Parlamentārās izmeklēšanas komija savu darbu varētu sākt ar Ģenerālprokuratūras un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvju iztaujāšanu. Deputāti šo iestāžu pārstāvjiem vaicāšot par konkrēto lietu un citām epizodēm, kurām būtu jāpievērš uzmanība, atzina Sudraba.
Komisijas dalībnieks Andrejs Judins (partijas "Vienotība" frakcija), kuru sākotnēji minēja kā iespējamo komisijas priekšsēdētāju, gan jau uzreiz vēlējās sākt ar konkrētu epizodi. Proti, iespējamo zemkopības ministra Jāņa Dūklava (Zaļo un Zemnieku savienība) mantisko interešu nedeklarēšanu. Pēc viņa teiktā šī jautājuma izskatīšana komisijā neprasa sarežģītus sagatavošanās darbus un tam nav nepieciešama padziļināta kriminālprocesa materiālu analīze.
Judins arī pauda bažas, vai komisijas darbs netiks vilcināts, jo sākotnēji arī pirmo sēdi piedāvāts sasaukt tikai 21. augustā. Sudraba gan skaidroja – tas tādēļ, ka grūti atrast laiku, kad sanākt gatavi visi komisijas locekļi.
Savukārt turpmākajās sēdēs tikšot izjautāti arī paši sarunu dalībnieki – tostarp Dūklavs, kā arī Ainārs Šlesers, Aivars Lembergs un citi. Pagaidām gan nav galīgās skaidrības, vai Sudraba tiešam šo komisiju vadīs. Saeimas frakcijām, atsaucoties uz Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa aicinājumu, vēlreiz šis jautājums jāizvērtē.
Kā ziņots, Saeima komisiju izveidoja šā gada 21.jūlijā pēc 35 deputātu pieprasījuma, un tās darbības laiks sākotnēji būs seši mēneši. Par komisijas vadītāju tika ievēlēta Sudraba.
Valsts prezidents Vējonis aicinājis Saeimu izvērtēt Sudrabas atbilstību "Rīdzenes sarunu" parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājas amatam. "Oligarhu sarunās" tikusi pieminēta arī Sudraba.
"Oligarhu sarunu" lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijā darbosies Judins (partijas "Vienotība" frakcija), Igors Pimenovs ("Saskaņa"), Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība) un Ainārs Mežulis (Zaļo un zemnieku savienība).
Ziņots arī, ka pēc žurnāla "Ir" publiskotajām vairāku politiķu sarunām viesnīcā "Rīdzene" par ietekmes sfērām dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atklāja - daļa publiskoto sarunu nemaz nebija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētajā krimināllietā, kuru pierādījumu trūkuma dēļ prokuratūra un paši izmeklētāji.
Reaģējot uz to, KNAB jaunais priekšnieks Jēkabs Straume nesolīja atjaunot izmeklēšanu lietā, taču KNAB solīja pārbaudīt sarunu autentiskumu, iespējamo noplūdi un arī sarunās izpausto informāciju. Savukārt Saeimā rosināta parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveide.
