Līdzīgi kā divās iepriekšējās nedēļās, arī pirmdien parlamentārās komisijas darbs notika aiz slēgtām durvīm. Turklāt šoreiz komisijas telpās žurnālistiem, fotogrāfiem un operatoriem nebija ļauts ieiet arī pirms sēdes. Deputāti izskatīja gala ziņojuma projektu un vairāk nekā 160 priekšlikumus. Detaļās par tiem gan aizvien publiski nerunā slēgtā sēdes formāta dēļ.
Taču zināms, ka ziņojumā būs sadaļa, kas veltīta valsts nozagšanas jeb sagrābšanas jēdzienam. Komisijas vadītāja Inguna Sudraba (“No sirds Latvijai”) sacīja, ka Latvija ar valsts sagrābšanu saskaras jau no 90.gadu sākuma, bet jautājums – ko darīt: “Valsts nozagšana, tas ir politisks jēdziens. Bet valsts nozagšana ietver arī dažāda veida noziegumus: vai kukuļošana, vai tirgošanās ar ietekmi, nelikumīga labuma gūšana un tālāk. Par katru šādu rīcību ir likumā paredzēta atbildība.
Tas, ko mēs šodien formulējam, ka ir nepieciešamas arī juristu diskusijas, kādā veidā likumā iestrādāt šo jēdzienu - valsts sagrābšana.”
Komisijas deputāts Andrejs Judins gan vērtē, ka komisija šajā sakarā ir pārlieku piesardzīga. Trūkst skaidra secinājuma – ir vai nav bijusi šīs lietas ietvaros valsts nozagšana. Tāpat, viņaprāt, nav atzīta acīmredzamā mediju ietekmēšana un citi fakti.
“Kolēģu viedoklis ir maigāks, un es redzu, ka cilvēki jauc kriminālprocesu un parlamentāro izmeklēšanu, jo visu laiku piesauc nevainīguma prezumpciju – šeit nevajag tik asi, šeit nevajag uzvārdus. Jo te mēs nerunājam par to, ka kādam rīt ir jābrauc uz cietumu, mēs negribam kādu apsūdzēt. Bet vai tie fakti, kas bija žurnālā “Ir”, kas bija kriminālprocesā, vai tie fakti ir patiesi?” norāda Judins.
Tādēļ viņš komisijas ziņojumu papildinās ar saviem secinājumiem. Judins gan bija tos iesniedzis arī kā priekšlikumus komisijas ziņojuma tekstam, tomēr lielu daļu ar balsu vairākumu komisijā noraidīja un Andrejs Judins kopā ar otri savu domubiedru komisijā Ritvaru Jansonu lielākoties palika mazākumā. Paredzams, ka komisijā punktu ziņojumam pieliks ceturtdien, 18.janvārī, bet Saeimas plenārsēdē par to debatēs nākamnedēļ.
Jau ziņots, ka Saeima izmeklēšanas komisiju izveidoja pēc žurnāla "Ir" publiskotajām “Rīdzenes sarunām”, kurās tā saucamie oligarhi – Aivars Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers – un pazīstami uzņēmēji esot pārrunājuši ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos.
KNAB pērn 22. februārī paziņoja, ka ir izbeidzis "oligarhu lietu", nekonstatējot noziedzīga nodarījuma sastāvu. Žurnāls "Ir", kas publicēja daļu "Rīdzenes sarunu" atšifrējumu, rakstīja, ka "oligarhu lietā" noklausītās politbiznesmeņa Šlesera sarunas liek apšaubīt likumsargu darba kvalitāti un lēmumu šo lietu izbeigt.
