Saeimas dienas kārtībā ceturtdien ir lēmumprojekts par bāzes pensiju ieviešanu katram pensijas saņēmējam no nākamā gada janvāra. Lēmumprojekta autore ir pie partijām nepiederošā Saeimas deputāte, bijusī labklājības ministre Ramona Petraviča, kura to Saeimā iesniegusi kopā ar vēl citiem 10 opozīcijas deputātiem. Lēmumprojekts par bāzes pensiju ieviešanu iesniegts Saeimā ar uzdevumu Ministru kabinetam izstrādāt vairākus variantus. Opozīcijas deputātu piedāvātais variants ir noteikt bāzes pensiju 136 eiro apmērā.
Petraviča norādīja ka tā ir summa, kuru pašlaik izmanto minimālā ienākumu sliekšņa un minimālās pensijas aprēķinam.
"Varētu izskatīt dažādus variantus, šo summu ieviešot pakāpeniski. Bāzes pensiju ir noteikušas arī citas valstis, piemēram, Igaunija.
Vienkāršiem vārdiem sakot, bāzes pensija – tie 136 eiro – ir tas, kas nāk klāt tai pensijai, ko cilvēks šodien saņem.
Domāju, ka tas būtu ļoti saprātīgi, un tālāk Ministru kabinets jau varētu strādāt un izskatīt tos dažādos variantus, bet, kā mēs no prakses redzam, opozīcijas priekšlikumi vienkārši tiek noraidīti. Labā ziņa, ja tiek noraidīti opozīcijas [priekšlikumi], tad pēc kāda laika tie atgriežas jau kā koalīcijas priekšlikumi," norādīja Petraviča.
Saeima lēmuma projektu noraidīja – par to balsoja 37, bet pret 44 deputāti.
Labklājības ministrs Gatis Eglītis ("Konservatīvie") sarunā ar Latvijas Radio atklāja, ka ministrijas dienas kārtībā ir jautājums par bāzes pensiju ieviešanu, bet modelis būtu citādāks.
„Mēs uz 2023. gada valsts budžetu piedāvāsim savu redzējumu par to, kā vajadzētu reformēt pensiju sistēmu nākamo desmit gadu laikā. Viens no pirmajiem mājas darbiem, kas būtu jāizdara, ir jāatjauno piemaksas par darba stāžu, kas ir iegūts līdz 1996. gadam. Šīs piemaksas pārtrauca 2012. gadā. Tas būtu taisnīgi – atjaunot šīs piemaksas primāri. Un tad katru gadu mēs šīs piemaksas varam celt soli pa solim. Līdz aptuveni 10 gadu laikā šī piemaksas daļa sasniedz aptuveni 20% no pašas pamata pensijas vērtības.”
Viņš norādīja, ka nepieciešams vispirms atjaunot šīs piemaksas, kā visiem pensionāriem nav, un tad uz tā pamata var veidot bāzes piemaksu modeli pensijām.
„Mēs ar Latvijas Banku gatavojam aprēķinus. Pēc tam ir jautājums par budžeta iespējām. Tas mūsu modelis 2023. gadā maksātu apmēram 45 miljonus eiro. Opozīcijas piedāvātais modelis ir krietni dārgāks. Nevaru pateikt precīzi, bet vismaz 200 miljoni eiro,” stāstīja Eglītis.
Uz jautājumu, kādi vēl ir Labklājības ministrijas plāni attiecībā uz mazturīgo pensionāru atbalstīšanu, ministrs norādīja – tuvākajā laikā stāsies spēkā divi pasākumi, kas palīdzēs tiem pensionāriem, kuriem ir mazākas pensijas. Pirmkārt, no pirmā jūlija nepaliekamais minimums tiks piemērots pensijām līdz 500 eiro.
„Kas nozīmē, ka būtībā visas pensijas līdz 500 eiro nemaksās vairs nodokli valstij. Otrs ir ātrāka indeksācija 1. septembrī, un tā proporcionāli vairāk paceļ mazās, vidējās pensijas, jo ir indeksējamā daļa. Pagājušā gadā tie bija 470 eiro, un šogad tie varētu būt ap 500 eiro. Un tas netieši proporcionāli palīdz vairāk tiem, kuriem ir mazākas pensijas. Skaidrs, ka tie ir pasākumi, ar kuriem nepietiek, ja raugāmies uz inflācijas apmēriem. Katru gadu ir jāliek kaut kas klāt,” stāstīja ministrs.
Ņemot vērā straujo inflācijas kāpumu, labklājības ministrs lēsa, ka šogad pensiju indeksācijas procents būs virs 10%.
