Zariņš pats bija iesniedzis priekšlikumu par viņa izslēgšanu no OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas, informēja deputāts, jo ir neapmierināts ar deputātes Ievas Krapānes ("KPV LV") ievēlēšanu komisijas vadībā. Tikai divi komisijas locekļi esot atbalstījuši Zariņu komisijas vadītāja amatā, bet pārējie pieci savas balsis atdeva par Krapāni.
“Komisija nez kāpēc izvēlējās vadītāju, kuram vispār nav nekādas pieredzes, ar to parādot, ka viņiem patiesībā nerūp veiksmīgs šis komisijas darbs, bet to dara ar tādu mērķi, lai torpedētu šīs komisijas darbu,” paziņoja Zariņš.
Tāpat nolemts nomainīt "Jauno Vienotību" pārstāvošo deputātu komisijā. Ašeradena ievēlēšana komisijā iepriekš izpelnījās kritiku, norādot uz iespējamu Ašeradena interešu konfliktu, ņemot vērā, ka viņš iepriekš darbojās ekonomikas ministra amatā un vadījis Ekonomikas ministriju (EM), kas ir atbildīga par OIK.
Izmeklēšanas komisijā var strādāt tikai frakciju deleģēti deputāti, tādēļ, protestējot, ka nav virzīts darbam izmeklēšanas komisijā, no “KPV LV” frakcijas ceturtdien izstājies deputāts Didzis Šmits.
“Mūsu ceļi pēc šīs sēdes uz kādu laiku šķirsies. Un tad, kad jums apniks būt par mēslojumu “Vienotības” krizantēmām, jūs zināt, kur mani atrast,” paziņoja Šmits.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijā darbojas arī Mārtiņš Šteins ("Attīstībai/Par!"), Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība), Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība), Sandis Riekstiņš (Jaunā konservatīvā partija) un Ieva Krapāne ("KPV LV").
Parlamentāro izmeklēšanu paredzēts veikt par valsts rīcību, izveidojot Latvijas un Eiropas Savienības tiesību normām neatbilstošu valsts atbalsta sistēmu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem resursiem un koģenerācijā. Tāpat paredzēts izmeklēt, kāpēc notikusi neatbilstoša un nepietiekama šo sistēmu uzraudzība un kontrole. Komisijas darbības pilnvaras ir uz sešiem mēnešiem.
KONTEKSTS:
Saeima maija beigās atbalstīja opozīcijas deputātu iesniegtu pieprasījumu un izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kam pusgada laikā jāizvērtē OIK ieviešana un dažādi ar tās piemērošanu saistīti jautājumi.
Komisijai būs jāvērtē, piemēram, tas, vai, lemjot par atbalstu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem, ir vērtēta Latvijas iedzīvotāju maksātspēja, kā arī dažādi amatpersonu lēmumi. Komisijas uzdevumi detalizēti izklāstīti uz teju desmit lappusēm.
