Pēc viņas teiktā, šajā gadā ir piešķirts "neredzēti liels" papildu finansējums onkoloģisko slimību ārstēšanai, tostarp jauniem kompensējamiem medikamentiem, taču tas arvien nav pietiekams. "Mēs joprojām atpaliekam no attīstītajām Eiropas valstīm vismaz par 5–10 gadiem," teica Hegmane.
Viņa norādīja, ka daudzi desmiti kompensējamie medikamenti onkoloģisko slimību ārstēšanai ir "gaidīšanas rindā", jo tiem trūkst nepieciešamā finansējuma.
Kompensējamiem medikamentiem līdz šim piešķirti 20 miljoni eiro, taču tiem vajadzētu vēl vismaz divas trīs reizes vairāk naudas no valsts budžeta.
Hegmane atzina, ka cīņai ar vēzi ir izstrādāts plāns, kas, viņasprāt, ir ļoti kvalitatīvs, bet tas arvien nav apstiprināts valdībā. "Otrs lielais "bet" ir nepieciešamais finansējums, jo bez tā dokuments paliek tikai dokuments," norādīja asociācijas vadītāja.
Vienlaikus viņa atzina, ka ir vairākas lietas, kas onkoloģisko pacientu ārstēšanā ir uzlabotas. Piemēram, sācis darboties ne tikai "zaļais" koridors – pacientiem, kuriem konstatēts vēzis, bet arī "dzeltenais" koridors – tas domāts paātrinātu pakalpojumu saņemšanai tiem pacientiem, kuriem vēzis varētu būt atgriezies.
Tāpat tiek veidots vēža slimnieku reģistrs. "Jo bez kvalitatīviem datiem mēs vispār nevaram iegūt priekšstatu, kas notiek Latvijā onkoloģijā
un kur ir problēmas, un kā šīs problēmas risināt, un kā plānot visu turpmāko," teica Latvijas Onkologu asociācijas vadītāja.
