"Pārzinot "Rīdzenes sarunu" saturu, varam apliecināt, ka tajās ir daudzas norādes par iespējamiem valsts amatpersonu noziegumiem, kas atbilst valsts nozagšanas pazīmēm. Pirmkārt, to var attiecināt uz valsts amatpersonu lēmumiem savtīgās biznesa interesēs," žurnāla "Ir" pārstāve Indra Sprance "oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātiem nosauca virkni Rīgas brīvostas lēmumu, kas bijuši labvēlīgi tieši ar Ainaru Šleseru saistītiem uzņēmumiem, kamēr pats Šlesers ieņēma brīvostas valdes priekšsēdētāja amatu.
Tā kā lieta izbeidzās pat pirms nokļūšanas tiesā, žurnāla redaktore Nellija Ločmele komisiju aicināja izvērtēt ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstību amatam.
Sēdes temats gan bija žurnālistu atbildība par sniegtās informācijas patiesumu. Iepriekšējā komisijas sēdē Latvijas Žurnālistu savienības pārstāvis Imants Liepiņš kritizēja žurnālu „Ir” par to, ka publicētajās sarunās politiķu un citu iesaistīto kaltie plāni neesot piepildījušies, līdz ar to publicētais esot „viltus ziņas”.
Komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba no partijas „No sirds Latvijai” par to jautāja Nellijai Ločmelei. "Varētu tātad šajās sarunās izteikt jebkādus apgalvojumus, jums pats tas fakts, ka saruna ir notikusi, ir tas kritērijs, pēc kā jūs sakiet, ka tā ir patiesībā?"
"Nē, mums ir divi kritēriji. Par to sarunu autentiskumu es vienkārši vēlos to noņemt nost un skaidri pateikt, ka šīs publiskotās sarunas ir notikušas, tieši to arī amatpersonas ir teikušas.
Protams, ka mēs esam centušies noskaidrot, kas ir faktiski noticis pēc šīm sarunām. Jāsaka, ka ļoti daudzas būtiskas lietas, kuras šeit tiek apspriestas, patiešām ir īstenojušās," teica Ločmele.
Arī Latvijas Reģionu apvienības deputāts Mārtiņš Šics jautāja, kādēļ žurnāls publicējis sarunas, kurās runātais dzīvē nepiepildījās. "Tas, kas mani uztrauc, kāpēc jūs uzsverat, ka tas, kas runāts, ir, jo tur tiešām pēc tam mēs atradām noklausoties, ka tas neveiksmīgais biznesa plāns nerealizējās."
"Šīs sarunas ir faktiski notikušas. Tur runā valsts amatpersonas. Ja valsts amatpersonas runā kaut ko tādu, kas izskatās pēc nozieguma plānošanas vai nozieguma slēpšanas, tā, mūsuprāt, ir nozīmīga informācija, kas sabiedrībai ir jāzina," sacīja žurnāla redaktore.
Pēc sēdes Ločmele pauda cerību, ka komisija turpmāk neieslīgs diskusijās par to, kas ir patiesas ziņas. Viņa uzskata, ka oligarhu lietas materiāli būtu jāpublicē, lai varētu vērtēt prokuratūras darbu.
"Manuprāt, ieguvums būtu tāds, ka mēs, žurnālisti, un secīgi tālāk arī sabiedrība varētu pārliecināties, kāds tad bija tas pierādījumu kopums, kas tika savākts. Pašlaik mēs esam spiesti uzticēties prokuratūrai, kad viņi saka: „Ziniet, tomēr tie pierādījumi bija par vājiem, lai ietu uz tiesu”," teica Ločmele.
Materiālu publiskošanu atbalsta arī "Vienotības" frakcijā strādājošais partijas „Kustība Par!” deputāts Andrejs Judins. Prokuratūra un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs gan jau iepriekš iebilduši, ka likums krimināllietu materiālus nepieļauj publicēt. Judins tikmēr uzskata, ka regulējumu varētu mainīt, lai sabiedriski nozīmīgu lietu atlasītus materiālus sabiedrība varētu redzēt. Viņš cer, ka komisijā par to vēl notiks diskusijas.
Nākamajā sēdē deputāti plāno pārrunāt līdz šim dzirdēto, un tā notiks aiz slēgtām durvīm.
