Tagad iekļūt Onkoloģijas centrā var tikai pa vienu ieeju. Taču arī tai cauri tiek Covid-19 un pacientu ārstēšana kļuvusi grūtāka.
“Ar tiem pašiem cilvēku resursiem, un nu jau ar mazākiem cilvēku resursiem, jo cilvēki slimo un iet karantīnā,” situāciju centrā raksturo Ķīmijterapijas ambulatorās nodaļas vadītāja Iveta Kudaba.
Covid-19 laikā profesore Kudaba ir skarba. Šodien darbā nav divi darbinieki, jo viņi ir Covid-19 pozitīvi. Pati stacionāra vadītāja tikko atgriezusies no karantīnas.
“Es biju karantīnā, es esmu piecas dienas atpakaļ, acīmredzot man bija kontakts, kas tika uzrādīts, esmu vesela, sešas reizes testēta. Šobrīd mums divi cilvēki no personāla ir slimi ar Covid-19. Mums personāls neiet vairumā. Ceru, ka spēsim noturēties, bet to neviens nezina,” saka profesore.
Kur inficējas mediķi, nav skaidri atbildams, jo šajā nodaļā – Ķīmijterapijas dienas stacionārā – visi ienākušie pacienti ir pārbaudīti.
“Ja agrāk teica, ka mazi bērni neslimo, tad šobrīd ir skaidrs, ka neslimo, bet ir pārnēsātāji. Kurš ir vainīgs? To nevajag šifrēt. Galvenais ir ievērot drošības pasākumus, cik mēs katrs savā vietā varam. Nediskutējot par to!” uzsvēra ārste.
Par vairākām stundām pagarināts ne tikai ķīmijterapijas saņemšanas laiks, tā mazinot pacientu plūsmu, arī ārstu darba laiks kļuvis garāks, jo dažādās interneta platformās notiekošās sanāksmes un saziņa ar pacientiem prasa ilgāku laiku nekā saruna klātienē.
“Visi mediķi ir pārkārtojušies, ne tikai onkologi. Ir attālinātās konsultācijas, ir attālināti konsīliji. Tas ir sarežģīti, jo mēs neredzam šo cilvēku. Telefona sarunas, tās nevar būt norautas trīs minūšu sarunas, mums vajag būt drošiem, ka viņiem nevajag klātieni,” stāstīja Kudaba.
Masku nevalkāšana un citu noteikumu ignorēšana ārstei vispār nav saprotama.
“Ja tas ir pieņemts valstiskā mērogā, kā es to saprotu, tad tas ir izpildāms. Viens likums visiem. Ja cilvēks nespēj, nevēlas, tad jāpieņem mēri. Nedrīkst būt šobrīd tik uz sevi vērsts egocentrisms, vai tas ir pacients, vai tas ir ārsts, vai vienkārši cilvēks vesels. Mums ir jāpasargā ne tikai sevi, bet arī vienam otru,” sacīja ārste.
Īpašā riska zonā ir daudzi pacienti. Gan tie, kam pārstādīta, piemēram, sirds vai niere. Un ne mazāk bīstams Covid-19 ir vēža pacientiem.
Pērn Latvijā uzskaitē bija 81 000 onkoloģisko pacientu. Iedzīvotāju skaita ziņā tā ir visa Daugavpils.
“Onkoloģiskais pacients ir visaugstākā riska grupa. Patiesībā Covid-19 nepārprotami paaugstina komplikāciju risku,” skaidroja ārste.
“Es brīnos, ka vispār ir kāds, kas spēj lietas apšaubīt, kas ir pierādītas, objektīvas, ar analīzēm, ar datiem, piedodiet, tad var apšaubīt arī manu pilngadību. Pat ja Covid-19 konkrēti viņu nav skāris, mums ir jāsaprot, ka mēs visi esam vienā laivā, kā mēdz prasti teikt, bet mēs esam.
Viens varbūt veiksmīgāks, otrs – mazāk veiksmīgs, bet lomas mēdz mainīties,” brīdināja ārste.
Tieši tāpēc ārste rūpīgi ievēro visas noteiktās drošības prasības. Jo šeit, starp vēža pacientiem, vārdi “veselība” un “dzīvība” ir ar citu segumu. Un, ja viņi nevēlētos slēpt savas sejas no kameras, vēža pacienti noteikti jums pateiktu, ka uzlikt masku ir tik vienkārši, ja salīdzina ar to, kam viņi iet cauri šobrīd.
