Ārste norādīja, ka nereti viņa saskārusies ar viedokli, ka ģimenes ārsti nesūta savus pacientus uz onkoloģiskajiem izmeklējumiem, jo baidoties, ka šīs aizdomas neapstiprināsies.
"Labāk mēs lieku reizi kādu izmeklējam. Pārliecināmies, ka šīs sūdzības, kas sākotnēji šķita aizdomīgas, tomēr vēzi nepierādīja.
Nevis otrādi – neizmeklējam tāpēc, ka neaizdomājamies, un beigu beigās cilvēks pie mums nonāk jau novēloti," teica Baltiņa.
Viņa norādīja, ka vēža apkarošanas galvenie stūrakmeņi ir profilakse, agrīna diagnostika un agrīnā stadijā konstatētas onkoloģiskās slimības ārstēšana.
Ārste norādīja, ka Latvijā ir ieviests "zaļais koridors" – radīti visi nosacījumi, lai pacients maksimāli ātri tiktu uz izmeklējumiem. Tas, ka vēzis Latvijā arvien visai bieži tiek atklāts vēlīnā stadijā, ir primārās aprūpes ārstu un arī paša pacienta atbildība.
"Diemžēl es kā onkologs arvien saskaros ar jauniem, inteliģentiem cilvēkiem, kas neiet pie ārsta, mēģina visādiem citādiem ceļiem risināt šo problēmu," teica ārste.
Viņa norādīja, ka Ministru kabineta noteikumos ir aprakstītas visas vadlīnijas, kā ģimenes ārstiem rīkoties – kādi izmeklējumi jāveic konkrētās situācijās.
"Vēža [skarta] cilvēka likteni izšķir pirmais ārsts, pie kura viņš nonāk ar savām sūdzībām," norādīja Baltiņa.
Pēc viņas teiktā, ja cilvēkam ir bažas, ka ģimenes ārsts nav bijis savu uzdevumu augstumos, tad var vērsties pie speciālistiem, kas gan būs par maksu.
