Iecerēts, ka nākamgad Latvijas kartē būs 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietā. Projektu plānots izskatīt attālināti ar e-Saeimas palīdzību un šis apstāklis izsaucis opozīcijas neapmierinātību un pat salīdzinājumu ar valsts apvērsuma mēģinājumu, jo attālinātā darba nodrošināšanas sistēma neesot ne sertificēta, ne paredzēta Satversmē.
Jaunās administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir panākt līdzsvarotu Latvijas attīstību. Sākotnēji atbildīgā ministrija rosināja veidot 35 pašvaldības, bet pēc pusgadu garām diskusijām Saeimā reformas gala projektā paredzēts izveidot 42 novadus.
Reformas loģika, piedāvājot pašvaldību skaitu samazināt trīs reizes, ir šāda: vairāk iedzīvotāju lielākā novadā nozīmē vairāk nodokļos iekasētās naudas, ar ko līdzfinansēt skolas, sociālo un veselības aprūpi, kā arī lielākas iespējas piesaistīt investīcijas.
“Latvijas pašvaldībām ir jābūt ilgtspējīgām. Es citas izmaiņas vairs nesagaidu,” paziņoja Saeimas Novadu reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par!”).
Lielākiem novadiem nākotnē varētu būt vieglāk piesaistīt finansējumu un investīcijas, piekrīt “KPV LV”. Tomēr, partija neslēpj, ka mēģinās pārliecināt kolēģus Saeimā un panākt vēl arī Kandavas novada veidošanu.
Likumprojekta izskatīšanai otrdien pirmo reizi izmantos e-Saeimu, un pret to asi iebilst opozīcija, norādot, ka koalīcijai projektu vajadzēja sākt skatīt tikai pēc ārkārtējās situācijas beigām klātienē.
“Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs norādīja, ka reforma tiek dzīta uz priekšu un tam nav iespējams pretoties.
Pret darbu e-Saeimā intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” iestājās pie frakcijām nepiederošā parlamentāriete Linda Liepiņa. Viņasprāt, Satversme pašlaik neparedz e-Saeimu, līdz ar to būtu jāmaina pamatlikums, ja vēlētos strādāt e-vidē. Viņa norādīja, ka elektroniskajā platformā ir iespējams veikt pamatfunkcijas, piemēram, balsot, bet neesot virkne citu funkciju, ko paredz Saeimas Kārtības rullis.
Tas nav parasts likumprojekts. Tas ir likumprojekts par demokrātiski vēlētām pašvaldībām, tas ietver vairākas lietas, kāpēc svarīga ir sabiedrības iesaiste tā apspriešanā, uzsvēra opozīcijas deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).
“Šis ir vienīgais jautājums, par ko vairākkārt ir bijuši protesti pie Saeimas,” atgādināja Valainis.
Un protesti pie Saeimas varētu notikt arī otrdien, 26.maijā. Domē jau iesniegti vairāki pieteikumi, lai tiktu dota atļauja pie parlamenta paust neapmierinātību par laiku, kad tiek skatīt projekts, jo sabiedrības iesaiste tā sagatavošanā ārkārtējās situācijas dēļ bijusi ierobežota.
Otrajā lasījumā likumprojekta izskatīšana Saeimā bija ļoti lēna. Pēc sešām aizvadītām plenārsēdēm procesu pārtrauca lēmums ārkārtējās situācijas dēļ atsaukt vēl neizskatītos priekšlikumus.
Taču, lai nākamgad reforma stātos spēkā, un pašvaldību vēlēšanas notiktu jau pēc jaunā pašvaldību modeļa, likums jāpieņem līdz Jāņiem.
KONTEKSTS:
12. maijā Saeimas atbildīgā komisija pabeidza darbu pie jaunā administratīvi teritoriālās reformas projekta un nodeva to Saeimas lemšanai. Saeima plāno otrdien, 26. maijā, sākt reformas skatīšanu galīgajā lasījumā.
Likumprojekts noteic, ka Latvijas Republiku iedala valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās. Savukārt novada teritorijas iedala pilsētās un pagastos. Jauno novadu teritorijas, novada pilsētas un novada pagastus paredzēts noteikt likumprojekta pielikumā.
Tāpat jaunais likumprojekts noteic, ka Latvijā kā apdzīvotās vietas ir pilsētas, ciemi, mazciemi un viensētas, savukārt pilsētas plānots iedalīt valstspilsētās un novada pilsētās.
Latvijā saistībā ar reformu notikuši plaši protesti. Tikmēr maija vidū Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzinusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces ("Attīstībai/Par") rīkojumu par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas nolikuma darbības apturēšanu.
