Pie Zatlera ar lūgumu atbalstīt Amnestijas likuma pieņemšanu esot ieradies Andris Šķēle. Lai gan likumprojektam, kam bija jānāk kā prezidenta iniciatīvai, ticis solīts noteiktu sabiedrības grupu atbalsts, pašas šīs grupas par apžēlošanas likumu nemaz nav zinājušas.
Ja Saeima akceptētu likumprojektu, no kriminālatbildības tiktu atbrīvots politiķis Aivars Lembergs. Tādas bažas toreiz pauda Saeimas opozīcija, norādīja Zatlers.
“Viennozīmīgi mēs “Rīdzenes” sarunu dalībnieku grupu varam saukt par ietekmes tirgus dalīšanas grupu. Šeit arī parādās, ka tiek dalīta ietekme. Tam nav nekāda sakara ar politisku procesu.
Tas ir tiešā nozīmē ietekmes tirgus – vieta, kur dalībnieki to skaidri apzinās un pat lepojas ar to.
Par uzmešanu un neuzmešanu – saistījās ar Amnestijas likumu, kas tika virzīts. Pie manis, protams, ieradās Andris Šķēle un lūdza virzīt šo Amnestijas likumu kā prezidenta iniciatīvu, un tai pašā laikā to lobēja arī prezidents [Guntis] Ulmanis. Es neko nesolīja, jo, pirmkārt, iepazinos šo likumprojektu un sapratu, ka tas ir sarakstīts vienai personai. Tā tas veidojās, un,
manuprāt, tas liecina par zināmu divvaldību vai paralēlo varu. Var teikt arī - par demokrātijas privatizāciju,” piebilda Zatlers.
"Oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē šodien izjautā eksprezidentu @VZatlers, zemkopības ministru Jāni Dūklavu un bijušo Saeimas deputātu Daini Liepiņu. pic.twitter.com/Lox1XShoGy
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) December 4, 2017
Zatlers arī pauda pārliecību, ka tā sauktajā oligarhu lietā noklausītās toreizējā politiķa Aināra Šlesera sarunas viesnīcā "Rīdzene" ir autentiskas un to saturs liek domāt par aplamu politiskās varas izmantošanas izpratni. Pēc viņa teiktā, veids, kā šīs sarunas notika un par ko tās bija, nav atbilstīgs normālam politiskam procesam.
2008.gada oktobrī Saeimā tika iesniegts Amnestijas likumprojekts, kas paredzēja amnestiju bijušajiem Augstākās Padomes vai Tautas frontes dalībniekiem, ja tie sodīti par kādiem pārkāpumiem. Saeimas opozīcija tolaik pauda, ka pagaidām šo likumprojektu varētu attiecināt tikai uz vienu cilvēku – Aivaru Lembergu.
Zatlers vaino Šleseru melos
Zatlers atzina, ka arī pats savas prezidentūras laikā ir izjutis atsevišķu cilvēku vēlmi ietekmēt politiku un likumdošanu konkrētu personu interesēs.
“Tas tomēr bija savējo klubiņš, kurā diezgan atklāti viens no dalībniekiem atzinās faktiski likuma pārkāpumā, ko, ja viņš teiktu to pašu, ka viņam caur citiem cilvēkiem, citiem uzvārdiem pieder īpašums, ja šo pašu tekstu cilvēks atkārtotu izmeklētājiem, tas tiktu uzskatīts par pierādījumu. Tas, ka šobrīd izmelšanās iestādes nespēj atrast pierādījumus šim faktam, kurā cilvēks atzinās, tas vien liecina, kādi procesi notika Rīdzenē,” komisijā sacīja Zatlers.
Noprotams, ka Zatlers runāja par turpat līdzās sēdošā zemkopības ministra Jānā Dūklava sarunās minēto nekustamo īpašumu ostā. Tur Dūklavam pēc paša teiktā – “zem svešām famīlijām” esot zeme, kuru viņš gribētu notirgot “par 15 ļimončikiem”. Dūklavs gan atkārtoti noliedza, ka viņam kas tāds piederētu.
“Es ļoti vēlējos noklausīties šo sarunu oriģinālu, jo es kaut kā neatceros, ka es būtu to par savu īpašumu uzdevis. Bet, ja es tur esmu kaut ko pieminējis palieloties vai pablefojot, tad tās ir divas dažādas lietas,” sacīja Dūklavs.
Vēl viens no uzaicinātajiem bija tagadējais Ozolnieku mērs Dainis Liepiņš, kurš savulaik caur virkni amatu un partejisko piederību bija saistīts ar Šleseru. Liepiņš gan uzsvēra, ja arī bijuši mēģinājumi varu caur viņu izmantot, viņš tam neesot pakļāvies.
Pēc pirmdienas komisijas sēdes papildu darbs priekšā arī prokuratūrai.
Zatlers pirmdien norādīja, ka Šlesers, būdams parlamentārās izmeklēšanas komisijā, melojis, teikdams, ka Zatlers lūdzies viņa atbalstu otrajam prezidentūras termiņam.
Šī būs viena no vairākām līdzīgām pārbaudēm, kas rosinātas pēc izteikumiem komisijā. Tomēr attiecībā uz pamatlietu jaunas pārbaudes pagaidām nav gaidāmas.
“Teorētiski Kriminālprocesa likums pasaka - ja uz lēmuma pieņemšanas brīdi kriminālprocesa virzītājam nav bijusi zināma kāda būtiska informācija, kas atklājusies vēlāk, ir iespēja kriminālprocesu atjaunot. Par to, vai šāda informācija tiks atklāta, katrs lai spriež pats. Līdz šim nav tāda informācija konstatēta,” sacīja komisijas darbam prokuratūras deleģētais prokurors Māris Leja.
Atkal diskutē par ekspertiem
Komisijas sēdes beigās pirmdien izvērtās diskusijas arī par to, kāda loma ir pieaicinātajiem ekspertiem – bijušajam Augstākās tiesas senatoram Pāvelam Gruziņam, juristei Ārijai Meikališai un Latvijas Juristu biedrības prezidentam Aivaram Borovkovam. Visiem komisijas deputātiem neesot skaidrs, kāpēc izraudzīti tieši šie cilvēki.
Par minēto ekspertu klātbūtni diskusijas raisījušās jau iepriekš, taču no jauna aktualizējušās saistībā ar kādu nule publiski parādījušos senāku dokumentu – kādas citas parlamentārās komisijas 1994. gada ziņojumu. Tas saistīts arī ar PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) īpašumu pārņemšanu. Ziņojumā norādīts, ka Aivars Borovkovs, tolaik Ministru prezidenta pilnvarota persona, veicinājis VDK tehnikas atdošanu Krievijai vai tās nodošanu bijušo VDK darbinieku rīcībā komercstruktūrās, kā arī daudzu dokumentu iznīcināšanu.
Borovkovs šodien uzskata, ka šādi secinājumi saistīti ar tālaika deputātu personiskiem motīviem.
Bet pār to, vai netika atdots vai palaists zudībā par daudz - “tagad, pēc tik daudz gadiem, ir grūti runāt detaļās”, pauda Borovkovs.
“Bet daudzas lietas laikam tomēr notikās tādā veidā, kā ir oficiāli izlasāmas arhīvu materiālos... Es saprotu, ka ir cilvēki, kā šai komisijai ir raksturīgi, kad komisija mēģina pietuvoties lietām, par kurām būtu jārunā, tad mēģina diskreditēt cilvēkus, kuri par to var runāt vai dod mājienus, kuri var par to runāt,” sacīja Borovkovs.
Jau ziņots, ka Saeima komisiju izveidoja šā gada 21.jūlijā pēc 35 deputātu pieprasījuma, un tās darbības laiks sākotnēji paredzēts seši mēneši. Komisija izveidota pēc žurnāla "Ir" publiskotajām “Rīdzenes sarunām”, kurās tā saucamie oligarhi – Aivars Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainars Šlesers – un pazīstami uzņēmēji esot pārrunājuši ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos.
KNAB pērn 22. februārī paziņoja, ka ir izbeidzis "oligarhu lietu", nekonstatējot noziedzīga nodarījuma sastāvu. Žurnāls "Ir", kas publicēja daļu "Rīdzenes sarunu" atšifrējumu, rakstīja, ka "oligarhu lietā" noklausītās politbiznesmeņa Šlesera sarunas liek apšaubīt likumsargu darba kvalitāti un lēmumu šo lietu izbeigt.
