strādājošie.
Tāpat būtu no jauna jāiekļauj izdienas pensijas galvenajā pensiju shēmā, jo gandrīz 40% šo pensiju saņēmēju ir jaunākie par 50 gadiem un vairums no viņiem apvieno darbu ar pensiju saņemšanu. OECD uzskata, ka šādam izņēmumam ir nepietiekams pamatojums.
Izvērtējot Latvijas pensiju sistēmu, OECD konstatējusi, ka relatīvais veco ļaužu nabadzības līmenis ir augsts, jo sevišķi starp cilvēkiem, kas vecāki par 75 gadiem, un starp sievietēm. Pamata pensiju līmenis ir ļoti zems un nominālā izteiksmē tas nav pieaudzis jau vairāk nekā desmit gadus.
Piemēram, nabadzības rādītājs strādājošo un bērnu vidū ir pat nedaudz virs vidējā OECD rādītāja, vienlaikus gados vecākie sabiedrības locekļi ir gandrīz pilnībā atkarīgi no valsts pabalstiem, kā rezultātā Latvijā nabadzības risks iedzīvotājiem, kuri vecāki par 65 gadiem, ir divas reizes lielāks nekā OECD valstīm vidēji, tas ir otrs augstākais OECD dalībvalstu vidū. Latvija ieņem neglaimojošo otro vietu tūlīt aiz Korejas.
Turklāt zemi valsts izdevumi veselības aprūpes un citu sociālo pabalstu nodrošināšanai palielina neaizsargātības risku cilvēkiem gados, uzskata organizācija.
OECD norādījis, ka Latvijā ir vieni no zemākajiem kopējiem valsts izdevumiem OECD valstu vidū, proti, 2015.gadā vispārējās valdības izdevumu veidoja 37% no Iekšzemes kopprodukta (IKP), bet OECD valstu vidējais rādītājs ir 44% no IKP. Latvijai OECD valstu vidū ir sestais zemākais rādītājs, vēl mazāki vispārējie valsts izdevumi ir tikai Meksikai, Īrijai, Korejai, Turcijai un Šveicei.
Pēc organizācijas paustā, salīdzinoši zemie publiskā sektora izdevumi saistīti ar zemiem sociālajiem izdevumiem, īpaši veselības aprūpē. OECD norāda, ka valsts izdevumi ir ļoti zemi visās sociālajās jomās, izņemot izdevumus pensiju un darba nespējas pabalstu finansēšanai. Ja Latvijas sociālās jomas un veselības aprūpes izdevumi ir vieni no zemākajiem OECD valstu vidū, tad valsts izdevumi pensijām un darbnespējas pabalstiem ir ļoti tuvu valstu vidējam rādītājam.
Labklājības ministrs Jānis Reirs (V) norāda, ka OECD veiktajā Latvijas pensiju sistēmas izvērtējumā iegūtā informācija būs ļoti nozīmīga turpmākai sistēmas attīstībai un uzlabošanai.
Kā aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijā (LM), Reirs uzskata, ka no OECD saņemtais vērtējums Latvijas pensiju sistēmai ir labs. OECD secinājusi, ka Latvijas pensiju sistēma ir ieviesta sekmīgi un tās finanšu stabilitāte un ilgtspēja tiks nodrošināta nākotnē.
Ministrs uzsver, ka ir ļoti labi zināms par mazo pensiju lielo īpatsvaru, tāpēc mērķis ir šo situāciju maksimāli uzlabot.
Vienlaikus LM norāda, ka OECD rekomendācijas tiks rūpīgi izvērtētas un meklēti turpmāki risinājumi.
Latvijas pensiju sistēmas izvērtējumu OECD veica no pērnā gada aprīļa līdz 2018.gada janvārim. Tā mērķis bija izanalizēt Latvijas pensiju sistēmu, tai skaitā valsts obligāto nefondēto pensiju shēmu (1.līmenis), valsts fondēto pensiju shēmu (2.līmenis), kā arī privāto brīvprātīgo pensiju shēmu (3.līmenis), īpašu uzmanību pievēršot pensiju sistēmas finanšu ilgtspējai un pensiju atvietojamības jautājumiem.
