ĪSUMĀ:
- Vien gada beigās gaidāms risinājums paliatīvās aprūpes nepieejamības problēmai.
- Vēža reģistrs labākajā gadījumā gaidāms 2021. gada beigās.
- Tas dotu ārstam pilnvērtīgu ieskatu pacienta ārstēšanā, kā arī ļautu izvērtēt diagnostikas un ārstniecības kvalitāti dažādās medicīnas iestādēs.
Kļūdaina diagnostika, nevienmērīga operāciju kvalitāte, arī nepietiekama atsaucība skrīninga programmām – šīs un virkne citu Latvijas onkoloģijas nozares problēmu ieguva seju pirms vairāk nekā pusgada veiktajā Latvijas Televīzijas pētījumā “Diagnoze – vēzis”. Liela daļa ieteikumu, kā sistēmu uzlabot, redzami arī Veselības ministrijas (VM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par šo tēmu, ko otrdien, 14. jūlijā, uzklausīja valdība.
Viens no Latvijas Televīzijas (LTV) žurnālistu ieteikumiem, kas parādās VM ziņojumā, ir vienota operāciju standarta izveide. Tas pacientiem ļdotu paļāvību uz to, ka neatkarīgi no vietas, kur operācija ir veikta, rezultāts būs līdzvērtīgs.
Pašlaik tā nav. Ķirurgu metodes dažādās slimnīcās atšķiras, un reizēm ārsta lēmums, piemēram, neizņemt limfmezglus, var būt dzīvības cenā. Ministrijas ziņojums paredz izstrādāt vienotu standartu, kā ārstam rīkoties, atstājot daudz mazāk vietas interpretācijai.
“Pie lielākām lokalizācijām operāciju laikā ir jāizdara tas un tas. Un attiecīgi šajos gala histoloģiskajos slēdzienos jābūt interpretācijai ne tikai par to, vai audzējs ir izņemts veselo audu robežās, bet cik limfmezgli izdalīti,” skaidro Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs Jānis Eglītis.
Latvijas Onkoloģijas centrs būtu gatavs iesaistīties kolēģu apmācībā un pārraudzīt nozari, bet norāda – vajag finansējumu, lai jaunos profesionāļus piesaistītu tik augstas intensitātes darbam. Kā pozitīvu piemēru centrā min pērn jau notikušās apmācības mamogrāfijā. Arī problēma, ka nekvalitatīvi krūts izmeklējumi un kļūdaini nolasīts attēls liedz laikus atklāt vēzi, iezīmēta gan LTV pētījumā, gan ministrijas ziņojumā. Bet pamazām situācija uzlabojas.
“Uzlabojas gan tehnoloģijas, gan tas, ka diezgan daudz jaunās paaudzes rezidentu ļoti mērķtiecīgi izvēlas krūts diagnostiku. Uz šo apjomu arī kvalitāte augs, un mēs varēsim arvien sarežģītākas diagnostiskās manipulācijas veikt,” saka Eglītis.
Bet, lai situāciju dažādās ārstniecības iestādēs varētu pilnvērtīgi izanalizēt un pacientu pilnvērtīgi ārstēt, nepieciešams vēža reģistrs. Līdz šim izmantotais ir nepilnīgs, izveidots statistikas vajadzībām un nav savienojams ar slimnīcu vietējām programmām.
Nacionālajā veselības dienestā (NVD) uz e-veselības bāzes top jauna sistēma, bet tas notiek lēni. Pašlaik tiekot definētas prasības jaunajai sistēmai.
Savukārt Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC) jāaudzē sabiedrības aktivitāte valsts apmaksātās vēža skrīninga programmās. Un, lai arī ne pietiekami, tas notiek. Salīdzinājumā ar 2009. gadu trīs reizes biežāk tiek veiktas dzemdes kakla vēža pārbaudes, divreiz biežāk – krūts vēža skrīnings.
Lai arī audzis, bet vēl joprojām ļoti zems ir zarnu vēža skrīninga apmeklētības rādītājs, un saistībā ar to arī plānota nākamā kampaņa. “Joprojām cilvēku nezināšana, cilvēku bailes. Ir ļoti daudz iemeslu, kāpēc neapmeklē un neizmanto šo iespēju,” norāda SPKC Veselības veicināšanas vadības nodaļas vadītāja Maija Pauniņa.
Vieglāk ir izglītot jauniešus, viņus var sasniegt skolā. “Pieaugušie ne ļoti vēlas dzirdēt par onkoloģiju, viņiem tā ir tāda tabu tēma. Līdz ar to mums ir jāmēģina kaut kā gudri viņus ievilināt pasākumā, dalot, piemēram, pasākumu divās daļās, kur viena daļa ir par onkoloģisko slimību profilaksi, bet otra – par izdegšanu, kas ir daudz ''pievilcīgāks'' jautājums,” saka Pauniņa.
Tomēr cīņā pret vēzi strausa politika nepalīdz.
