Ceturtdien vakarā ūdens līmenis Urgas upē turpināja krist, dažām mājām jau pieslēdza elektrību, bet tiem iedzīvotājiem, kuri nepiekrita evakuācijai un sargā savus īpašumus, jo baidās n marodieriem, šī nakts nebūs viegla, jo kļūst aukstāk, no Ogres ziņoja LTV korespondente Anete Bērtule.
Savukārt Mangulis pastāstīja, ka pašvaldības darbinieki atraduši Ķilupē vairākus bebru aizdambējumus, kas pārvirzīja upes straumi citā virzienā, un rezultāta Ķilupes ūdeņi nonāca Urgā, kas nespēja uzņemt tik lielas ūdens masas un pārplūda.
Bebru aizsprosti varētu būt atbilde uz jautājumu, no kurienes ūdens rodas, un tad jau problēma būs atrisināta, pauda Ogres mērs, piebilstot, ka visu vainu gan nevarēs novelt uz bebriem.
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) LTV „Panorāmai” pastāstīja, ka situācija ar Urgas plūdiem „lieku reizi apliecina, ka dienesti, kas atbild par meliorāciju , nav uzdevumu augstumos”. Ministrs dzīvo Urgas krastā jau 16 gadus, un upe šajā laikā nevienu reizi nav tīrīta.
Ministrs arī kategoriski noliedza, ka plūdos būtu vainojams rekonstruētais Lielvārdes lidlauks. Vējonis skaidroja, ka lidlauka atjaunotā meliorācijas sistēma eksistē vairākus gadu desmitus un nav mainīta, tā ir savienota ar Ogres upi un Daugavu, bet ne ar Urgas upi.
Ministrs sliecas domāt, ka plūdos vainojama novārtā atstātā meliorācijas sistēma. Viņš norādīja, ka daļa sistēmas pieder privātīpašniekiem, kuri ne vienmēr uztur to darba kārtībā, bet daļa pieder valstij, kura krīzes gados samazināja izdevumus meliorācijas sistēmas uzturēšanai un situācija Ogrē „zināmā mērā ir rezultāts krīzes gadu valsts politikai”.
Jau ziņots, ka ceturtdienas, 16.oktobra vakarā Pārogrē, kur no krastiem izgājusī Urgas upīte applūdinājusi vairāk nekā simt mājokļu, krīzes situācija vēl saglabājās. Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta informācijas, līdz šim no applūdušajiem īpašumiem evakuēti desmit iedzīvotāji.
Vēl gandrīz tikpat cilvēku mājas pamest atteikušies. Lai gan ūdens līmenis ļoti pamazām krītas, šodien atklājies, ka Urgas upīti ar ūdeni bagātina arī netālā Ķilupe, kas no plašas apkaimes uzņemtos ūdeņus nespēj pa savu gultni aizgādāt līdz Daugavai. Tikmēr Ogres novada pašvaldība jau sākusi aprēķināt Urgas plūdu radītos zaudējumus, kas lēšami simtos tūkstošos eiro.
Ar palīdzības lūgumiem Ogre vērsusies valdībā, pie Valsts prezidenta un uzņēmējiem, jo pašas makā tādas naudas nav. Vienlaikus Ogres domes reorganizācijas laikā tiks izveidota Nekustamo īpašumu nodaļa un algots meliorācijas speciālists, lai izvērtētu novada apbūvi un nākotnē darāmo, lai tādas problēmas neatkārtotos. Mērs Mangulis cer, ka situācija Ogrē par gadu desmitiem aizlaistajām meliorācijas sistēmām liks runāt arī valsts līmenī.
