Plānā ietvertais galvenais mērķis ir attīstīt uz cilvēku centrētus, integrētus veselības aprūpes pakalpojumus, kas novērš priekšlaicīgu mirstību no onkoloģiskām slimībām.
Latvijā ļaundabīgie audzēji ir otrs biežākais nāves cēlonis iedzīvotāju vidū, veidojot apmēram piekto daļu no visiem nāves cēloņiem. Ik gadu aptuveni 11 000 Latvijas iedzīvotāju tiek diagnosticēts ļaundabīgais audzējs, un aptuveni 6000 ik gadu nomirst ļaundabīgo audzēju dēļ.
Turpmākajos gados nepieciešams panākt, ka cilvēks, saskaroties ar onkoloģisku slimību, var būt drošs par to, ka saņems sev atbilstošus kvalitatīvus pakalpojumus, norādīja VM. Tādēļ uzlabošanas plāns iedalīts vairākos virzienos. Šie virzieni norāda, ko pacients var sagaidīt no onkoloģisko pakalpojumu jomas.
Profilakse
VM atzīmēja – plāns paredz, ka jābūt nodrošinātai pilnīgai informācijai par to, kā novērst dažādus riska faktorus, lai mazinātu onkoloģiskas slimības iespēju. Izglītojot par to, kas ir neveselīgs dzīvesveids, tostarp atkarību izraisošu vielu lietošana, nesabalansēts uzturs, nepietiekama fiziskā aktivitāte.
Tāpat būtiskas ir profilaktiskās pārbaudes – vēža skrīnings, kā arī vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu meitenēm un zēniem. Ir svarīgi, ka par profilaktiskajiem pasākumiem cilvēku informē arī viņa ģimenes ārsts, savukārt pats pakalpojums neatkarīgi no tā saņemšanas vietas ir kvalitatīvs un salīdzināms, norādīja ministrijā.
Savlaicīga diagnostika
Vienlaikus viens no mērķiem ir pilnveidot diagnostikas iespējas, kā rezultātā cilvēks savlaicīgi varētu saņemt nepieciešamos izmeklējumus sevis izvēlētā ārstniecības iestāde – tas nozīmē, ka pakalpojuma kvalitāte nedrīkst būt atkarīga no atrašanās vietas.
VM galvenais speciālists onkoloģijas jomā, profesors Jānis Eglītis preses konferencē skaidroja, ka ilgtermiņa risinājums onkoloģijas pakalpojumu jomas uzlabošanā Latvijā būtu “profilakse un agrīnā diagnostika”. Viņš skaidroja, ka svarīgi, lai sabiedrība būtu atsaucīga šajā jautājumā, tādēļ nepieciešams sabiedrību izglītot gan par veselīga dzīvesveida ievērošanu, gan agrīnas diagnostikas nozīmi, lai cilvēki būtu gatavi sadarboties ar mediķiem, un Latvijā situācija uzlabotos.
Atbilstoša ārstēšana
Savukārt, lai nodrošinātu personalizētu un mērķtiecīgu ārstēšanu, nepieciešams uzlabot jaunu medikamentu pieejamību onkoloģiskajiem pacientiem. Diemžēl nepietiekama finansējuma dēļ joprojām ir vairāku lokalizāciju audzēji, kuru ārstēšanai kompensējamo zāļu sistēmā nav pieejama inovatīva terapija, atzīmēja ministrijā.
“Tāpat svarīgi ārstniecības procesā iesaistīt multidisciplināru komandu, lai pacients saņemtu visu nepieciešamo palīdzību. Kā arī nepieciešams ieviest vienotas vadlīnijas, lai cilvēks saņemtu izmeklēšanu, ārstēšanu, kontroli un aprūpi pēc vienotiem kvalitātes standartiem, kādi ir definēti Eiropā,” minēts plānā.
Atbalsts un rehabilitācija
Tikmēr, lai sekmētu to, ka pacienti ar onkoloģiskajām slimībām var pēc iespējas optimāli pārdzīvot terapijas procesu un pēc iespējas kvalitatīvāk atgriezties sociālajā un ekonomiskajā apritē, iecerēts nodrošināt ne tikai terapiju, bet arī psihosociālo rehabilitāciju.
Lai to nodrošinātu, VM kopā ar Labklājības ministriju (LM), kā arī piesaistot citus sadarbības partnerus, turpinās uzsāktās aktivitātes veselības aprūpes pakalpojuma cilvēkiem ar onkoloģisku slimību satura pilnveidošanā, lai izveidotu un sniegtu starpnozaru atbalstu un pakalpojumus, tostarp psiholoģiskā atbalsta jomā.
Paliatīvā aprūpe
Arī paliatīvā aprūpe ir daļa no kopējā ārstēšanas un aprūpes procesa, tāpat kā rehabilitācija. VM un LM mērķis ir izveidot visaptverošu, uz cilvēku centrētu paliatīvo aprūpi, kas neatkarīgi no iedzīvotāju sociālekonomiskā stāvokļa nodrošinātu savlaicīgus, kvalitatīvus un izmaksu ziņā pieejamus pakalpojumus, tai skaitā psihoemocionālo atbalstu dzīves nogalē gan cilvēkam, gan viņa ģimenei.
Lai gan kopumā paliatīvās aprūpes pakalpojumi tiek nodrošināti, paliatīvās aprūpes pakalpojumu jomu iecerēts attīstīt un pilnveidot, uzlabojot pakalpojuma pieejamību un aprūpes nepārtrauktību, kā arī uzlabot ārstniecības personu un sociālās jomas speciālistu sadarbību.
Pieejamie speciālisti un finansējums
VM akcentēja – būtiski veicināt speciālistu pieejamību visā Latvijā, veidojot cilvēkresursus “kartējumu” onkoloģijas jomā. Rezultātā vajadzīgais speciālists būs pieejams cilvēkam ērtā vietā. Tāpat ministrija uzsvēra, ka nepieciešams turpināt uzlabot mediķu darba samaksu, jo tas ne tika uzlabos darba vidi, bet arī veicinās labāku ārstēšanu. Vienlaikus jāuzlabo ieklausīšanās pacientu viedoklī, lai spētu uzlabot sniegtos pakalpojumus.
Papildus minētajiem pasākumiem iecerēts turpināt iepriekš iesāktas vai plānotas iniciatīvas onkoloģijas jomā, kurām iepriekš nav piešķirts papildu finansējums.
Piemēram, plānots uzlabot vēža skrīninga programmas, attīstīt patoloģijas centru, uzlabot rekonstruktīvās ķirurģijas pakalpojumus onkoloģisko slimību pacientiem un tehnisko palīglīdzekļu klāsta pieejamību, kā arī attīstīt citus pakalpojumus.
Iecerētais plāns paredz arī teju dubultot pašreizējo finansējuma apjomu. Šobrīd Onkoloģijai tiek novirzīti 109 miljoni eiro. Tomēr, lai īstenotu minētos pasākumus, ministrijā norādīja, ka
2022. gadā būtu papildus nepieciešami 101,49 miljoni eiro, 2023. gadā – 130,69 miljoni eiro, 2024. gadā – 150,27 miljoni eiro.
Attiecībā uz nākamo gadu, lielākā summas daļa – 64,03 miljoni eiro – paredzēti medikamentiem, 20,08 miljoni eiro, lai paplašinātu diagnostikas iespējas, 5,86 miljoni eiro, lai veiktu tarifu pārrēķinu, savukārt 2,55 miljoni eiro plānoti rehabilitācijai un paliatīvajai aprūpei.
“Mēs ļoti stipri atpaliekam no citām valstīm terapijas nodrošināšanas ziņā un, protams, ka papildus finansējums būtu nepieciešams, lai pacienti saņemtu to terapiju. Lai viņiem dzīves ilgums un dzīves kvalitāte ievērojami uzlabotos un bez zālēm, tas īsti nav iespējams,” pauda VM Farmācijas departamenta vadītāja Inese Kaupere.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”) uzsvēra – lai varētu attīstīt veselības aprūpi Latvijā, ieguldījumiem jābūt sabalansētiem un atbilstīgiem. Viņš skaidroja, ka šie finansējuma aprēķini pagaidām ir indikatīvi, jo vēl nav zināms, cik liels papildu finansējums tiks piešķirts VM.
Pavļuts sacīja, ka svarīgi sabalansēt finansējumu atbilstoši “gan onkoloģisko pakalpojumu plānam, gan ārstniecības stratēģijas attīstībai, gan mediķu algu palielināšanas modelim”.
“Ir dažas lietas, kas jau šobrīd tiek īstenotas paralēli šī plāna izstrādāšanai, plāns atspoguļo gan lietas, gan izmaiņas domāšanā un praksē, kuras jau šobrīd notiek. Kaut vai darbs pie digitāliem risinājumiem onkoloģijas jomā, ir darba procesā. Bet protams, ir lietas, ko bez papildu finansējuma nav iespējams izdarīt. Iegādāties zāles, veikt papildus medicīniskas manipulācijas,” skaidroja Pavļuts.
Onkologs Jānis Eglītis norādīja, ka no tā, kas apspriests, plānā iekļauti aptuveni 80 procenti. Lielāko pienesumu nākotnē viņš saskata tieši sabiedrības izglītošanā.
“Es domāju, ka visticamāk Latvijas veiksmes stāsts nākotnē varētu būt šī profilakse un agrīnā diagnostika. Te varētu būt jautājumi par veselības mācību vidusskolēniem, ir jautājumi par diagnostikas kvalitāti un visu pārējo,” sacīja onkologs.
Plānu atzinīgi vērtē arī Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta galvenais redaktors Guntis Bojārs, kurš kopā ar kolēģiem vairākus mēnešus strādāja pie rubrikas “Diagnoze – vēzis”. Rubrikā apkopotie secinājumi tika iesniegt atbildīgajām iestādēm un liela daļa no tām ņemta vērā piektdien prezentētajā plānā.
“Žurnālisti ir ne tikai vairs notikumu atstāstītāji, žurnālisti, lūk, spēj iesaistīties arī politikā, prasīt politiķiem, sistēmai, prasīt to mainīt un tam ir rezultāts kaut kāds,” norādīja Bojārs.
“Tas, kas man tur ļoti patika, ka ārstiem ir jābūt ne tikai profesionāļiem, un lielākoties ārsti Latvijā ir profesionāļi, bet tur bija akcentēts arī šis iejūtības jautājums, kas it sevišķi onkoloģijā ir ļoti būtisks ne tikai attiecībā uz pacientu, bet arī attiecībā uz viņa apkārtējiem cilvēkiem,” piebilda Bojārs.
Šobrīd plāns tiek nodots sabiedriskajai apspriešanai, to iespējams vēl precizēt un mainīt. Tā gala variants vēlāk jāapstiprina valdībai.
