Par Sudrabu diskutē jau pirms komisijas izveidošanas
Savukārt komisijas sekretāru kļuvis Mārtiņš Šics (Latvijas Reģionu apvienība).
Komisijā "Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911" ievēlēts arī Andrejs Judins (partijas "Vienotība" frakcija), Igors Pimenovs ("Saskaņa"), Ainārs Mežulis (Zaļo un Zemnieku savienība) un Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība).
Pirms balsojuma gan izvērsās plašas debates par to, vai komisijā būtu jāstrādā Sudrabai.
Vairāki partijas "Vienotība" frakcijas deputāti norādīja, ka viņai šajā komisijā nevajadzētu darboties, jo arī viņas vārds figurē žurnāla "Ir" publiskotajās "oligarhu sarunās". "Sudrabas kundze ir ļoti tuvu interešu konfliktam, un to mums nosaka arī normatīvais regulējums. Kādu mēs to kuģi izveidosim, tā tas arī peldēs vai nogrims," sacīja deputāte Ilze Viņķele (no "Vienotības" aizgājusī deputāte).
Līdzīgu nostāju ieturēja Nacionālā apvienība. "Man liekas visai dīvaini, ka vieni no aktīvākajiem aizstāvjiem viņas apstipināšanā ir partija, kas lepojas, ka viņu līgums ar "Vienoto Krieviju" ir tāds pats drošības garants, kā NATO 5. pants," bilda tās pārstāvis Jānis Dombrava.
Sudrabas partijas biedrs Gunārs Kūtris gan iebilda, sakot – tas, ka cilvēks minēts šajās sarunās, vēl neko nenozīmējot. "Pirmām kārtām, mēs zinām šī teikuma [kur "Rīdzenes sarunās" minēta Sudraba] saturu, bet mēs nezinām, kas ir audioierakstos un vai tur nav nosaukti arī citi uzvārdi. Ir risks [pret Sudrabu noskaņotajiem] arī jums visiem būt šajos ierakstos," bilst Kūtris. Vēl asāks bija ZZS pārstāvis Ingmārs Līdaka. "Kurš ir konstatējis interešu konfliktu? Tā no jūsu puses ir tukšmuldēšana," teica Līdaka.
Pēc tam izskanēja priekšlikums par katru frakciju izvirzīto kandidatūru balsot atsevišķi, taču šis ierosinājums tika noraidīts – pret to bija 48 deputāti, par – 34 tautas kalpi. Kūtris pirms šī balsojuma aicināja kolēģus Saeimā respektēt katras frakcijas izvēli par darbam komisijā izvirzītajiem kandidātiem.
Ievēlē tomēr Sudrabu
Tomēr pēcāk, kad komisija sanāca uz pirmo sēdi, vadītājas amatā ievēlēja Sudrabu. „Tas Maskavā ir nolemts, ka mums vajag Sudrabu par premjeri,” iepriekš rakstīja žurnāls "Ir", atsaucoties uz uzņēmēju Viesturu Koziolu, kurš sarunājies ar bijušo satiksmes minstru, politbiznesmeni Aināru Šleseru.
Par Sudrabu kā komisijas priekšsēdētāju balsoja četri no sešiem komisijas biedriem – Šics, Mežulis, Pimenovs un pati Sudraba.
Viņa noliedz saistību ar „Rīdzenē” runāto.
Sudraba stāsta, ka komisijas darbā būs trīs virzieni – valsts drošība, izmeklēšanas kvalitāte un amatpersonu atbildība. Sudraba uzskata, ka viņai nebūs problēmu iegūt pielaidi valsts noslēpumam, ja komisijas darbā tā būs nepieciešama. Viņa noliedz jebkādu saistību ar "Rīdzenes" sarunām.
Sudraba uzskata, ka ir tiesīga piedalīties un vadīt komisijas darbu, un atteikšanās no tā būtu padošanās šantāžai. " [Komisijas uzdevums būs vērtēt] (..) vai amatpersonas ir rīkojušās likumīgi vai izmantojušas valsti savās interesēs, un cik tālu ir likuma pārkāpumi. Gan ar valsts drošību – kas notiek ar izmeklēšanas materiāliem. Jo, ja izmeklēšanas materiālus var iedot žurnālistiem, mediju videi, tikpat labi, šādi negodprātīgi var rīkoties lielākos apmēros, un kādu svarīgu informāciju atdot tepat kaimiņvalstu dienestiem. Arī šādā veidā apdraudot valsts drošību. Līdz ar to amatpersonu atbildība [būs vērtēta] gan kā iespējama iesaistīšanās valsts nozagšanas afērās, gan amatpersonu atbildība vadot, uzraugot un izmeklējot šo ietu," sacīja Sudraba.
Pārsteigts par Sudrabas nokļūšanu komisijas vadībā ir Judins, kuru komisijas priekšsēdētāja amatam izvirzīja Jansons. Judins iebilda pret Sudrabas ievēlēšanu komisijā, uzskatot, ka viņai šajā lietā ir interešu konflikts. Judinam šķitis, ka drīzāk priekšsēdētāja vieta tikšot uzticēta Šicam.
"Esmu ļoti, loti pārsteigts. Bija darīts ļoti daudz, lai komsija nestrādātu," komentēja Judins. "Bet es nebiju gaidījis, ka viņi gatavi nospēlēt šo spēli. Proti, cilvēks, par kuru ir aizdomas, kurš figurē sarunās un tādā kontekstā apstiprināt viņu par komsijas vadītāju, nu... skaidrs, ka tas ir darīts, lai nebūtu rezultāta, lai parādītu, ka jēgas no tā nav, lai sabiedrība mazāk zinātu," saka Judins.
Savukārt Šics atbalstu Sudrabai skaidro, ka par spīti aiziešanai no partijas, Judins joprojām ir "Vienotības" Saeimas frakcijā, kuru vada Solvita Āboltiņa. Viņas ietekmes dēļ viņš nevarot atbalstīt Judinu. "Man nepatika papildus iegūtā informācija. Ja no "Vienotības" aizejošie un jaunu spēku veidojošie turpina uzskatīt un pieņemt Āboltiņas kundzi par savu līderi, tad diemžēl es uzskatu, arī Judina kungs ir tas, kas to pieņem. Man ir šaubas," pauda Šics. Sudrabas kundzes minēšana sarunās viņu nemulsina. "No tā, ko es lasīju, ka kādi cilvēki ir runājuši vai Sudrabu nebūtu jāvirza [premjera amatā]. Viņa tur [sarunās] nav bijusi. Komisija viņa pilnīgi zvērot to apliecināja acis skatoties mums visiem," apgalvoja Šics.
«Vienotība» un to pametušie deputāti sola uzmanīt Sudrabas darbu
Tikmēr Judins un pārējie četri no "Vienotības" nesen aizgājušie deputāti parakstījuši iesniegumu Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, prasot vērtēt Sudrabas atbilstību „oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājas amatam. Judins gan apliecinājis, ka komisijā strādās arī Sudrabas vadībā.
Līdzīgu paziņojumu ceturtdien izplatīja arī "Vienotība". Arī tā atgādina ka Sudraba bija pieminēta "oligarhu sarunās" un viņas nozīmēšana par komisijas vadītāju nav pieņemama. "[..] Saeimas deputāti pauž cinisku attieksmi pret sabiedrību un rīkojas pretēji šīs komisijas izveidošanas mērķiem, uzskata "Vienotība". Balsojums par komisijas vadītāju ir pielīdzināms Ainara Šlesera neizdošanai kratīšanai 2011. gadā, kas noveda pie Saeimas atlaišanas, un vērtējams kā klajš mēģinājums graut tiesiskumu," paziņojumā medijiem raksta "Vienotība".
"Reaģējot uz ceturtdienas balsojumu, frakcija "Vienotība" ir apņēmusies no komisijas vadītājas pieprasīt kvalitatīvu izmeklēšanas komisijas darbu un tās rezultātu atspoguļojumu starpziņojumos, lai nepieļautu “Rīdzenes sarunu” dalībnieku ietekmi uz politisko procesu un manipulēšanu ar demokrātiju un tiesiskumu," raksta "Vienotība".
Aicina negaidīt lielu jēgu no parlamentārās izmeklēšanas komisijas
Žurnāla “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele Latvijas Radio “Pēcpusdiena” sacīja, ka “Ingūnas Sudrabas ievēlēšana par komisijas vadītāju ir liela kļūda”. Viņa atgādināja, ka Sudrabas ceļi ir bieži krustojušies ar cilvēkiem, par kuriem ir runa “oligarhu sarunās”.
Savukārt politologs Ivars Ijabs aicināja no komisijas negaidīt lielu darba rezultātu. Viņaprāt, tas ir “galēji politisks pasākums” Ja Sudraba būtu tikai komisijas locekle, tad tas nebūtu kaut kas īpašs, taču, ja viņa ir kļuvusi par vadītāju, un tā ir potenciāla konflikta situācija starp Sudrabu un informāciju, kas ir “oligarhu sarunās”.
Ņemot vērā, ka darbs komisijā notiks arī ar ierobežotas pieejamības informāciju, iespējams, daudzas sēdes būs slēgtas.
Saeima komisiju izveidoja šā gada 21.jūlijā pēc 35 deputātu pieprasījuma, un tās darbības laiks sākotnēji būs seši mēneši.
Jau vēstīts, ka žurnāls "Ir" publicējis “Rīdzenes sarunas”, kurās vairāku gadu garumā fiksēts Aināra Šlesera, Aivara Lemberga un viņiem tuva loka personu teiktais. Vienā no sarunām tā saucamie oligarhi – Aivars Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainars Šlesers –, kā arī pazīstami uzņēmēji pārrunā ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos.
Savukārt otrajās sarunās apspriesta augstu amatpersonu gāšana. Visbeidzot, trešajās sarunās oligarhi apsprieda, kā pārņemt varu medijos. Tāpat žurnāls publicētajos sarunu atšifrējumos atklāts, kā politiķi kaluši plānus par sev labvēlīga mediju tīkla būvēšanu. Sarunās tiek spriests, kurus žurnālistus paturēt darbā un kurus atlaist oligarhu pārņemtajā laikrakstā “Diena” un kādiem nolūkiem un vēstījumiem izmantot, piemēram, “Neatkarīgo Rīta Avīzi”, kas piederot sarunās uzvārdā nenosauktajam Aivaram. Izskan arī runas par toreizējo vēlmi “sakārtot” sabiedriskos medijos, īpaši Latvijas Televīziju, lai nodrošinātu sev vēlamu ziņu parādīšanos tās saturā.
Tostarp sarunās piedalījās tagadējais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un Zemnieku savienība), un plašu rezonansi raisīja tas, ka jūlija sākumā premjera īslaicīgās prombūtnes laikā Dūklavs uzņēmās viņa pienākumus.
Ziņots arī, ka pēc žurnāla "Ir" publiskotajām vairāku politiķu sarunām viesnīcā "Rīdzene" par ietekmes sfērām dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atklāja - daļa publiskoto sarunu nemaz nebija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētajā krimināllietā, kuru pierādījumu trūkuma dēļ prokuratūra un paši izmeklētāji.
Reaģējot uz to, KNAB jaunais priekšnieks Jēkabs Straume nesolīja atjaunot izmeklēšanu lietā, taču KNAB solīja pārbaudīt sarunu autentiskumu, iespējamo noplūdi un arī sarunās izpausto informāciju.
