ĪSUMĀ:
- Ogres dienas centrs un Sociālais dienests gadiem plāno centru “mūžīgajiem bērniem”.
- Iecere: centrā būs pieejami speciālisti, gan rehabilitācija, gan grupu dzīvokļi.
- Pašvaldība plānoja šogad uzsākt esošās ēkas pārbūvi un jaunas būvniecību.
- Taču pret to ir apkārtējo māju iedzīvotāji, uzsākta pat parakstu vākšana.
- Iedzīvotājiem bažas par bērnu drošību centra tuvumā.
- Cita iedzīvotāju grupa Ogrē un blakus novados vāc parakstus centra atbalstam.
- Tuvākajā laikā Ogres novada dome sāks iedzīvotāju aptauju par sociālā centra izveidi.
- Gala lēmumu par būvniecību jebkurā gadījumā pieņems jaunais domes sasaukums.
Ogrēnietes Nadeždas ikdienas rūpes ir par 38 gadus veco dēlu Pāvelu, kuram ir garīgās attīstības traucējumi. Viņa atzīst, viens no sāpīgākajiem jautājumiem ne tikai viņai, bet lielai daļai ģimeņu, kurās aug šādi bērni, ir neziņa par viņu nākotni.
“Tas nav noslēpums, ka pārsvarā mūsu bērnu vecāki jau ir gados. Un, ja domāju par nākotni, mēs par to pārdzīvojam,” atzina Nadežda.
“Iedomājies, tas bērns.. kas ar viņu notiek. Viņš zaudē dzīvokli, zaudē vecākus, viņu aizsūta kaut kur prom, izsūta, viņam jau to neprasa,” stāstīja Dienas centra “Saime” vadītājs Jurijs Lanavojs.
“Viņiem vajadzīgs atbalsts, jo viņi ir bērni līdz mūža beigām. Viņi ir pieauguši bērni visu laiku,” atgādināja Ogres novada Sociālā dienesta vadītāja Sarmīte Ozoliņa.
Arī Agitas dzīve ir viena nemitīga cīņa jau gandrīz 18 gadus, kopš viņas tobrīd pusotru gadu vecajai meitai Evitai tika diagnosticēts autisms. Cīņa ar visiem ikdienas izaicinājumiem, audzinot bērnu, kuram nepieciešama īpaša aprūpe visu diennakti, palīdzot viņam attīstīties, un paralēli tam – cīņa par sava bērna vietu sabiedrībā.
“Visā mūsu tajā pieredzē ar Evitu ir tā, ka... Nu reāli – tava dzīve ir beigusies. Ja nav sabiedrībā nekāda izveidota pakalpojuma vai atbalsta no valsts un pašvaldības puses, tad tu dzīvo citā realitātē,” stāsta Agita.
Veltot visu uzmanību bērnam ar īpašajām vajadzībām, tā tiek atņemta pārējiem bērniem, vīram, draugiem. Nemaz nerunājot par kultūras un sociālo dzīvi.
“Ja kādam ir normāli aiziet uz veikalu, uz kino, aizbraukt uz jūru, tad mums tas ir kaut kas īpašs, jo tu nevari aizbraukt uz jūru, tu nevari iziet ar saviem pārējiem bērniem un aizdoties tur, kur gribas,” stāsta Agita.
Tādēļ pirms 10 gadiem kopā ar domubiedriem Agita izveidoja biedrību “Vecāki kopā”. Projektu ietvaros piesaistīja līdzekļus dažādām nodarbībām, semināriem, nometnēm.
Bet lielais sapnis bija radīt ko paliekošu – pastāvīgi strādājošu aprūpes centru “Iespēju māja”, kur īpašo bērnu vecāki uz laiku varētu atstāt savas atvases speciālistu uzraudzībā, lai paši varētu atvilkt elpu, veltīt uzmanību viens otram, citiem tuviniekiem vai darbam.
Aptuveni pirms sešiem gadiem biedrība “Vecāki kopā” Ogres novada domes deputātiem prezentēja ieceri par multifunkcionāla centra izveidi Ogrē, Suntažu ielas 2 ēkā, kur biedrība jau darbojās. Tur vienkopus būtu pieejami gan speciālisti, gan rehabilitācijas pakalpojumi, gan grupu dzīvokļi personām ar garīgās attīstības traucējumiem. Pēc vecāku aiziešanas viņiem tiktu nodrošināta dzīvesvieta un speciālistu atbalsts.
Strādājot pie šī projekta gadiem ilgi, Agita ar domubiedriem saskārusies ar neskaitāmiem izaicinājumiem – finansējuma trūkums, birokrātija, politiķu tukši solījumi. Vairumu no tiem izdevies pārvarēt.
Ogres novada domes pašreizējā vadība atbalsta “Iespēju mājas” izveidi, atrasts finansējums no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem un ierādīta vieta – Ogrē, Suntažu ielā 2.
Ogres novada dome paredzējusi rekonstruēt ēku Suntažu ielā 2, izveidojot dienas centru 20 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī turpat blakus uzbūvēt jaunu korpusu, kurā būtu grupu dzīvokļi 10 pieaugušām personām ar garīgā rakstura traucējumiem.
Mērķis jau šķita tik tuvu, bet negaidīti projekts saskārās ar jaunu, negaidītu šķērsli – līdzcilvēku, citu ogrēniešu iebildumiem.
Pret to iebilst apkārtējo māju iedzīvotāji. Domē iesniegta protesta vēstule ar 185 ogrēniešu parakstiem.
Galvenie pretargumenti – projekta ietvaros paredzēts izcirst ap 60 lielus kokus, palielināsies satiksmes intensitāte apkārtnē. Starp aktīvākajiem domes ieceres kritiķiem ir bijušais domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs un kādreizējais Ogres galvenais arhitekts Pēteris Zilberts, kurš dzīvo tieši kaimiņos iecerētajam rehabilitācijas centram.
Viņi uzsver – iedzīvotājiem nav iebildumu pret rehabilitācijas centra izveidi bērniem. Bažas radot iecere šajā teritorijā veidot arī grupu dzīvokļus pieaugušajiem ar īpašām vajadzībām.
“Mēs esam uztraukušies par saviem bērniem, baidāmies par saviem bērniem. Mēs nezinām, kā tas būs, kad tiks uzcelta jaunā ēka. Mēs esam par bērniem ar invaliditāti, mēs esam pret pieaugušajiem,” skaidroja viena no vēstules autorēm Sarmīte Šmite.
“Šeit vecuma ziņā atradīsies bērni pirmajā objektā, un otrā tie būs pieaugušie cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Atdalot tikai šīs teritorijas ar žogu, uzskatu, ka var izvērsties dažādi bērnu drošības ietekmi traucējoši faktori,” sacīja Pēteris Zilberts.
“Šie cilvēki ar garīga rakstura problēmām, viņi sabiedrībai it kā nav bīstami. Protams, viņiem vajag integrēties. Bet viņi ir zāļu iespaidā bieži vien, un tad, cik ir runāts ar dažādiem speciālistiem, var izcelties dažādi konflikti. Par to ir bažas – tieši par bērnu drošību. Gan to bērnu, kas šeit būs rehabilitācijā, gan par apkārtnes iedzīvotāju bērniem. Par to ir stāsts,” skaidroja Zilberts.
“Šajā teritorijā būtu jābūt bērniem. Ne tikai atjaunots korpuss un telpas, bet arī labiekārtota ārpuse, sākot ar mašīnu stāvvietām un beidzot ar rotaļlaukumiem un vietu sporta aktivitātēm,” pauda Bartkevičs.
Bet kas tad notiktu ar šiem bērniem pēc 18 gadu sasniegšanas?
“Ja ir vajadzīgi grupu dzīvokļi, tad tādas iespējas ir. Jaunogres sanatorija stāv tukša. Sanatorija “Saulstari”, tā gan valsts īpašums, arī stāv tukša. Meža prospektā 13 bijusī tehnikuma ēka arī stāv tukša pilnībā,” sprieda Bartkevičs.
Sociālā dienesta vadītāja norādīja, ka dienas centrs un klienti, kuri izmantotu arī jauno ēku, jau līdz šim darbojušies esošajā ēkā un parka teritorijā un sūdzību no iedzīvotājiem neesot bijis.
“Nebija neviena sūdzība, nebija neapmierināto. Kāda, kam nodarīts pāri, es domāju nebija neviena. Un es domāju, ka liela daļa tā rajona iedzīvotāju pat nezināja, ka tāds centriņš tur eksistē,” sacīja Ogres novada Sociālā dienesta vadītāja Sarmīte Ozoliņa.
“Es ļoti atvainojos tām ģimenēm, kurām jāklausās šis marasms – “nē, mēs negribam tos cilvēkus, tos dīvaiņus, viņi abižos mūsu bērnus”.
Nu ziniet – šajās ģimenēs es ieteiktu, ejiet pie viņiem, viņi jums iemācīs mīlestību, iecietību,” pauda dienas centra “Saime” vadītājs Lanavojs.
“Es varu pārliecināt jūs, ja es tikai varu to izdarīt, ka viņi nav bīstami, nav neadekvāti, viņi ir tādi, kādi viņi ir,” piebilda Pāvela mamma Nadežda.
Pašreizējais domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (Nacionālā apvienība) skaidroja – grupu dzīvokļi projektā paredzēti tādēļ, lai bērni, kuri pirms tam apmeklējuši rehabilitācijas centru, pēc pilngadīgas sasniegšanas turpat blakus, pazīstamā vidē un speciālistu uzraudzībā varētu sākt veidot patstāvīgāku dzīvi.
“Ļoti būtiski, ka šie cilvēki pierod pie vietas, pie apstākļiem. Viņi jūtas šajā vietā droši, ērti, stabili. Tas arī ir mūsu projekta mērķis – tam ir jābūt pilsētas vidē, un tas arī veido un skolo apkārtējo sabiedrību,” norādīja Helmanis.
Tuvākajā laikā Ogres novada dome sāks iedzīvotāju aptauju par sociālā centra izveidi Suntažu ielā.
Helmanis uzsvēra – gala lēmumu par būvniecības uzsākšanu jebkurā gadījumā pieņems jaunais domes sasaukums, jo pēc plāna iepirkums noslēgsies tikai augustā. Optimistiskā scenārija gadījumā rudenī sāktos būvniecība un vēl pēc gada jaunais centrs varētu vērt savas durvis pirmajiem apmeklētājiem.
